Latviešu
Valoda: Latviešu

20.janvāris – 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena

Datums: 15.01.2024 10:08
14 skatījumi
Piemiņas pasākumos, pie ugunskuriem, atceramies barikāžu laiku un pieminam mūsu novadnieku ieguldījumu, kad Latvijas Tautas frontes aicināti, 1991.gada janvārī cilvēki veidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā, pierādot apņēmību bez ieročiem nosargāt savu zemi un brīvību.
    Trešās Atmodas laiks bija strauju pārmaiņu un daudzu ļoti būtisku notikumu pārpilns. 1990.gada 4.maijā tika pieņemta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija. Ik diena nesa gan priekpilnas, gan satraucošas ziņas. Viena no tādām – par 1991.gada 13.janvāra nakti, kad  PSRS bruņotie spēki uzbruka televīzijas tornim Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, nogalinot un ievainojot neapbruņotus aizstāvjus.
    Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991.gada 13.janvārī pieņēma „Aicinājumu Latvijas tautai” un lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu”. Latvijas Tautas fronte rīkoja protesta manifestāciju Daugavmalā, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. Jau 1990.gada decembra sākumā Latvijas Tautas frontes valde bija sagatavojusi paziņojumu “X stundai” - nevardarbīgās pretošanās aicinājumu, ja Padomju Savienība ar spēku gribētu pakļaut Baltijas valstis. Rīga gatavojās barikādēm.
    2021.gada 13.janvārī konferencē “X. stunda. Barikādēm 30” Raimonds Graube minēja, ka kara skolās nemāca nevardarbīgās pretošanās pieredzi. Barikādēs no militārā viedokļa ņēma vērā 3 komponentus – zeme, gaiss, ūdens. Piemēram, Zaķusalā koncentrējās dzīvā ķēdē. Daugavā bija troses, pret gaisu – piramīdveida konstrukcijas, lai nevar nosēsties desanthelikopteri. Viņš uzsvēra, ka bailes var tikt pārvarētas ar kolektīvo drošību.
    Madonas rajona izpildkomitejas 14.janvāra rīkojums noteica ārkārtējā stāvokļa koordinācijas centra štāba darbību. Jau 13.janvārī uz Rīgu devās 47 cilvēki no Kalsnavas pagasta, bet no 14.janvāra informāciju par izbraukušajiem fiksēja štāba dežuranti. 14.janvārī uz Rīgu devās vēl kalsnavieši, arī no Barkavas, Liezēres, Varakļāniem, Praulienas, Mārcienas, Vestienas, Madonas, Vestienas, Ērgļu, Jumurdas. Līdz pat vēlam vakaram turpinās ziņu pienākšana arī no citām vietā, no kurienes plāno doties uz Rīgu nākošajā dienā. Tiek piedāvātas smagās automašīnas, autobusi, pārtika barikāžu dalībniekiem Rīgā.
    Tika saņemtas arī vairākas ziņas par armijas aktivitātēm – velkot vadus pie augstsprieguma līnijas Smeceres silā, savukārt pie kādas ēkas Madonā, Rīgas ielā, armijas cilvēks vēlējies piestiprināt pie šķūnīša kabeli, kas gan viņam nav atļauts.
    Un tā visu Barikāžu laiku turpinās ieraksti štāba dežūrburtnīcā, liecinot par rajona iedzīvotāju dalību barikādēs. 22.janvārī plkst.15.00 ir saņemta informācija no Latvijas Republikas Ministru padomes, ka līdz turpmākam rīkojumam cilvēkus uz Rīgu nesūtīt, bet ieraksti ar dažādu informāciju turpinās līdz 25.janvāra vakaram.
    Atceramies, ka 1991.gada barikādēs padomju milicijas specvienības OMON uzbrukumu laikā dzīvību zaudēja Iekšlietu ministrijas darbinieki Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomanovičs, Satiksmes ministrijas auto vadītājs Roberts Mūrnieks, kinooperators Andris Slapiņš, vidusskolēns Edijs Riekstiņš un tika nāvīgi ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne.
    1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālu aktu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", izbeidzot 1990.gada 4.maijā postulēto pārejas periodu līdz Saeimas atjaunošanai.
    Vēl 1991.gada septembrī (Tālavs Jundzis (aizsardzības ministrs no 1991.gada 19.novembra līdz 1993.gada 3.augustam) izdevumā “Latvijas valsts atjaunošana”) norāda, ka Latvijā atradās 51 348 PSRS bruņoto spēku militārpersonas, to skaitā 13 530 virsnieki, 7513 praporščiki, 30 305 seržanti un kareivji. Latvijā bija izvietotas trīs padomju divīzijas, septiņas brigādes un trīs karaskolas. Plus vēl jāpieskaita padomju Baltijas jūras kara flotes jūrnieki, padomju militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu darbinieki, šeit uz dzīvi palikušie padomju atvaļinātie militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Šajā skaitā nebija iekļautas arī PSRS Iekšlietu ministrijas Iekšējā karaspēka un Valsts drošības komitejai pakļautā Robežapsardzības karaspēka militārpersonas.
    Saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos, 1992.gada 19.martā sākās Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas.
    1995.gadā tika nodibināts 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds. Pēc tā iniciatīvas Latvijas Republikas Saeima pieņēma vairākus likumus: 1997.gada 27.novembrī noteica 20.janvāri kā 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, 1999.gada 29.aprīlī pieņēma likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi” un 2001.gada 2.februārī – “Par Valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem”.
    1997.gada 25.martā Latvijas Republikas Saeima pieņēma lēmumu par īpašiem nopelniem piešķirt Latvijas Republikas pilsonību 1991.gada 20.janvārī bojā gājušo miliču Sergeja Konoņenko un Vladimira Gomanoviča atraitnēm.
    2002.gada 4.martā Latvijas Republikas Saeima pieņēma “Valsts apbalvojuma” likumu, ar kuru noteica laiku, līdz kuram var iesniegt ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Šī pieteikšanās ir beigusies, bet barikāžu dalībnieku saraksts tiek papildināts.
    Vecrīgā, Krāmu ielā 3, 1991.gada janvāra notikumu laikā barikāžu dalībnieki varēja sasildīties, atpūsties un padzert karstu tēju. Kopš 1997.gada namā atrodas 1991.gada barikāžu muzejs. Šī ir 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības adrese, kurp var nosūtīt anketu “Ierosinājums par Pateicības raksta piešķiršanu”. Biedrība izsniedz arī statusu apliecinošu apliecību, kas paredzēta uzrādīšanai Latvijas Republikas valsts un pašvaldības iestādēs saskaņā ar likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”.
    2007.gada 20.janvārī Vecrīgā, Jēkaba ielā tā brīža Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāja Barikādēm veltītu piemiņas zīmi. 3 metrus platās un 1,75 metrus augstās piramīdas autors ir dizainers Sandro Čaidze.
    Pašvaldība tiesīga savos saistošajos noteikumos šo apliecību ieguvušajiem barikāžu dalībniekiem piešķirt sociālās garantijas, dažādas atlaides un atvieglojumus. Madonas novada pašvaldības domes 2020.gada 30.septembra lēmums noteica, ka “ņemot vērā pašvaldības finansiālās iespējas, ir izteikts ierosinājums atbalstīt 1991.gada barikāžu dalībniekiem veselības pakalpojumus līdz 50 eiro gadā, izdarot grozījumus un papildinājumus Madonas novada pašvaldības gada saistošajos noteikumos par materiālās palīdzības pabalstiem Madonas novadā”, un deputāti atbalstīja šo priekšlikumu. 
    Piemiņas pasākumos atceramies, ka Barikādes ir unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs un būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.
    Madonas muzeja izstāde par Trešās atmodas laiku un Barikādēm aplūkojama Praulienas pagasta “Dzintaros” - H. Medņa kultūrizglītības centrā “Dziesmusvētku skola”.
Laimdota IVANOVA vēsturniece