Tautas ziedojums Latvijai

    Doma par piemiņas vietas izveidošanu Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem radās jau 1921.gadā. Laikā no 1922. līdz 1930.gadam tika rīkoti vairāki projektu konkursi. Iesniedzēju vidū bija arī Madonas ģimnāzijas neīstenotās ēkas projekta arhitekts Eižens Laube. Galīgajā vērtējumā no 32 variantiem par piemērotāko atzina tēlnieka Kārļa Zāles piedāvāto projektu “Mirdzi kā zvaigzne”, kuru ar nelieliem pārveidojumiem apstiprināja 1931.gada vasarā. Tā idejas pamatā bija Latvijas izcīnītās brīvības attēlojums.
    Nozīmīga loma Brīvības pieminekļa izveidošanā bija Latvijas sabiedrībai, jo nepieciešamos finanšu līdzekļus vāca ziedojumu veidā. 1927.gadā izveidoja Brīvības pieminekļa komiteju un tai pakļautās 13 apriņķu komitejas, tai skaitā Madonā, kuru uzdevums bija organizēt plašu ziedojumu vākšanas kampaņu. Tika izplatītas ziedojumu zīmes 20, 50 santīmu un 1, 5, 10, 20 un 100 latu vērtībā, kā arī izdotas Brīvības pieminekļa gadagrāmatas.
    Līdz 1934.gada rudenim Madonas apriņķa pagastu pašvaldību ziedotā summa Brīvības pieminekļa celtniecībai bijusi ap 3000 latu. Pateicoties ievērojamam sabiedrības atbalstam, kopumā Latvijā tā celtniecībai tika savākts ap trim miljoniem latu. Dažkārt ziedojumus saņēma arī būvmateriālu veidā, piedalījās arī ārvalstīs dzīvojošie tautieši.
    Brīvības pieminekļa atrašanās vietu izvēlējās toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis. Pamatakmens ielikšanas ceremonija notika 1931.gadā. 42 metru augstais piemineklis tika atklāts četrus gadus vēlāk – 1935.gada 18.novembrī – ar plašu programmu visas dienas garumā, kas sākās jau no 8.00 rītā. Svinīgais atklāšanas brīdis pie pieminekļa notika 13.00, kurā klātesošos uzrunāja valsts augstākās amatpersonas. 
    Bez tēlnieka Kārļa Zāles pieminekļa autoru vidū ir arhitekts Ernests Štālbergs un vairāki vietējie un ārvalstu metālkalēji un akmeņkaļi.
    Par godu šim notikumam Madonas muzeja piedāvājumā ir sagatavota muzejpedagoģiskā programma skolēniem “Brīvības piemineklim – 90”. Nodarbībā jauniešiem tiek dota iespēja iepazīt pieminekļa tapšanas vēsturi un uzzināt par cilvēkiem, kas to veidojuši.
 Attēls: MNM 32620 Apliecība par viena lata ziedojumu Brīvības piemineklim. Ziedojis Pēteris Asars Ļaudonā.