Latviešu
Valoda: Latviešu

Rūdolfs Blaumanis – pats tuvākais rakstnieks latviešu tautai

Datums: 01.01.2023 17:53
17 skatījumi
R.Blaumanis piedzima 1863.gada 1.janvārī (pēc vecā stila 1862.gada 20.decembrī) Ērgļos – vietā, kur kārts šūpulis daudziem vareniem latvju dēliem.
Rūdolfs Blaumanis MNM 5306
    Viņa tēvs Matīss bija Ērgļu muižas pavārs. Dēls viņu notēlojis novelē “Nāves ēnā” – tēva kluso sirsnību varam redzēt vecā Daldas tēlā. Savukārt viņa māte, muižas istabene, Karlīne Blaumane bija dēla galvenā audzinātāja, viņai bija liela nozīme dēla daiļradē, un, pēc Blaumaņa vārdiem, viņa bija vispatiesākais kritiķis. Savus pirmos dzīves gadus R.Blaumanis pavadīja Ērgļu muižnieka Tranzē kalpu mājā, 1868.gadā Blaumaņu ģimene pārcēlās dzīvot uz “Brakiem”, un tie kļūst par viņa mūža mājām.
    Desmit gadu vecumā R.Blaumanis uzsāka skolas gaitas Annas Rubīnas vācu privātskolā Ogres pagastā (1872–1875) un dzīvoja pansijā pie Rubīniem. Jau tad mazā zēna nodošanās literatūrai bija magnētiska, un, kad skolotāja vaicājusi, par ko katrs no bērniem vēlas kļūt, Blaumanis atbildējis: “Es gribu būt rakstnieks.” Taču vecāki bija iecerējuši dēlam praktiskāku nodarbi, un R.Blaumanis turpināja izglītoties 2.Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā.
    1881.gadā vācu laikrakstā “Zeitung für Stadt un Land” parādās pirmais iespiestais R.Blaumaņa darbs “Wiedergefunden” jeb “Atkalatrastā”. Tanī pašā gadā R.Blaumanis sāk strādāt par kantoristu Rīgā pie apīņu tirgotāja un apdrošināšanas biedrību aģenta Fārbaha. Šis darbs jaunajam cilvēkam nav gājis pie sirds, turklāt parādījās arīdzan tuberkulozes pazīmes, ko bija radījusi ilgstošā, neveselīgā dzīve pansijā, un, galu galā, R.Blaumanis met ar roku strādāšanai tirdzniecībai un atgriežas Brakos.
    Mātei netīk, ka dēls dzīvo mājās bezdarba – vecāki meklē un 1885.gadā atrod tam vietu Koknesē, kas kalpo par ļoti nopietnu pagriezienu rakstnieka turpmākajā dzīvē. Kokneses muižkungs R.Blaumani pieņem par palīgu dažādu darbu veikšanā. Kokneses laiks ir ļoti būtisks, jo tanī viņš iepazīst dažādus cilvēkus, viņu dažādos raksturus, uzskatus un sociālos stāvokļus. Īpaši draudzīgas attiecības R.Blaumanim izveidojas ar pāris jauniešiem, tanī starpā arī staļļa puisi Pēteri Jirgensonu. 1886.gadā laikraksta “Mājas Viesis” pielikumā tiek pirmo reizi tiek publicēts R.Blaumaņa dzejolis “Nakts”, ko viņš paraksta nevis ar savu īsto vārdu, bet gan kā Pēteris Jirgensons. Tāpat P.Jirgensons rosinājis Birkenbauma rakstura izveidi novelē “Nāves ēnā” un devis ierosmi arī Edgara tēlam novelē “Purva bridējs” un skatu lugā “Ugunī”.
   Literatūras vēsturē R.Blaumanis ir iegājis un palicis kā 19. un 20.gadsimtu mijas spožākais novelists. Tieši novele ir viena no spožākajām viņa talanta izpausmēm. Tās rakstnieks ir uzrakstījis vairāk nekā desmit, un tās mums visiem ir lieliski zināmas. Bet ar to viņa talants neizsmēlās: R.Blaumanis – lirisks dzejnieks un viens no izcilākajiem latviešu drāmas rakstniekiem. Viņa darbi vairākkārt piedzīvojuši iestudējumus teātros, un pēc to motīviem veidotas vairākas spēlfilmas.
   R.Blaumanis strādājis par algotu darbinieku tādos izdevumos kā “Zeitung für Stadt un Land”, “Mājas Viesis”, “Dienas Lapa”, “Pēterburgas Avīzes”, laikrakstā “Latvija”.
    Par “Brakiem” R.Blaumanis savam draugam rakstniekam Kraujiņam esot sacījis, ka “tā neredzamā aukle, kas ziedu pirkstiem iekustinājusi viņa sajūsmu šūpuli, kurā izauklējušies šā gara bērni”. Tur radušies ievērojamākie viņa darbi: stāsts “Spijēnos”, noveles “Raudupiete”, “Purva bridējs”, “Salna pavasarī”, drāmas “Indrāni”, “Ugunī” u. c. 1959.gadā Ērgļu pagastā R.Blaumaņa mājās tiek atklāts memoriālais muzejs “Braki”, un tur joprojām turpina dzīvot viņa diženais gars.
    R.Blaumanis nomira ar tuberkulozi 1908.gada 4.septembrī Takaharju sanatorijā Somijā.

No 1. līdz 10.janvārim aicinām piedalīties aizraujošā viktorīnā par rakstnieku “Rūdolfam Blaumanim – 160” ar iespēju iegūt dāvanu karti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja apmeklējumam:https://docs.google.com/forms/d/1RXqkJS9IFN9iWmygEcbFp2Yq0aQBzACM76w9NO50YzU/edit