Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

9.Madonas aizsargu pulkam - 100

Datums: 14.06.2024 15:10
7 skatījumi
Miera un iekšējās kārtības nodrošināšanai valstī 1919.gada 20.martā Latvijā tika izveidota paramilitāra organizācija - aizsargi, kas darbojās policijas vadībā un kara gadījumā varēja būt ātri mobilizējams bruņots papildspēks Latvijas armijai. Aizsargi tika formēti pēc teritoriālā principa.
    Kopā Latvijā izveidoja 19 pulkus (bez tiem vēl specializētās vienības, dzelzceļa, aviācijas un jūras pulki), katrs pulks darbojās viena apriņķa robežās, ar nodaļām pagastos. Tika izveidota arī organizācija sievietēm – aizsardzes un jauniešiem – jaunsargi.
    Šogad aprit gadsimts kopš 1924.gada 15.jūnijā tika nodibināts 9.Madonas aizsargu pulks. Uz pulka atklāšanas svinībām un karoga iesvētīšanu bija ieradies valsts prezidents Jānis Čakste (1859 – 1927) un citas valsts augstākās amatpersonas. Aizsargu pulka karoga gatavošana izmaksāja ap 1200 latiem, līdzekļi tā veidošanai iegūti ziedojumu veidā. Katrā Madonas apriņķa pagastā bija izveidota aizsargu nodaļa, kopā pulkā bija ap 600 dalībnieku.
    Aizsargu organizācija izvērtās par lielāko kultūras un sporta dzīves veicinātāju un attīstītāju Latvijas laukos. Katrā aizsargu pulkā bija kultūras dzīves vadītājs. Pie Madonas pulka vienībām darbojās 37 kori ar vairāk kā 1000 dalībniekiem un 9 orķestri. Gandrīz pie katras nodaļas darbojās dramatiskie pulciņi. Viens no lielākajiem Madonas aizsargu pulka devumiem pilsētai bija Aizsargu nams (šodien – Madonas novada kultūras centrs).
    Sākot ar 1920.gadu beigām aizsargu pulkos izvērsa sporta pulciņu (klubu) darbību. Madonas aizsargu pulka sporta klubs tika izveidots 1934.gadā. 1930.gados tā dalībnieki kļuva par Latvijas rekordistiem šķēpa mešanā (Aleksis Hakelis un Oļģerts Rācenājs) un kārtslēkšanā (Aleksandrs Vesmanis).
    Aizsargi bija vieni no pirmajiem, kas Latvijā sāka rīkot tīrības un spodrības nedēļas. Sarīkoja daudzus labdarības līdzekļu vākšanas pasākumus. Ap 1940.gadu Madonas pulka un vienību pārziņā atradās 19 bibliotēkas. Pulka un vienību pārvaldīšanā atradās 15 īpašumi, lielākā daļa no tiem kalpoja sabiedriskajām vajadzībām.
    Organizāciju likvidēja pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā, kad tajā bija vairāk kā 30 000 aizsargu, 14 000 aizsardžu un ap 14 000 jaunsargu. Daudzi aizsargi tik represēti, to skaitā gandrīz visa vadība. Uz brīdi organizācija vēl tika atjaunota 1944.gadā, bet no 1945.gada tā beidza pastāvēt.

 Natālija SEĻMA vēsturniece
Reinis AUZIŅŠ kultūrvēstures nodaļas vadītājs