Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu
Vēsture

    1866.gada 18.jūlijā Lazdonas luterāņu baznīcā pirmo reizi Latvijas vēsturē kopā sanāca skolēnu kori – vairāk nekā 200 bērnu no piecām Lazdonas draudzes skolām. Vietējais mācītājs Rūdolfs Guleke un ērģelnieks, diriģents Kārlis Pētersons sarīkoja svētkus.

    Pēc koncerta baznīcā kori devās gājienā uz “Rožu birzi” Praulienas mācītājmuižā, katrs nesdams īpaši darinātu karogu. Tur bērni rotaļājās, dziedāja un baudīja svētku kopības sajūtu. Šis notikums kļuva par skolēnu dziesmu svētku tradīcijas sākumu un vienlaikus nozīmīgu atspēriena punktu latviešu Dziesmusvētku kustības veidošanās ceļā.
Haralda Medņa Dziesmusvētku skola pēta un popularizē šo vēsturisko notikumu, lai atklātu tā nozīmi latviešu nacionālās identitātes veidošanā.
Sadaļā apkopoti:
  • pētnieku darbi un publikācijas (Arnolds Klotiņš, Artis Kumsārs). 
Koncerts “DZIESMU AVOTI”/02.06.2024. Koncerta afiša [autors: Ivars Mailītis] Afišas ideja: “No ganu stabulītes un tautasdziesmas līdz ērģeļu stabuļu pasaules elpai, skanīgākajam korim un brīvai Latvijas valstij.
11 īpaši radīti karogi koncertam un filmai “Dziesmu avoti.1866”
Mākslinieki Ivars un Inese Mailīši kopā ar Madonas novada mākslas skolas audzēkņiem radījuši karogus, kuru vizuālais pamats balstīts Jura Neikena aprakstos laikrakstā “Mājas Viesis” par 1866. gada Pirmajiem bērnu dziedāšanas svētkiem. Tajos savijas vēsturiskais autentiskums un mūsdienīga interpretācija, godinot svētku nozīmi un izceļot Madonas novada kultūras identitāti. Karogi izmantoti koncertā un filmā “Dziesmu avoti”, kā arī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājienā, simbolizējot saknes, no kurām izaugusi bērnu dziedāšanas tradīcija.