Virtuālā ekspozīcija “100 Madonas novada personības”

Kultūras, politiskie un sabiedriskie, zinātnes un medicīnas, saimnieciskie darbinieki un sportisti

Vairāk

“Vai viegli būt jaunam? – PROTESTS [Madonas rajona 50-90.gadu jaunatne]"

Kādi bija jaunieši Madonas rajonā 50.-90.gados? Meklē atbildes izstādē

Vairāk

"Latvijas Skolas soma" Madonas muzejā

Muzejs piedāvā iepazīt kultūras mantojumu, valsts vēsturi, parādot vērtības, ar kurām lepoties un kuras jāsaglabā nākamajām paaudzēm

Vairāk

Valsts svētku mēnesis Madonas muzejā!

vairāk

Aktualitātes

Kārtot pēc:
Jaunie
Jaunie
Vecie

NOVEMBRĪ MUZEJĀ

PASĀKUMI

No 12.- 18.novembrim - Latvijas nedēļa. Radošu aktivitāšu veidā aicinām iepazīt Latviju, tās bagāto kultūrvēstures mantojumu, šoreiz uzmanību veltot cimdu rakstiem, to dažādībai, rakstos izmantotajai simbolikai, aicinot katru izveidot savu cimdu rakstu. Uz nodarbībām aicinām laicīgi pieteikties, zvanot uz tālr. 64823844

27. novembrī plkst.13.00 - konkurss skolēniem “ Erudīts” Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs.
Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs izsludina intelektuālo konkursu “Erudīts”.  Tas ir aicinājums Madonas pilsētas un novada skolu 9.- 12.klašu skolēniem parādīt savas prāta spējas Latvijas valsts, Madonas pilsētas un novada vēsturē. Pieteikuma anketu sūtīt līdz 20.novembrim.

28.novembrī plkst.12.00 – ikmēneša tikšanās senioriem, ciklā “Dzīves un mākslas krāsās”, “Latvijas Neatkarības  Kara laika vēstules”  lasīs jauniešu  teātra kopa, vad. D.Ādamsone.

PASTĀVĪGĀ EKSPOZĪCIJA

​"Novada arheoloģija" un virtuālā ekspozīcija "Madonas novada senvēsture". Atjaunotā pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija” iepazīstina ar Madonas apkārtni no senāka laika posma pirms 10 000 gadu līdz 17.gadsimtam, kad Latvijas teritorijā pastāvīgi notika dažādu varu maiņas. Kopš oktobra sākuma ekspozīcijā ir jaunums – virtuālais interaktīvais stends “Madonas novada senvēsture”, kas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, iepazīstina ar Valsts nozīmes arheoloģiskajiem pieminekļiem Madonas apkārtnē, kā arī – seno latgaļu – sēļu apģērbu 9.-12.gadsimtā

IZSTĀDES

Lielās  zāles

No 26.oktobraKristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde HELIOS. Mākslinieki Kristians Brekte un Modris Svilāns savā radošajā sadarbībā pievēršas un pēta visdažādākās cilvēka dzīves parādības. Par pagātnes un nākotnes mijiedarbību viņi reflektējuši kā lielākos un mazākos telpas objektos, skaņas un gaismas scenogrāfijā, tā arī analogā fotogrāfijā. Eksperimentējot ar vidi, tās pašnoteikšanās spējām šoreiz mākslinieki radījuši unikālu sologrāfiju (solargraphy – no angļu val.) sēriju /Sologrāfija ir princips, kad ar saules stariem kadrā tiek iededzināts attēls/, tajā atklājot savu interesi par pamesto, nepareizo un tumšo eksistences pusi. Gadu gaitā sadarbojoties, Modris un Kristians nonākuši pie individuālo interešu kompromisa, radot psiholoģiski baisu vienojošo mākslas darbu estētiku.

Mazā zāle

Novembrī –  90 nedēļas līdz miera līgumam   /Latvijas Neatkarības karš/. Izstāde, kas, izmantojot Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja materiālus un priekšmetus no Latvijas Kara muzeja, stāstīs par Latviju laika posmā no 1918. – 1920.gadam.  Tas ir sarežģīts laiks, kad notika cīņas ar dažādiem ienaidniekiem par Latvijas teritorijas atbrīvošanu, kas parādīts fotouzņēmumos un dokumentos. To brīžu neviennozīmību noteica sabiedroto un pretinieku maiņas, jo arī tad nebija iespējams visu sadalīt kategorijās balts un melns. Ko juta tā laika cilvēks? To izstādē palīdzēs atklāt sarakste vēstulēs. Izstādē skatāms Latvijas Kara muzeja deponētais Lāčplēša kara ordenis Nr.603, kas 1921.gadā piešķirts 6.Rīgas kājnieku pulka virsleitnantam Valentīnam Zerviņam (1897- 1986) par to, ka tas ar savu komandēto rotu durkļu cīņā 1919.gada 4.novembrī ieņēma Anniņmuižu Pārdaugavā. Izstādē ir fotogrāfija no pirmās ordeņa pasniegšanas reizes 1920.gada 11.novembrī

MANSARDS

Līdz 30.novembrimVai viegli būt jaunam? PROTESTS (Madonas rajona 50. – 90.gadu jaunatne). Madona šogad ir Latvijas jauniešu galvaspilsēta. Muzejs vēlas aicināt ikvienu, kurš  vēl ir, vai reiz bijis jaunietis, uzdot sev režisora Jura Podnieka 1986.gada filmas nosaukumā ietverto hrestomātisko jautājumu “Vai viegli būt jaunam?”. Izstādē ikviens var atrast atbildes: kādi bija jaunieši Madonas rajonā 50.-90.gados? Kas, kā un kāpēc viņus centās izaudzināt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un kāda bija jauniešu reakcija uz to? Izstāde izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, AS “Latvijas valsts meži” projekta “Vai viegli būt…?” finansiālo atbalstu.

Foajē

Virtuālā ekspozīcija “100 Madonas novada personības”. Virtuālā ekspozīcija atrodas muzeja Izstāžu zāļu telpās un realizēta VKKF projekta “Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīcijas “Madonas novada vēsture” – pirmā posma izveide” ietvaros. Tā iepazīstina ar 100 Madonas novada personībām, kas laikā no 1918. – 2018.gadam  dzimušas, dzīvojušas vai darbojušās Madonas novadā, nesušas Madonas vārdu Latvijā un ārpus valsts robežām, tie ir mākslinieki, politiskie un sabiedriskie darbinieki, zinātnieki, skolotāji un literāti, mūziķi un aktieri

No 13.novembra – Garīdznieks un folkloras vācējs Mārtiņš Celmiņš

No 5.novembra –
Apbalvojumi no Madonas muzeja krājuma. Oriģinālmateriāli no muzeja krājuma par Lāčplēša kara ordeni:
  • Lāčplēša kara ordeņa statūti;
  • Lāčplēša kara ordeņa diploms Pēterim Beķerim;
  • Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Pētera Briežkalna apliecība par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas karā;
  • Lāčplēša ordeņa kavaliera ģenerāļa Jāņa Ezeriņa dienesta apliecība;
  • Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Pētera Ozoliņa virsnieka zīmotne;
  • Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jāņa Ziediņa apbalvošanas apliecība;
  • Lāčplēša Kara ordeņa domes vēstule Pēterim Apkalnam par apbalvošanu;
  • Ielūgums ārzemju diplomātiem uz Lāčplēša dienas karaspēka parādi.
Cimdi no muzeja krājuma, atsaucoties akcijai “Cimdotā Latvija”. Muzeja krājums ir bagāts ar tekstilijām un viena no tekstiliju grupām ir dažādu rakstu, krāsu un vecuma cimdi. Latviešu cimdi ir pārlaicīga vērtība – tie pastarpināti stāsta par Latvijas vēsturi, jo bijuši nepieciešami gan strēlnieku kaujās, gan tālajā Sibīrijā, gan tepat Latvijā, ikdienas darbus darot. Cimdu rakstu un krāsu kombinācijas ir bezgalīgas, tomēr katram Latvijas novadam bijušas savas raksturīgākās krāsas: Kurzemē – balta, pelēka, sarkana un mēļi zila, Latgalē – sarkana, dzeltena, zaļa un balta, Vidzemē – balta, pelēka, gaiši brūna vai zaļa, Zemgalē – zaļā un brūnā toņa variācijas. Atsaucoties Latvijas 100-gades organizētajai akcijai “Cimdotā Latvija” muzeja foajē būs iespēja aplūkot rakstainos dūraiņus un pirkstaiņus no muzeja krājuma.

Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve SarkaņOS,
Kalna ielā 2 (bijušās skolas ēkā)

Izstāde "Piena trauki un pārstrāde"
Izstāde “No Sarkaņu skolas vēstures”

PastāvīgiEtnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krājuma kolekcijas:
  • Amatniecības darba rīku kolekcija;
  • Mēbeļu un sadzīves priekšmetu kolekcija;
  • 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta dzīvojamo istabu iekārtojums;
  • "Tradicionālās tvertnes un mēri”;
  • Vilnas un linu apstrādes rīki.
PastāvīgiEkspozīcija, kas veltīta Madonas novadniekiem – rakstnieka Viktora Eglīša dzimtai, aktrisei Olgai Dreģei, komponistam un kordiriģentam Valdim Breģim, muzikologam Jēkabam Vītoliņam.
Krājuma apskate individuālajiem apmeklētājiem ir BEZMAKSAS, skolēnu grupai - EUR 3,00, pieaugušo grupai - EUR 5,00. Ekskursija uz atklāto krājumu jāpiesaka iepriekš, zvanot uz tālr. 26579716 vai 20221997