Profesoram Nikolajam Maltam 135

 Ieskats biogrāfijā

    Nikolajs Malta ir dzimis 1890.gada 12.februārī Krustpilī, viņa bērnība un pirmie skolas gadi pagāja tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta Sāvienas “Grīvniekos”, skaistā vietā pie Aiviekstes. Viņš mācījās Sāvienas pamatskolā, tad Rīgas pilsētas reālskolā (1901–1908) un studēja ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā (1908 – 1914). Studiju pēdējos gados N.Malta vairāk pievērsās botānikai. “Grīvniekos” viņš pavadīja vasaras brīvlaikus, pētot apkaimes augus, vācot herbārijus. Pēc studijām viņš strādāja Baltijas domēņu laboratorijā, apceļoja Latviju un Igauniju un 1915.gadā publicēja rakstu par Dienvidaustrumu Vidzemes floru.

    Pirmā pasaules kara laikā N.Malta bija bēgļu gaitās Pleskavā, pēc tam atgriezās Latvijā, 1919.gadā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā.  1924.gadā viņu pirmo reizi ievēlēja par Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekānu, 1925.gadā piešķīra dabaszinātņu doktora grādu. N.Malta dibināja Latvijas Universitātes Botānisko dārzu Dreiliņos un kļuva par tā direktoru, 1926.gadā to pārcēla uz tagadējo atrašanās vietu Pārdaugavā. 1927.gadā viņu ievēlēja par profesoru un Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta direktoru. Viņš vairākkārt pildīja fakultātes dekāna pienākumus.

    N.Malta sadarbojās ar lielākajiem pasaules botāniskajiem centriem, piedalījās starptautiskās konferencēs, bija arī Somijas Zooloģijas un botānikas biedrības un Tērbatas Universitātes Dabaspētnieku biedrības biedrs. Viņš tika publicējis virkni zinātnisku rakstu un pētījumu. Otrā pasaules kara beigās N. Malta ar sievu devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1944.gada 21.novembrī ievērojamais speciālists augu ģeogrāfijā un augu sistemātikā kopā ar sievu gāja bojā aviācijas uzlidojumā Štolcenovā.

“Grīvnieki” – literārajā pseidonīmā

    Līdztekus zinātniskajai darbībai, Nikolajs Malta rakstīja dzeju, pārdomas. Tēva mājas “Grīvnieki” ir iemūžināti viņa literārajā pseidonīmā – Jānis Grīvnieks. Droši vien bērnības atmiņu atspulgā Otrā pasaules kara laikā tapa viņa rindas: “Ļauj skatīt pasauli vēl reizi, māt,/ Tā lūdzās mazais zēns, ko gulēt lika./ Tad izrāvies pie loga aši skrēja,/ Un vaigu rūtij cieši spiedis klāt,/ Viņš ārā raudzījās, kur vakars nāca kluss”.

    N.Malta rakstīja par dzīves plūdumu: “Kad liepas ziedēt sāk, /nav ilgi vairs ko gaidīt,/ Drīz ziliem ziediem klāts būs priežu sils./ Un drīz caur rīta miglu, kājām klusām,/Būs rudens atnācis…”. Viņš uzskatīja, ka skaistums ir pārāk rets, lai to vienmēr saskatītu mūsu tuvumā, turpretī glītums ir daudzās lietās ap mums. Rakstot par dzīves glītumu, viņam pieder vārdi: “Nav dzīves glītuma bez kokiem un dārza. Tādēļ cilvēks biezo, tumšo un teiksmaino mežu atdarinājis saulainā parkā un ziedu pļavas puķu dārzos. Cik labi nosēsties zem veca koka, atspiest muguru pret to un raudzīties zaļajā maurā. Vai sēdēt uz dārza sola blakus dobei ar dievkociņiem  un kliņģerītēm un pasviest maizi putniem, kas lēkā uz celiņa. No lauka nāk ziedoša āboliņa smarža. Kaut kur balsis ieskanas un aptrūkst ...”. 1938.gadā ar pseidonīmu Jānis Grīvnieks tika izdots N. Maltas dzejoļu krājums “Cik ātri steidzas laiks”.

Atceres pēcpusdiena Botāniskajā dārzā

    29.maijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notika N.Maltas 135.jubilejas atceres pēcpusdiena. Pēc oficiālajām atklāšanas uzrunām muzicēja Vaiskirhenes vīru koris no Austrijas. N.Maltam veltītās izstādes autore dr. biol. Signe Tomsone pastāstīja par profesoru, izstādes veidošanu, sakot daudzus paldies, tai skaitā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam. Ieskats N. Maltas biogrāfija izskanēja arī literatūrzinātnieces profesores Māras Grudules lasījumā "Nikolaja Maltas poētiskā dzīve" un Latvijas Universitātes Studentu teātra izrādē “Cik ātri steidzas laiks”. Studenti bija izveidojuši uzvedumu, kurā dzirdējām dzejoļus no 1938.gadā izdotā krājuma. Pasākuma muzikālo noskaņu papildināja Ieva Jurga (solo) un Ilvis Faulbaums (klavieres). 

    Nikolajs Malta bija sūnu pētnieks jeb briologs. Viņu visvairāk interesēja divas sūnu ģintis – Zygodon un sprogaiņu Ulota. Lai gan arī viņa doktora disertācija tapa par Zygodan ģints sūnām, aprakstot vairāk kā 70 sugas un to izplatību, viņš pētīja arī citus augus. 1929.gadā N.Malta apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.

    Atceres pasākumā tika uzsvērta ne tikai N.Maltas nozīmīgā zinātniskā darbība, bet arī plašās intereses ārpus universitātes. Viņš darbojās turpat vai divos desmitos dažādās vietējās un ārzemju biedrībās. Viņš aktīvi iestājās par angļu valodas nozīmi un apmācību skolās, uzsverot tās nozīmi starptautiskā sadarbībā. Saņēmis apbalvojumu -  Britu impērijas ordeņa bruņinieks (1938).  Nikolajs Malta publicēja rakstus periodikā par ceļojumiem, valodu, kultūru, dabu. Viņa redakcijā tapa grāmata “Latvijas zeme, daba un tauta” (1936) trīs sējumos, par ko 1937.gadā viņš saņēma Krišjāņa Barona prēmiju. N.Malta daudz rakstīja arī Latviešu konversācijas vārdnīcai.

    Izstādi par Nikolaju Maltu līdz par rudenim var apskatīties Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā.