Latviešu
Valoda: Latviešu

Valdemārs Ozoliņš

Datums: 13.11.2021 09:14
14 skatījumi
5.novembrī 125.dzimšanas diena bija novadniekam, komponistam un diriģentam Valdemāram Ozoliņam. Dzimis 1896.gadā Gaiziņkalna apkaimē Vestienas pagasta “Aizkalnu” mājās kā otrais no trijiem brāļiem (Aleksandrs un Jānis).
    Sācis mīlēt mūziku jau agrā bērnībā. Muzicējis pie klavierēm, pavadot tēvu, kas spēlēja vijoli.
    Mācījies klavierspēli pagasta skolā pie skolotāja Avotiņa. Mūziku – ērģeļu spēli – V. Ozoliņš mācījies Pēterburgas konservatorijā pie profesora Handšina, Maskavā – kompozīciju pie profesora Georga Katuara. Rīgā konservatoriju beidzis profesora Jāzepa Vītola klasē; maģistra grādu mūzikā ieguvis Čikāgā. Maskavā, pirms atgriešanās Latvijā, sarīkojis savu kora dziesmu koncertu konservatorijā ar jaukto un diviem sievu koriem. Tur skaņdarbs “Naktī, dziļā naktī” piedzīvoja pirmatskaņojumu. Studējis diriģēšanu pie diriģenta Kupera, profesora Mediņa un citiem. Ilgus gadus bijis arī novadnieka diriģenta Teodora Reitera asistents un vietnieks Dziesmu svētku sagatavošanā un koru kontrolē.
    V Vispārējie dziesmu svētki Rīgā 1910.gadā uz V.Ozoliņu atstāja lielu iespaidu, un VI Dziesmu svētkos viņam izdevās piedalīties ne tikai kā klausītājam, bet arī kā komponistam un koru diriģentam. Pirmās brīvvalsts notikušajos svētkos skanēja viņa dziesma “Papardes zieds”. Nikolajs Vanadziņš aicināja V.Ozoliņu par mācībspēku Daugavpils Tautas konservatorijā, bet ģimenes apstākļu viņš atteicās un kļuva par skolotāju pamatskolā.
    1944.gadā V.Ozoliņš emigrēja uz Vāciju. Bēgļu nometnēs viņš kuplināja kultūras dzīvi. 1946.gada oktobrī Blombergā, Vācijā, notika otrais Ozoliņa darbu koncerts. Sadarbībā ar Voldemāru Pūci, Arvīdu Brastiņu un citiem izciliem darbiniekiem Ozoliņam bija iespēja rakstīt mūziku vairākām mīkalēm: “Mārtiņdiena”, “Jāņu vakars”, lugai “Abru taisītājs” un citām lugām – “Sprīdītis”, “Spēlēju dancoju”, melodeklamācijai “Dievs, Tava zeme deg”. 1950.gadā V.Ozoliņš pārcēlās uz Ameriku. Būdams trimdā, nodibināja un vadīja korus Gotā, Blombergā, Giftenē, Indianapolisā. Diriģējis dziesmu svētkos Čikāgā, Milvoki, Indianapolisā, Sietlā u. c.
   Iespiests 1., 2., 3. un 4.krājums “Dziesmu sauja tautskolām”, krājums “Skolas gads dziesmās”. Izdevis arī Dieva dziesmas koriem. Ar Leonīdu Vīgneru rediģējuši dziesmu krājumu “Jaunas garīgās dziesmas”. lzdevis “Dzintarzemes dziesmas” jauktajiem koriem. Sastādījis, bet nav paspējis izdot klavierēm 4-balsīgu krājumu “Baltie kauliņi”, divas burtnīcas klavierēm “Kokļu skaņas”. Solo dziesmu trijās burtnīcas: “Sarmotai dvēselei”, “Miglā asaro logs” un “Dziedošā smeldze”, kur atrodamas arī dziesmas, par kurām saņēmis Kultūras fonda godalgu. Komponējis vokālo mūziku – kopskaitā apmēram 235 kora dziesmu (ieskaitot dziesmas skolām). Trimdā uzrakstījis mūziku Raiņa “Daugavai”, Brigaderes “Sprīdītim”, uzvedumiem “Mārtiņdiena”, “Jāņu diena”, “Ziemassvētki” u.c. Komponējis klavierēm, vijolei un čellam, stīgu kvartetam un orķestrim.
    Komponists Valdemārs Ozoliņš miris 76 gadu vecumā 1973. gada 15. februārī Pueblo, Kolorado štatā, ASV. 1993.gada 20.augustā Valdemāra Ozoliņa un viņa dzīvesbiedres Valijas urnas ar mirstīgajām atliekām guldītas Rīgas I Meža kapos, Mākslinieku kalniņā, blakus viņa skolotājam, profesoram Jāzepam Vītolam.
Natālija SEĻMA vēsturniece