Latviešu
Valoda: Latviešu

Galdniekam no Bērzaunes – Augustam Melderim – 125

Datums: 09.09.2023 14:31
9 skatījumi
Dokumentētu un rakstisku liecību par viņa dzīvi ir saglabājies maz, nāksies vien ticēt radu un tuvinieku stāstītajam, kas viņu atceras, kā ārkārtīgi interesantu un aizrautīgu cilvēku. Madonas pusē plašāk varētu būt pazīstams kā galdnieks no Bērzaunes – vai katrā Madonas mājā esot kāda viņa taisīta mēbele.
    Augusts Melderis dzimis 1898.gada 9.septembrī (pēc vecā kalendāra – 28.augustā) zemnieku Andreja un Elizabetes Līzas (dz. Liepiņa) ģimenē.  Baznīcas grāmatā vārds vēl stāv rakstīts krieviski – Augustin.
    Augusta tēva tēva mājas bijušas Sarkaņu pag. "Zaros", no turienes nāk arī viņa tēvs, bet māte – no mājām turpat pāri ceļam – no "Kalna Pieterēniem". 19.gs. beigās Augusta tēvs pieprasījis zemi Grostonā, un no muižas zemes viņam piešķirtas 28 pūravietas (apmēram 10 ha). Sākuši tur būvēties un saimniekot.
    Jau kopš bērnības Augustu esot interesējusi māksla. Visos veidos – arhitektūra, tēlniecība, gleznošana - viss. Dažādi centies iefiltrēties mākslinieku aprindās, bijis draugos ar gleznotāju Jāni Šusteru (Madonas pusē pazīstamā fotogrāfa Jāņa Šūstera brālēnu), kurš viņu vēlāk arī tika gleznojis. Skolas laikā līdz asinīm noberztām kājām staigājis uz Piebalgu pie mākslinieka Kārļa Miesnieka, arī pēc rekomendācijas skolai – ar Šusteru braucis uz Pēterburgu uz mākslas skolu. Bet, tā kā nebijis naudas mācībām, tad sarunājis, ka lekcijās varēs tikai skatīsies, kā māca jaunos tēlniekus. Radiem ir saglabājusies fotogrāfija ar Augusta taisītu savu paša krūšutēlu.
    Lai Pēterburgā varētu samaksāt par dzīvošanu, sācis strādāt milicijā.
    Atpakaļ mājās organizējis dažādus kursus. Piemēram, ar brālēnu – tagad labi zināmo latviešu komponistu Jāni Norvili, kura māte bijusi Augusta krustmāte, dibinājuši mājturības kursus Grostonā.
    Bijis klāt pie Kalsnavas pienotavas dibināšanas.
    Ar Kārli Zāli esot strādājis pie Brāļu kapu memoriālā ansambļa izstrādes – veidojuši  maketu no finiera, bet tālāk pats Zāle.
    Izmantojis katru izdevību, lai pavasaros (par savu naudu) brauktu uz Pēterburgu, uz Ermitāžu gleznas skatīties – mākslas vārdā varējis sievu un bērnus uz vairākām dienām atstāt vienus pašus.
    No 1940.-1941.gadam un no 1944.-1945.gadam bijis Grostonas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs, no 1945.-1947.gadam – Madonas rūpkombināta direktors, kur amatu zaudējis, jo kāds radinieks pārāk iesaistījies tā laika politikā. Pēc tam rūpkombinātā turpināja strādāt kā vienkāršs strādnieks.
    Labāk tomēr pazīstams kā kokamatnieks un galdnieks, ar ko nodarbojies mūža otrajā pusē. Veidojis visu - sākot no taburetēm, plauktiņiem, skapīšiem, līdz pat gultām, skapjiem. Lielākie ražojumi bijušas stelles. Bet katrs darbiņš vienmēr ar rokām taisīts un apmīļots.
    Vēl patikuši arī akmeņi, tos esot vācis no malu malām un vedis uz mājām Bērzaunes pagasta "Apariņos", kur atradās arī viņa galdnieka darbnīca. No akmeņiem Sauleskalna centrā pat gribējis izveidot Saules dārzu, bet garnadži visus akmeņus esot aiznesuši.
   Augustam no pirmās sievas Antonijas bija dēls Uldis (sieva, diemžēl, dzīvi beidza pašnāvībā), no otrās sievas Elzas - trīs bērni, dzīvojuši Grostonas pagasta "Celtnēs". Ļoti labas attiecības bija saglabājušās ar pirmās sievas radiem, jo daudzi bija ieradušies uz viņa kāzām ar otro sievu.
    Mūžībā devies 1988.gada decembrī Bērzaunē, apglabāts Grostonas kapos.
Gunta STRODE vēsturniece