Skolotājam, vēsturniekam un filologam Jānim Mežakam - 100

    J.Mežaks dzimis 1923.gada 21.janvārī Sāvienā, Pētera un Emīlijas ģimenē. Kopā bijuši trīs bērni - Jānis, jaunākais brālis Ludis un māsa Vaira. Skolas gaitas uzsāka Sāvienas sešgadīgajā pamatskolā. Jaunības gados J.Mežaks darbojies 119.Sāvienas mazpulkā, kļuvis arī par mazpulka priekšnieku un mazpulku diženo. Tālāk par savu mērķi izvirzīja kļūt par skolotāju un iestājās Rēzeknes skolotāju institūtā, kuru absolvēja 1943.gadā. Tam sekoja iesaukums Vācijas darba dienestā 1943.gada pavasarī. Sākotnēji 3 mēnešus pavadīja Latvijā, tad tika nosūtīts uz Vāciju. 1944.gada janvārī atgriezās atpakaļ Latvijā, bet jau pēc dažām nedēļām tika iesaukts latviešu leģionā. Trīs mēnešus pavadījis apmācībās Latvijā, vēlāk pārvietots uz Vāciju, un tad uz instruktoru skolu Čehijā. Karā piedalījās pēdējās dienās, dienējot V.Jaunuma pulkā. Beidzoties Otrajam pasaules karam, nonāca karagūstekņu nometnē Zedelgemā Beļģijā, no kuras tika atbrīvots 1946.gada pavasarī un nokļuva pārvietoto personu nometnē Lībekā.
    Vācijā sāka darbu kā skolotājs latviešu skolā. Strādājot iepazinās ar skolotāju Almu Seķi, ar kuru vēlāk apprecējās. Abi skolā nostrādāja līdz 1949.gadam, kad rudenī ieguva iespēju izceļot uz Kanādu. Vispirms ieradās Halifaksā, pēc tam nokļuva Kanādas rietumos - Britu Kolumbijā, kur pirmais darbs bija dārzniecībā. Pēc viena gada līguma beigām pārcēlās uz Toronto, kur palika dzīvot arī turpmāko laiku. Toronto izveidojās par latviešu centru un J.Mežaks iesaistījās LNAK darbā.  No 1951.gada sāka darboties tā izglītības nozarē (vadīja 37 gadus). Strādājis pie latviešu skolu izveidošanas, mācību programmu sastādīšanas un nepieciešamo mācību līdzekļu iegūšanas. Pats skolēniem mācīja vēsturi.
    Mācoties Toronto Universitātē, 1960.gadā ieguva bakalaura grādu un 1963.gadā maģistra grādu vēsturē. Strādāja Ontārio provinces arhīvā, kur pateicoties J.Mežakam tika izveidota arī latviešu (LNAK) dokumentu krātuve.
   Darbojies arī LNAK padomē, bijis priekšsēža vietnieks un pēc tam ilggadīgs valdes priekšsēdis un goda dalībnieks. Ar J.Mežaka līdzdalību 1982.gadā tika izveidots LNAK izglītības un kultūras fonds.
    Vairākus gadus bijis laikraksta “Latvija Amerikā” redaktors. Daudz rakstījis trimdas latviešu presē un zinātniskajos rakstu krājumos, kā arī lasījis lekcijas, īpaši par izglītības jautājumiem. Piedalījies latviešu pasākumos, to skaitā Dziesmu svētkos Kanādā. 1975.gadā J.Mežakam tika uzticēts atklāt Latviešu jaunatnes dziesmu svētkus Monreālā. Darbojies arī “Daugavas Vanagu” organizācijā, bijis PBLA valdes loceklis.
    Organizatoriski nozīmīgu ieguldījumu veicis grāmatas “Okupāciju varu nodarītie zaudējumi Latvijā 1940 - 1990”  izdošanā latviešu un angļu valodā. J.Mežaka ieguldītais darbs kultūras un izglītības nozarēs palīdzēja viņam iemantot plašu atpazīstamību un autoritāti latviešu kopienā Kanādā, kā arī ļāvis saņemt vairākas atzinības. 2003.gadā par ieguldīto darbu un nopelniem Latvijas Valsts labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 
    J.Mežaks uz dzīvi Latvijā atgriezās 2011.gadā, apmetās Juglā pie māsas, ar kuru pirmoreiz pēc Otrā pasaules kara satikās 1988.gadā Kanādā. Par J.Mežaka atgriešanos Latvijā informēja vairāki Latvijas ziņu dienesti, kā arī LTV1 raidījums Panorāma.