Latviešu
Valoda: Latviešu

Vestienas “Skaldām” Brīvdabas muzejā jauns jumts

Datums: 09.02.2021 14:22
19 skatījumi
Brīvdabas muzeji ir viens no tautas tradicionālās kultūras saglabāšanas un popularizēšanas veidiem. Ideja par tiem radusies 19.gs. II.pusē Ziemeļeiropā. Senākais un lielākais brīvdabas muzejs ir 1891.gadā atklātais „Skansen” Stokholmā, Zviedrijā.
    Latvijā šis laiks saistās ar I atmodu, kad dibināta Rīgas Latviešu biedrība, organizētas 10 zinātniskas ekspedīcijas pa Latvijas novadiem, lai vāktu priekšmetus etnogrāfiskajai izstādei saistībā ar Viskrievijas X arheoloģisko kongresu 1896.gadā.
    Pēc Latvijas Republikas nodibināšanās, 1923.gadā, tika izveidota Pieminekļu valde, un tā 1924.gada 2.februārī pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu. 1928.gadā Zemkopības ministrijas Centrālā zemes ierīcības komisija piešķīra muzeja vajadzībām 70 ha valsts mežu fonda zemi Juglas ezera krastā, un P.Kundziņš sāka vadīt muzeja iekārtošanas darbus. 1932.gada 13.maijā apmeklētājiem tika atvērta pirmā brīvdabas ekspozīcija Baltijā – Vidzemes sēta, uz kuru no Vestienas bija pārvesta dzīvojamā māja un rija. Muzeja idejas ”tēvi” un aizrautīgi īstenotāji bija trīs izcili arhitekti, arhitektūras vēstures pētnieki, vidzemnieki – Jānis Jaunzems (1903.g. Lizums–1978.g. Gulbene), Pauls Kundziņš (1888.g. Smiltene–1983.g. Kanāda) un Pēteris Ārends (1900.g. Vestiena–1960.g. Austrālija).
    Novadnieks P.Ārends bija studējis arhitektūru Latvijas Universitātes Arhitektūras Fakultātē (1920–1931). Viņš ir arī Raiņa kapa pieminekļa arhitekts. No Pieminekļu valdes pirmsākumiem P.Ārends iesaistījās tās darbā, bet no 1929.gada vadīja Brīvdabas muzeja celtniecības darbus. 1932.gadā viņš izstrādāja priekšlikumus muzeja izbūves plānam. Sākuma gados muzeja apbūve un plānojums tika realizēti pēc P.Ārenda plāna. Tā kā viņš bija vestēnietis un pārzināja savu pagastu, tad tur arī atrada piemērotu vientelpas dūmistabu  „Skaldās”. Tā celta 18.gs. II pusē, un tikai pēc 100 gadiem tajā tika iebūvēta apkures sistēma ar dūmvadu. Zināma bija arī netālā „Rizgu” rija. Tā datēta kā vēl senāka būve – 18.gs. sākums.
    Šīs ēkas tika pārceltas uz Brīvdabas muzeju un tur ir aplūkojamas arī šobrīd. Valeskalnu saimniecībā „Skaldās” tika uzbūvēta jauna dzīvojamā māja, bet diemžēl tās vairs nav.
    Brīvdabas muzeja dzimšanas dienā, 2.februārī, tradicionāli tiek rīkota gadskārtējā konference, kurā piedalās etnogrāfijas speciālisti, daloties pieredzē pētniecībā, ēku un priekšmetu saglabāšanā, restaurācijā.
    Šī gada konferencē ilggadējais muzeja galvenais krājuma glabātājs, Dr.hist. Mārtiņš Kuplais savā priekšlasījumā tradicionāli iepazīstināja ar paveikto un iegūto jauno pieredzi muzeja ēku saglabāšanā iepriekšējā gada laikā. Daudzu gadu gaitā ir uzkrājusies pieredze, cik ilgi kurš materiāls kalpo, kā to uzturēt, lai paildzinātu mūžu. Pagājušajā gadā muzejam tika piešķirtas dotācijas ļoti bojātu jumtu nomaiņai (muzejam ir jārūpējas par 118 jumtiem ar dažādu klājumu). Viena no ēkām, kas ieguva jaunu jumtu, ir Vestienas “Skaldas”. Jumts tika kapitāli remontēts un rezultātā tika novērsti laika gaitā izveidojušies “uzlabojumi” – pārkares vairs neaizsedz logus.
    Interesenti var iepazīties ar konferences programmu un noskatīties videoieraktu http://brivdabasmuzejs.lv/zinas/aicinam-uz-latvijas-etnografiska-brivdabas-muzeja-gadskartejo-konferenci/ .

Ilze GAUJĒNA vadošā pētniece

Foto: /autors nav zināms/ Vestienas pagasta „Skaldas” īsi pirms pārvešanas uz Brīvdabas muzeju. Mājas stūrī uz abām sienām redzami cipari - baļķi sanumurēti pirms ēkas nojaukšanas.