Latviešu
Valoda: Latviešu

Jānim Robertam Plātem no Gaigaliešiem - 125

Datums: 12.09.2023 08:52
13 skatījumi
Jānis Roberts Plāte dzimis 1898.gada 13.septembrī Meirānu (tagad – Ošupes) pagasta Gaigaliešos. Līdztekus citam paveiktajam, lielākoties viņu piemin kā Raiņa un Aspazijas pieminekļa Lugano (Šveice) autoru.
    ​J.R.Plāte ir studējis dzelzceļnieku tehniskajos kursos Krievijā, strādājis gan tur, gan Latvijā pie dzelzceļa plānojumiem. Tā, piemēram, 1920.gadā zīmētājam Jānim Plātem tiek uzdots “uz Vecgulbenes – Pļaviņu un Vecgulbenes  - Opes (Apes) līnijām uzņemt visus priekš rīkojuma Nr.92 vajadzīgos datus un mērus, it sevišķi visus tiltus, ūdensvadus, ūdenstorņus, ēkas, platformas, staciju ceļus, pārmijas laukumus”.
    Vēlāk viņš ir strādājis AS Būve, kara tehniskajā pārvaldē, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības Tehniskajā birojā.  Rasētājs, zīmētājs, projektētājs, arī slēpotājs un laivotājs. Sveša nav arī tēlniecība – te Riharda Maura un Kārļa Zāles skola. Laikrakstos atrodami J.R.Plātes Brīvības pieminekļa metu attēli. Pēc Otrā pasaules kara J.R.Plātes dzīve rit trimdā, Anglijā. Viņš strādā kā zīmētājs dzelzceļa kompānijā.
    1960.gadu vidū izskan ideja par pieminekli Rainim un Aspazijai Kastaņolā (Šveice). Kārlis Dzelzītis (1892 – 1982), kura lielais devums trimdā ir Raiņa un Aspazijas pieminekļa komitejas un pieminekļa uzcelšanas Kastaņolā organizēšana, ir rakstījis par ērkšķaino ceļu līdz pieminekļa tapšanai. Tika izsludināts pieminekļa metu konkurss, uz ko iesūtīja četrus projektus. Kā labākie tika atzīti Leo Jāņa Briedīša un Jāņa Roberta Plātes meti, vairākumam tomēr atbalstot Plātes ideju. Ik pa laikam uzvirmojušām latviešu savstarpējām nesaskaņām kādā brīdi pieplusojās padomju vēstniecības pārstāvji, pozicionējot emigrantus kā “fašistiskos elementus” un Raini kā komunistu. Likās, ka pieminekļa idejai pārvilkta svītra.
    Taču 1970.gadā ideja atsāk virzīties uz priekšu. Kārlis Dzelzītis tiekas ar Kastaņolas pārvaldes arhitektu, un viņi vienojas par ideju celt kopīgi ar pilsētu, kas dotu granīta bloku, ko papildinātu ar skulptūrām. Notiek vienošanās par vietu un mazāka pieminekļa meta izstrādi. J.R.Plāte iesniedz vairākus mazāka pieminekļa metus un tad vienojas par to, pēc kura uzcelts esošais piemineklis. Paralēli ir notikusi arī ziedojumu vākšana Raiņa un Aspazijas piemineklim.
    Pēc tā visa ir saprotami L.Apkalna rakstītais: “Dažus, kas interesējušies par J.R.Plātes Raiņa un Aspazijas pieminekļa projektu, pārsteiguši gandrīz neskaitāmie paveidi, kādos J.R.Plāte ik pa laikam pārveidojis savu metu, šķietami pielāgodamies dažādiem ierosinājumiem un prasībām. Taču tā nav mākslinieciska nedrošība, bet gan gluži otrādi, suverēna virtuozitāte, ar kādu mākslinieks pārvalda un variē pamattēmu.”
    Raiņa luga “Zelta zirgs” tapa 1909.gadā Kastaņolā (Lugano). Raiņa simtās jubilejas gadā sāk virzīt ideju par pieminekli Rainim un Aspazijai Šveicē. Taču kopš tā celšanas ierosinājuma paiet 7 gadi. Pieminekli atklāja 1972.gada 9.septembrī. Viens no bareljefiem – Zelta zirgs.
    Jānis Roberts Plāte miris 1991.gada 6.oktobrī Straumēnos (Anglija), viņa pelni esot izkaisīti kādā rožu dārzā. Ieguldījums Raiņa un Aspazijas pieminekļa tapšanā ar viņa veidotajiem bareljefiem ir gluži kā piemiņas vieta arī to autoram.
Laimdota IVANOVA vēsturniece