ZIEMEĻBLĀZMA

    Kas tad ir šī mistiskā ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi, kuru piemin pasakās, dziesmās un stāstos? Zinātniski tā ir zemes apskaujošā gaisa slāņa - atmosfēras, augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa daļiņām- molekulām, mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
    Dēvēta par Aurora borealis ziemeļu puslodē un par Aurora australis dienvidu puslodē. Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tāpēc ziemeļblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs.
    Visbiežāk ziemeļblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk novērojamas ziemā un vasarā. Ziemeļblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums. Novērojot ziemeļblāzmu no Zemes, tā parādās dažādās krāsās, kuru izvietojums ātri mainās. Var vērot daudz dažādu ātri skrejošu joslu, "aizkaru" u.c. Novērots, ka paralēlie blāzmas stari bieži stiepjas Zemes magnētiskā lauka virzienā. Ziemeļblāzmas ilgums var būt no dažiem desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm.
    Pats autors par sevi un savu neparasto hobiju stāsta: “Ar fotografēšanu nodarbojos jau vairāk nekā 40 gadus. Pirmā pieredze radās laikā, kad Madonā foto pulciņu vadīja Oļģerts Skuja, kuram joprojām esmu pateicīgs par tolaik iemācīto. Otrs Madonas fotogrāfs no kura gan esmu mācījies tikai neklātienē,  - jūsmojot par viņa veikumu, ir Laimonis Sembergs.
    Tie laiki bija ļoti interesanti – stundām varēja sēdēt aptumšotā telpā un sarkanas krāsas gaismā mācīties pareizi attēlu iekadrēt, tad gaidīt to maģisko brīdi, kad attīstītājā uz fotopapīra lēnām parādījās attēls.
    Laiki ir manījušies, un digitālās kameras šodien fotogrāfiem dod plašas iespējas. Izmantojot šo kameru iespējas man radusies aizraušanās fotografēt dabas ainavas un savdabīgas dabas parādības. Fotografēšana mani ‘iesūca’ vēl kādā aizraujošā darbībā – kopā ar bezceļu auto tūrisma entuziastu grupu “GoExpeditio” doties tuvākās un tālākās ekspedīcijās un iepazīt dabu un cilvēkus ģeogrāfiski visai attālās vietās un galvenokārt tur, kur nebrauc organizētās tūristu grupas ar autobusiem.
    Un tas bija tikai loģisks rezultāts, kad 2013.gada martā Islandē pirmo reizi vērojām un fotografējām ziemeļblāzmu. Ar to arī aizsākās aizraušanās ar šo brīnumaino dabas parādību. Kopā ar draugiem ziemeļblāzmu esam vērojuši Islandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijas ziemeļos Murmanskas apgabalā un, protams, arī Latvijā. Pēdējo piecu gadu laikā esam mērķtiecīgi jau sešas reizes devušies ekspedīcijās uz Norvēģijas galējiem ziemeļiem “Braucam ziemeļblāzmu lūkoties”.
    Izstādē esmu mēģinājis parādīt pēc iespējas plašāku ieskatu dažādos ziemeļblāzmas veidos un atšķirībās dažādos ģeogrāfiskajos rajonos. Lai patīkama vērošana!”
    Lai novērtētu ziemeļblāzmas košumu, aicināti aplūkot izstādi no 9.decembra, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs, Skolas iela 10a.  Izstāde būs apskatāma līdz 2021.gada 7.februārim.