Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu
Par ceļojošām izstādēm interesēties pa tālr. 64823138 Laimdota Ivanova. Izstāžu apjomu iespējams variēt.

Kalendāri

Latviešu kalendārs - iespieddarbu veids - vēsturiski ir bijis nozīmīgs sociālās un kultūras vides fenomens ar konkrētiem uzdevumiem un funkcijām. Līdzīgi kā grāmatas, tas atspoguļo noteikta laikmeta kultūras sistēmu ar raksturīgo sociālo struktūru, interesēm, gaumi un tradīcijām.
Izstāde „Kalendāri” sniedz ieskatu kalendāru vēsturē un iepazīstina ar latviešu grāmatu kalendāru (t. sk. ārpus Latvijas iznākušo) daudzveidību no 19. gadsimta beigām līdz 21.gadsimta sākumam. Kopumā tās ir 25 planšetes ar krāsu un teksta izdrukām par 12 mēnešiem no dažādiem kalendāriem:
Janvāris  Madonas un apkārtnes kalendāri
Februāris Ārpus Latvijas izdotie kalendāri
Marts  Kalendāri sievietēm
Aprīlis Humors
Maijs  Kalendāri zemkopjiem, biteniekiem
Jūnijs Baznīcu kalendāri
Jūlijs Kalendāri medniekiem, makšķerniekiem
Augusts Kalendāri par veselīgu dzīvesveidu
Septembris Kalendāri par skolu dzīvi
Oktobris Kalendāri mājai un ģimenei
Novembris Tēvzemes kalendāri
Decembris Dažādi kalendāri

Apceļo dzimto zemi
Izstāde par tūrismu 1930.gados „Apceļo dzimto zemi!” piedāvā mazliet ielūkoties pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados – kādu Madonu, tās tuvāku un tālāku apkārtni (Gaiziņš, Mārciena, Ļaudona, Ērgļi, Cesvaine, Lubāna u.c.) redzēja ceļotāji, kādi bija noteikumi un ieteikumi tūristiem un tūristu mītņu saimniekiem.
Izstāde ir atskats uz laiku, kad Madonā bija vien kādas padsmit mašīnas. Izstādei izmantoti teksti no 1930.gadu izdevumiem tūristiem (padomi, maršruti, ieteikumi, likumi u.c.), no laikraksta „Madonas Ziņas”, žurnāla „Tūrisma Biroja Apskats”.
Izstāde sastāv no 23 planšetēm (100x80 cm) ar digitāliem attēliem un paskaidrojošiem tekstiem.
Slēpes paliksim zem kājām 
Kultūrvēsturisks ceļojums uz slēpēm no Ērgļiem uz Gaiziņkalnu un Madonu. 
Slēpošanas vēsture, Ilzes Kalnāres (1918-1968) „Sniega Roze” un tās prototips - izcilā slēpotāja Mirdza Martinsone (1916-1983), „trakie rīdzinieki”, kas virpuļoja pa Gaiziņkalnu karnevāla tērpos. 12 kartona planšetes 100x80 cm ar digitāliem attēliem un paskaidrojošiem tekstiem. ​
Sportiskās virsotnes
Madonas novada olimpieši 1912 – 2012.
2012.gadā -  Olimpisko spēļu gadā – bija īpaša jubileja, jo pirms 100 gadiem pirmoreiz sportisti no tagadējās Latvijas teritorijas piedalījās spēlēs, arī Liezērē dzimušais Haralds Blaus. Izstāde iepazīstina ar olimpiešiem Otto Grigalku, Robertu Raimo, Gundaru Upenieku, Raivi Zīmeli  un Ingu Veipu. 9 kartona planšetes 99,5x81 cm ar digitāliem attēliem un paskaidrojošiem tekstiem.
Latvijas Tautas frontes Madonas rajona nodaļai – 30
Izstāde atsauc atmiņā Atmodas laiku attēlos un notikumu hronikā, iepazīstinot vai atgādinot par Tautas frontes dibināšanu, Barikādēm, Baltijas ceļu un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, kā arī plašāk iepazīstina ar Madonas Atmodas laika līderi Jāni Simsonu un mūsu novadnieku, Latvijas Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju Daini Īvānu. (6 planšetes)
Senāk un tagad
Vēsturiska informācija par notikumiem, aktualitātēm Latvijā, Madonas un kaimiņu novados, gadalaiki, tradīcijas, tautas dziesmas, skola, mācību grāmatas, pavārgrāmatas un receptes, kalendāri, Lāčplēša diena, 18. novembris, Ziemassvētki, 8.marts, māte un bērns, Meža dienas u.c. 6 kartona planšetes 100x80cm ar digitāliem attēliem un paskaidrojošiem tekstiem.

KONKRĒTĀKA INFORMĀCIJA: muzeja galvenā speciāliste Laimdota IVANOVA, tālr.64823138

Melnbaltais ir krāsains
Madonas muzeja izstāde „Melnbaltais ir krāsains” ir vēstījums par Lubānas fotogrāfa Alfreda Grāvera (1877-1954) veikumu. Tie pamatā ir viņa XX gadsimta pirmās puses uzņēmumu attēli ar paskaidrojošo tekstu. Izstāde iekārtota uz 60x80 cm lieliem kartoniem, to var izvietot arī daļēji. Pamattēmas un kartonu skaits:
Ievads, Grāvera dzīve (5); Lubānas skati (6); Lubānas apkārtne (1); Lubānas ezera regulēšana (6); Lubāniešu sadzīve (5); Vienkoča laivas gatavošana (2); Oskars Kalpaks Visagala kapos (3); Skolas Lubānā (7); Teātris Lubānā (3); Ebreji Lubānā (1); Latvijas armija (1); Balvi pirms gadsimta (1).
"Elektrifikācija Madonas novadā" 
Izstāde stāsta par elektrifikācijas vēsturi Madonas novadā. Savulaik pirmais, kas ienāca sadzīvē, bija elektriskā gaisma. Kādreiz pat elektrības tarifs tika dalīts divās pakāpēs - gaismai un spēkam (tātad dažādiem motoriem, iekārtām). Pēdējiem patēriņš bija salīdzinoši lielāks, tāpēc maksa par kilovatstundu lētāka.  15 baneri: 1,50mx 1m un 1 planšete, stiklotā rāmī: 65x85 cm. 
Teritoriālās reformas vēsturiskā skatījumā
Izstādē ir aplūkotas visas Madonas rajona teritorijā notikušās teritoriālās reformas kopš 1819.gada. Šī izstāde ir par to, kā Madonas rajons daudzu gadu garumā ir ticis šķērēts? un kopā likts, un to, ka šajos procesos kaut kas ir arī zudis. (33 kartona planšetes 100x80 cm ar digitāliem attēliem un paskaidrojošiem tekstiem)
Gaisma līgo Latvijā”- DZIESMU SVĒTKIEM 140
Izstāde atgādina kordziedāšanas attīstību tagadējās Madonas apkārtnē no 19.gadsimta vidus līdz mūsdienām. Pirms 160 gadiem sākusies vairākbalsīga kordziedāšana Liezērē (1853) skolotāja P.Inzelberga vadībā, pirms 150 gadiem Lazdonā (diriģents skolotājs K.Pētersons) un 145 gadiem Cesvainē, Lubānā, Saikavā. Aprit 75 gadi kopš IX Dziesmu svētkiem (1938), kuros H.Medņa vadītais Lazdonas koris Dziesmu karā ieguva 1. vietu, Lubānas koris E.Kļaviņa vadībā 2.vietu. Turpinot 1970.–1980.gadu tradīciju, arī 2013.gada Dziesmu un deju svētkos Madonas novada delegācija bija viena no lielākajām, parādām visus kolektīvus – svētku dalībniekus. (14 kartona planšetes 80x60cm ar digitāliem attēliem un paskaidrojošiem tekstiem).
Pēteris POSTAŽS 12 gleznas
Iespēja veidot dažāda apjoma izstādes (izmēri:48x56;55x70; 40x100;69x99;70x85;2gleznas70x90; 2gleznas80x90;93x121;100x70cm) 
KONKRĒTĀKA INFORMĀCIJA: vadošā pētniece Ilze GAUJĒNA, tālr.64822491
Inese BirStiņa. Cimdu foto
    Inese Birstiņa dzimusi 1942.gadā Madonā, dzīvoja Ļaudonas pagasta “Ķikuros”. 1944.gadā kopā ar vecākiem (māte māksliniece un rakstniece - Erna Ķikure, tēvs - Jānis Dzelme) emigrēja. 2017.gadā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā izstādē “Atgriešanās mājās” satikās Erna Ķikure (1906 – 2003) un viņas meitas – tekstilmāksliniece Inese Birstiņa (dzīvo Kanādā) un gleznotāja Dzidra Mičule (dzīvo Austrālijā).                                          
    Tekstilmāksliniece Inese Birstiņa ir apguvusi arī citas mākslas nozares. 1980.gadu sākumā pievērsās filcēšanai un gadus desmit ar to aktīvi nodarbojās. 1990.gados sāka fotografēt uz ielas nokritušus cimdus, saskatot tajos cilvēka nodarbošanos – no darba līdz izpriecām visos gadalaikos. Cimdi ir pazaudēti, ne aizmesti tīšām. Tie daiļrunīgi stāsta…          6 planšetes 100x70 cm
90 nedēļas līdz miera līgumam /Latvijas Neatkarības karš/
Izstāde stāsta par Latviju laika posmā no 1918. – 1920.gadam.  Tas ir sarežģīts laiks, kad notika cīņas ar dažādiem ienaidniekiem par Latvijas teritorijas atbrīvošanu, kas parādīts fotouzņēmumos un dokumentos. To brīžu neviennozīmību noteica sabiedroto un pretinieku maiņas, jo arī tad nebija iespējams visu sadalīt kategorijās balts un melns. Ko juta tā laika cilvēks? To izstādē palīdz atklāt sarakste vēstulēs. /17 planšetes 100x70 cm/
Jānis Barloti un meteoroloģijas vēsture
    Laika prognozēšana vienmēr ir bijusi nepieciešama. Jānis Barloti (1895. Praulienas pagasts -1965.Rīga ) vairāk nekā 20 gadus vadīja Latvijā meteoroloģisko biroju. Viņš bija mācījies Praulienas pagasta skolā, Lazdonas draudzes skolā, beidzis Priekuļu lauksaimniecības skolu. Strādājis Ļaudonas pamatskolā, bijis pasniedzējs Rīgas lauksaimniecības skolā. 1920.gadā viņš uzņēmās Latvijas meteodienesta veidošanu Zemkopības ministrijas pakļautībā.
    Izstāde iepazīstina arī ar Meteoroloģiskā biroja sinoptiķi, meteoroloģijas pasniedzēju Alfrēdu Zirnīti (1894. Lubānas (Ošupes) pagasta “Kokāji”- 1973), kurš pagājušā gadsimta  piecdesmitajos - sešdesmitajos gados sarakstījis vairākas grāmatas par meteoroloģiju. Izstādi papildina materiāli  par meteonovērojumu veikšanu “Gureļos” netālu Gaiziņa, Madonā, Jumurdas pagastā, Barkavā. /4 planšetes 100x 70 cm/
„Aktierim, režisoram, rakstniekam Kārlim Pamšem 100”
Izstāde „Aktierim, režisoram, rakstniekam Kārlim Pamšem (31.03.1917.–09.09.2015.) 100” ir stāsts par kādreizējā Bučauskas ganuzēna ceļu 98 gadu garumā līdz Operetes teātra galvenā režisora, teātra vēsturnieka godam un uzrakstītajām grāmatām. Uz 5 planšetēm skatāmas fotogrāfijas, rokraksti, iespieddarbi no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma.
Celtnes un būvplāni  Madonā
Izstāde par būvniecību pilsētā tika sagatavota uz pilsētas deviņdesmitgadi. Pirmskara celtniecība pārstāvēta ar 7 privātmājām (12 planšetes) un pilsētas pamatskolu (3).
Pēdējā pusgadsimta būvniecība tematiski dalās: bērnudārzi (1), vidusskola, ģimnāzija (1),  stacija un apkārtne (1), Saieta laukums (1), muzeja izstāžu zāles (1),  pēdējo gadu celtniecība (2).
Jubileju gads/Raiņa lugai “Zelta zirgs” – 110
Izstāde veltīta Jānim Zāberam, Rainim, Arvīdam Žilinskim un operas “Zelta zirgs” iestudējumam operā 1965.gadā. Izstāde tapa pirms vairākiem gadiem, bet tās vienojošais motīvs ir Raiņa luga “Zelta zirgs”, kas tapusi emigrācijā Lugāno 1909.gadā. Tā iedvesmoja A.Žilinsku radīt operu, kurā Antiņa lomā bija izcilais operdziedātājs Jānis Zābers. /8 planšetes/
Valdis Breģis (1928-2011) – diriģents, komponists un pedagogs

Izstāde veltīta V.Breģa 90.dzimšanas dienas atcerei. Ar foto un informatīvajiem materiāliem (dokumenti, afišas u.c.)  atspoguļoti novadnieka dzīves, kultūras un radošās darbības pamati – izglītošanās un saistība ar dzimto pusi – Sarkaņu pagastu, diriģenta devums vairāk nekā 10 koru un ansambļu, kā arī vairāku, tai skaitā Madonas, rajonu kopkoru vadīšanā. Izstāde sniedz ieskatu Valda Breģa radošajā darbībā - mūzikas sacerēšanā un informē par pedagoģijai veltīto mūža daļu. Izstādes veidošanā izmantoti materiāli no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma, Sarkaņu pamatskolas un meitas Ilonas Breģes ģimenes arhīva. /5 planšetes 100x70 cm/

“Vai viegli būt jaunam?” – PROSTESTS [Madonas rajona 50-90.gadu jaunatne]

    2018.gadā Madona bija Latvijas jauniešu galvaspilsēta un tajā gadā tapa izstāde, veltīta 20.gs. 50.-90.gadu Madonas rajona jaunatnei. Izstāde aicina ielūkoties, kādi bija tā laika jaunieši, kā tie tika audzināti, kādas bija mācītās vērtības un kā uz to visu reaģēja paši jaunieši, uzdodot 1986.gada režisora Jura Podnieka filmas nosaukumā ietverto hrestomātisko jautājumu – “Vai viegli būt jaunam?” Izstādes tēmas: Ģimene; Attiecības, tikumiskā un seksuālā audzināšana; Izklaides un brīvais laiks; Ideoloģija; Izglītība un skolas dzīve; Militārisms un militārā audzināšana; Darbs.
     Izstāde sastāv no astoņām papīra planšetēm ar tekstu un fotokopijām, diviem papildus izliekamiem priekšmetiem (kartona kastīte, rullis ar trīs apdrukātām papīra loksnēm), kā arī katrai tēmai atbilstošu lielizmēra fotokopiju.

Katoļu baznīca un ticība Madonas apkārtnē. Tuvplānā. 
Izstādē ir iespējams iepazīties ne tikai ar katoļticības vēsturi Madonas apkārtnē, noskaidrot kur un kādas ir draudzes, to vēsturi, bet iegūt atbildes uz dažādiem jautājumiem par katoļticību, kas bieži, īpaši ar ticību nesaistītiem cilvēkiem, ir kaut kas mistisks un neizprotams. Izstāde veidota sadarbībā ar Madonas, Cesvaines, Ērgļu un Lubānas Romas katoļu draudzēm, iepazīstinot ar to vēsturi, kā arī Barkavas, Dzelzavas, Jaunkalsnavas un Ļaudonas draudžu vēsturi. /7 planšetes 150x80 cm (vertikālas) un 1 planšete 250x100cm (horizontāla)/
Spiets
Izstāde “Spiets” vēsta par dziedošo ģimeņu kustības aizsākumu pirms 30 gadiem un par turpmāko  vēsturi. Izstāde sastāv 24  planšetēm; 11 vēsta par “Spieta” kustības aizsākumu Madonas rajonā, 13 planšetes veidotas “Spieta” 25 gadu jubilejai, bijušas eksponētas muzeja izstāžu zālēs. Izmēri 66x96 cm (11 gab.) un 67x90 cm (13 gab.).