Latviešu
Valoda: Latviešu

Latviešu inženierim un ķīmiķim Pēterim Krūmiņam – 125

Datums: 10.03.2023 14:16
9 skatījumi
P.Krūmiņš bija pasaulē atzīts zinātnieks ķīmiskās rūpniecības nozarē. Strādāja Latvijas Universitātē, pētīja finiera ražošanu, bija kurināmo vielu pētnieks un vairāku Latvijas rūpniecības uzņēmumu konsultants. Savas dzīves laikā uzrakstīja vairāk kā 30 zinātniskās publikācijas.
    Viņa pieredze un zināšanas tika augstu novērtētas uzņēmumos un augstskolās Vācijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Austrijā, Dānijā, Rumānijā, Ungārijā, Zviedrijā, ASV u.c.
    P.Krūmiņš dzimis 1898.gada 12.martā Kārzdabas pagastā. Viņš uzauga Pētera un Annas (dzimusi Krīvāne) ģimenē. Skolas gaitas sāka Vanagpakalnes skolā (Kārzdabas luterāņu pagastskola), pēc tam mācījās Cesvaines draudzes skolā, kuru absolvēja 1914.gadā. Tā gada vasaru pavadīja strādājot dārzniecības darbus vecāku saimniecībā, Cesvainē pie A.Saulieša. Nākotni vēlējās saistīt ar dārzkopību un iestājās dārzkopības skolā Pleskavā. Pirmā pasaules kara rezultātā iecerētos plānus nācās mainīt. Vidusskolas diplomu P.Krūmiņš ieguva atgriežoties atpakaļ Latvijā, un absolvējot Latviešu jaunatnes savienības vidusskolu.
    1921.gadā iestājās Latvijas Universitātē (LU) ķīmijas fakultātē. Paralēli studijām, no 1925.gada sāka darbu saplākšņu fabrikā “Daugava” kā praktikants, vēlāk kļuva par tehnisko direktoru. No 1929. - 1931.gadam daļu studiju laika pavadīja universitātēs Berlīnē. LU absolvēja 1931.gadā, kad ieguva inženiera ķīmiķa grādu.
    Pēc studijām turpināja zinātnisko darbu LU ķīmijas fakultātē, lasīja lekcijas par finiera rūpniecību un kurināmo vielu tehnoloģiju. Vienlaikus darbojās arī vairākos Latvijas rūpniecības uzņēmumos (“Daugava”, “Degviela”, “Linols”, Šīfers”) par konsultantu. Viņa vadībā tika izstrādāti dažādi racionalizācijas projekti vairākos rūpniecības uzņēmumos.
    1936.gadā P.Krūmiņš tika komandēts darbā uz ārzemēm, strādāja Berlīnes Tehniskajā augstskolā, Londonā minerāleļļu laboratorijā un Nīderlandes Valsts laboratorijā Hāgā. Komandējuma laikā saņēma uzaicinājumu koordinēt jaunas finieru fabrikas būvniecību Bulgārijā, vadīja tās ierīču montāžu, ražošanas organizēšanu un personāla apmācību. Vēlāk saņēma līdzīgus darba piedāvājumus no Čehoslovākijas, Turcijas un Irānas, ar pastāvīgu darba iespēju, kurus noraidīja par labu darbam Latvijā.
    Otrā pasaules kara laikā turpināja strādāt LU. Trimdā devās 1944.gadā, kad tika norīkots darbam Vīnes Tehniskajā augstskolā. Pēc kara darbojās Minhenē atklātajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (UNRRA -) Universitātē, kurā studēja arī daudzi baltieši, bija tās rektors.
    1948.gada jūlijā P.Krūmiņš ieguva iespēju doties uz ASV. Atšķirībā no daudziem citiem tautiešiem, viņa ieņemtais statuss un zināšanas ļāva ātri iegūt kvalificētu darbu jaunajā trimdas zemē. No 1948.gada augusta P.Krūmiņš sāka strādāt Ohaio Universitātē, turpinot darbu pie kurināmo vielu pētniecības. Šajā universitātē nostrādāja vairāk kā 10 gadus.
    1950.gadā viņa vadībā tika organizēta Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība ASV. Neskatoties uz regulāru darbu izglītības nozarē, P.Krūmiņš palika uzticīgs savai jaunības dienu sirdslietai - dārzniecībai, brīvo laiku veltot sava piemājās dārza iekopšanai.
    Madonas muzeja krājumā nav materiālu par P.Krūmiņu, tāpēc aicinām atsaukties ikvienu, kam ir zināma vēl kāda informācija par mūsu ievērojamo novadnieku.
Reinis AUZIŅŠ kultūrvēstures nodaļas vadītājs