Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņas diena

Datums: 11.08.2024 08:47
4 skatījumi
Latvijas Republikas likumā “Par svētku un atceres dienām” 11.augusts ir noteikts kā Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Mūsu novadā daudzviet ir brīvības cīnītāju atdusas vietas, viņiem veltītas piemiņas vietas, pieminekļi.
    Pirms 20 gadiem Praulienas pagasta Vistiņlejas kapsētā uzstādīja vairākas piemiņas zīmes. 2004.gada 22.jūnijā uzstādīja piemiņas zīmes 1920.gadā  Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kurzemniekiem, kas pārapbedīti dzimtajā pusē, kā arī 1919. – 1920.gadā kritušajiem karavīriem. Atsevišķas piemiņas zīmes izgatavoja  pieciem kritušajiem -   Edgaram Morim (ap 1898 – 1920) no Rūjienas,  Hugo Grīnbergam (ap 1998 – 1920) no Talsu apriņķa, Jānim Černovskijam (ap 1900 – 1919) no Ludzas apriņķa, Jānim Kļaviņam (? – 1919), Pēterim Ruņģim (ap 1888 – 1920) no Cēsu apriņka. Tās atklāja 2004.gada 11.novembrī. Visas piemiņas zīmes no ozolkoka gatavoja Juris Neimanis.
    Ir pagājuši 20 gadi, kopš ar Madonas rajona padomes lēmumu tika veikta Latvijas Atbrīvošanas cīņās un 1905.gadā nošauto piemiņas vietu apzināšana Madonas rajonā. Lai šo darbu veiktu, vispirms bija avotu izpēte, sazināšanās ar pagastu padomēm, vietējo iedzīvotāju iztaujāšana. Pēc pētnieciskajā darbā gūtās informācijas 2004.gada augustā un septembrī muzeja speciāliste Laimdota Ivanova (ar rajona transportu) apsekoja Madonā, Lubānā, Varakļānos un visos pagastos esošos kapus, piemiņas vietas, pieminekļus un vēlāk sastādīja pārskatu ar informāciju un attēliem. Ar piemiņas vietām tika iepazīstināti laikraksta “Stars” lasītāji.  Laika gaitā informācija ir tikusi precizēta, kā arī piefiksētas vēlāk atklātās piemiņas vietas.
    Muzejā šī informācija par piemiņas vietām ir noderējusi ļoti bieži, ir lasītas lekcijas, veidotas izstādes, to regulāri izmantojam publikācijās, pirms vairākiem gadiem sadarbojāmies ar Vidzemes tūrisma asociāciju. Šogad informācija noderēja Vecpiebalgas vidusskolas 12.klases audzēkņiem, liezēriešiem Sintijai Briedei un Mariusam Silovam, kas savu pētniecisko darbu realizēja kā informatīvu plāksni ar Liezēres kapsētā guldīto brīvības cīnītāju vārdiem.
Laimdota IVANOVA vēsturniece