Latviešu
Valoda: Latviešu

Madonas slimnīcai 90 /No tevis jau neprasa daudz, no tevis prasa visu/ - Ļaudonas slimnīca

Datums: 08.02.2021 10:54
34 skatījumi
Turpinām rakstu sēriju, stāstot par 2020.gada nogalē atvērto izstādi “Madonas slimnīcai 90” un šodien stāsts par Ļaudonas lauku slimnīcu, kas atvērta 1952.gadā.
1.r.no kreisās sēž saimniecības vadītājs Mūrmanis, 2.r.no labās Marta Upīte, 2.Vilma Latiševa, aiz viņas pa kreisi augstāk vecmāte Anna Mūrmane, pa kreisi tai blakus Olga Ābola. Aizmugurē no kreisās puses sēž ārsts Jānis Dzirkalis. Foto no B.Puķes arhīva.
Ļaudonas slimnīcas darbinieki “Ruķos”. 1950.gadu beigas. 1.r.no kreisās sēž saimniecības vadītājs Mūrmanis, 2.r.no labās Marta Upīte, 2.Vilma Latiševa, aiz viņas pa kreisi augstāk vecmāte Anna Mūrmane, pa kreisi tai blakus Olga Ābola. Aizmugurē no kreisās
    Pirmajos gados tā atradās “Ruķos” ar  desmit stacionāra vietām. 1952.gadā pēc Medicīnas institūta beigšanas par galveno ārsti slimnīcā sāk strādāt Anna Kundziņa. No 1954.gada galvenie ārsti mainās. Brīdi šos pienākumus pilda feldšere M.Putra. Pēc 1955.gada parādās iedzīvotāju sūdzības presē, jo “slimnīca ir, bet ārsta nav”.
    No 1958. līdz 1962.gadam par galveno ārstu strādā Jānis Dzirkalis. Tad seko ārstu maiņas – Fīrers, Zaluņins u.c. Līdz 1966.gadam par slimnīcas vadītāju sāka strādāt Rūta Ezeriņa. Laikā, kad Ļaudonā nebija ārsta, slimniekus brauca pieņemt Mārcienas ambulances ārsts Voldemārs Liepiņš.
    No 1973. līdz 1978.gadam slimnīcas vadītājs bija ārsts Aldis Kalniņš. No 1978.gada līdz slimnīcas slēgšanai par galveno ārsti strādāja Valda Dimbele, kuru galvenās ārstes amatā iecēla tūlīt pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas.
    1964.gadā Ļaudonas slimnīca tika pārcelta uz citām, plašākām telpām, t.s. “Salmiņa mājā”, Ļaudonā, Brīvības ielā 3. Pirmajā stāvā slimnīcas ēkā bija ambulance, 2.stāvā – slimnieku palātas. Slimnīcā bija 25 gultas. Tā bija vispārējā tipa slimnīca, kurā uzņēma visu profilu slimniekus – gan ar traumām, gan dažāda veida saslimšanām. Pēc vajadzības slimniekus nosūtīja arī uz Madonas rajona centrālo slimnīcu ārstēšanai vai nepieciešamo pārbaužu un analīžu veikšanai, jo slimnīcā esošā laboratorija nespēja to pilnībā nodrošināt un nebija nepieciešamās aparatūras. Ļaudonas slimnīcā strādāja arī zobārsts. Ēkas pirmajā stāvā atradās ambulance, slimnīcas virtuve, rentgena kabinets un ārsta dzīvoklis, bet 2.stāvā slimnīcas nodaļas. Līdz 1966.gadam slimnīcā bija arī dzemdību nodaļa, vēlāk tikai terapeitiskā (vispārējā).
    1966.gadā saistībā ar dizentērijas uzliesmojumu rajonā Ļaudonas slimnīca tika pārveidota par infekciju nodaļu un palielināts vietu skaits slimnīcā no 25 uz 40, kamēr slimības izplatība netika ierobežota. Tāpat arī vēlākos gados, lai ierobežotu dažādu infekcijas slimību izplatību, mazākās slimnīcas rajonā tika pārprofilētas par infekciju nodaļām.
    1972.gadā Ļaudonas lauku slimnīcā tika izremontēta kanalizācija un izbūvētas ūdens attīrīšanas sistēmas.
    1980.gadā Ļaudonas slimnīcai tika iedalīts sanitārais transports. Pirms tam pie slimniekiem devās zirgu pajūgā.
    1992.gadā slimnīca tiek nodota pagasta pašvaldības pārziņā. 1990.gados slimnīca tika pārcelta uz citām telpām tagadējā bērnudārza un pansionāta ēkā Avotu ielā 3. Slimnīcas ēku Brīvības ielā 3 atguva tās likumīgie mantinieki.
    Interesants fakts – bijusī Ļaudonas slimnīcas ēka Brīvības ielā 3 bija 1940.gadu Ļaudonas rajona ārsta un Madonas tuberkulozes slimnīcas rentgenologa Jāņa Salmiņa īpašums. Uzcelta 1940.gadu beigās un konfiscēta īpašniekam 1962.gadā. Jēkabpils rajona tautas tiesa piesprieda J. Salmiņam vienu gadu brīvības atņemšanas, sodu izciešot labošanas darbu kolonijā un mājas konfiskāciju. Soda iemesls – ārstēja pacientus par maksu un pieņēma tos savās mājās, zāļu izrakstīšanai izmantojot Madonas prettuberkulozes dispansera veidlapas.
    Nākamajā reizē stāsts par Madonas slimnīcu.
   Fotogrāfijas no Birutas Puķes un Vivitas Kukaines personīgā arhīva.