Latviešu
Valoda: Latviešu

Septembrī muzejā

Datums: 30.08.2021 11:54
72 skatījumi
MUZEJA PAKALPOJUMI TIEK SNIEGTI IEVĒROJOT EPIDEMIOLOĢISKOS DROŠĪBAS PASĀKUMUS no 5.jūnija
Ekspozīcijas

 Pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija” Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs, Skolas iela 10a, ieejas maksa skolēniem 0,20EUR, pieaugušajiem 0,50EUR, studentiem, pensionāriem 0,30EUR, Pirmsskolas un 1.-3.klašu audzēkņiem, novada mākslas skolu audzēkņiem, Latvijas muzeju darbiniekiem – bez maksas.

Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krājuma kolekcijas Sarkaņos:
  • “Amatniecības darba rīku kolekcija”;
  • “Mēbeļu un sadzīves priekšmetu kolekcija”;
  • “19.gadsimta beigu un 20.gadsimta dzīvojamo istabu iekārtojums”;
  • “Tradicionālās tvertnes un mēri”.
  • “Vilnas un linu apstrādes rīki”.

    Ekspozīcija, kas veltīta Madonas novadniekiem – rakstnieka Viktora Eglīša dzimtai, aktrisei Olgai Dreģei, komponistam un kordiriģentam Valdim Breģim, muzikologam Jēkabam Vītoliņam.
    Madonas muzeja Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē Sarkaņos, individuāliem apmeklētājiem ieeja bez maksas, 
IZSTĀDES

No 3.septembra - Atjaunotās vērtības. Latvijas Tekstilmākslas asociācijas (LTA) meistaru darbu izstāde, lielās zāles, Skolas iela 10a. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 1,00EUR, skolēniem – 0,20EUR, studentiem, pensionāriem – 0,30. Pirmsskolas un 1.-3.klašu audzēkņiem, novada mākslas skolu audzēkņiem, skolotājam, kurš atvedis grupuLatvijas muzeju darbiniekiem – bez maksas

Septembrī - Dita Danosa. “Pirmais iznācies otrpus. Fotogrāfijas”. Dita Danosa ir rīdziniece, kura par savas pirmās fotogrāfiju izstādes vietu ir izvēlējusies tieši Madonas muzeju. Autore fotografē kopš bērnības un viņu interesē daba – no plašas ainavas līdz kāda auga vai kukainīša gandrīz nesaskatāmai detaļai, kā arī portreti, īpaši acis un fotomākslā retāk atspoguļotais, bet izteiksmīgais profila līnijas plūdums. It visā tiek meklēts apjoms, faktūru un ritmu dažādība, ko veiksmīgi var parādīt ar krāsu, bet tikpat iespaidīgi melnbaltajā fotogrāfijā, mazā zāle. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 0,50EUR, skolēniem – 0,20EUR, studentiem, senioriem – 0,30EUR, pirmsskolas vecuma bērniem, 1-3.klašu skolēniem, internātskolu un bērnu namu audzēkņiem, skolotājiem, kurš atvedis grupu- bez maksas

Līdz 19.septembrim - "Metāla origami" - Ģirts Burvis, tēlniecības darbi, Ģirts Burvis ir latviešu metālmākslinieks, kurš guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Viņa radītie tēlniecības darbi skatāmi visā Latvijā (piemineklis Vilim Plūdonim un memoriāls “Sinagogas dārzs” Bauskā, vides skulptūra “Rīdzinieki” Rīgā Grīziņkalnā u.c.)  un tagad arī Madonas novadā Mētrienas pusē eksponēts tēlnieka radītā kinētiskā skulptūra “Mētrienas laika rats”.Izstādē skatāmi mākslinieka radītie darbu: lielākas un mazākas skulptūru meti un informācija par tām, mansardā. 

No 14. septembra
Apit, kapit ciemiņā! Cik daudz un cik dažādi bijuši skaitāmpantiņi, kurus bērni izmantojuši 20.gadsimta vidū, Otrā pasaules kara laikā un pēc tā? Izcilais Baltijas kultūrvēstures pētnieks Oto Bongs savulaik savācis tā sauktajās "dīpīšu" jeb latviešu bēgļu nometnēs Rietumvācijā Otrā Pasaules kara izskaņā apkopojis dažnedažādus skaitāmpantiņus. Izstādē eksponētos skaitāmpantiņus, kā arī rotaļlietas papildinās Madonas muzeja krājumā esošie skaitāmpantiņi, mansardā. 
Ieejas maksa mansardā: pieaugušajiem – 0,50EUR, skolēniem – 0,20EUR, studentiem, senioriem – 0,30EUR, pirmsskolas vecuma bērniem, 1-3.klašu skolēniem, internātskolu un bērnu namu audzēkņiem, skolotājiem, kurš atvedis grupu- bez maksas

FOAJĒ

Līdz 3.oktobrim - Režisoram Voldemāram Pūcem 115. Voldemārs Pūce dzimis 1906.gada 24.augustā Vestienas pagasta “Rezēnos”, kā vidējais dēls kalpu Pētera un Emīlijas Pūču piecu bērnu ģimenē. Audzis “Daukstos”,  dzīvojis “Bekseros”. Beidzis Vestienas pamatskolu, kur kopā ar otru vēlāk pazīstamu aktieri Artūru Filipsonu (1906–1950) spēlējuši savu pirmo izrādi – H.K.Andersena „Sniega karalieni”, “ … ar šo izrādi pietika, lai abi saindētos ar grima smaržas narkozi neglābjami uz visu mūžu.” V.Pūce ir 1968.gadā uzņemtās latviešu mākslas filmas “Mērnieku laiki” (pēc brāļu Kaudzīšu romāna) režisors. Nelielajā Tiesas priekšsēdētāja lomā ir pats režisors. Vairums ārskatu uzņemti Vestienā. V. Pūce bija ne vien filmu, operu un operešu režisors, bet arī gleznoja, veidoja, rakstīja. Viņa dēls Kaspars ir aktieris, meita Dace – čelliste un mūzikas skolotāja, dēls Valts – komponists.

Septembrī - "Vecā pletīzera stāsts" - muzeja krājumā esošie daudzveidīgie priekšmeti, kas senāk izmantoti, lai iegūtu gludu apģērbu. Lielāki un mazāki gludekļi un dažādi velējamie priekšmeti. Izstāde parāda cik dažādi – lielāki un mazāki, vieglāki un tomēr ne tik viegli ir gludekļi, kas glabājas muzeja krājumā. Gludekļi, kuru izmantošanai nav nepieciešama elektrība, bet gan karstas ogles vai plīts virsma.

Līdz 12.septembrim – Aleksandram Čakam 120. /Vidzemes valdzinājums. Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka tēva Jāņa Čadaraiņa dzimtas saknes./ 2021.gads ir latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka jubilejas gads, atzīmējot 120 gadus. Izstāde tapusi pēc Vidzemes ekspedīcijas, kurā A.Čaka memoriālā dzīvokļa – muzeja darbinieki devās 2020.gada vasarā un apmeklēja Vestienu, Bērzauni un Mārcienu, kas ir A.Čaka – Jāņa Čadaraiņa dzimtā puse.

No 14.septembra līdz 24.oktobrim ­– “Pazīstama cilvēka izstāde”. Jau piecus gadus radošā multimediju studiju “Kanna” organizē foto un fotogrāfiju digitālās apstrādes kursus pieaugušajiem. Par spīti pandēmijai, arī šis gads nebija izņēmums un kursa noslēgumā kursa dalībnieki izveidoja izstādi, atlasot fotogrāfijas pēc savas izvēlētās tēmas. Izstādi veido 9 audzēkņu 15 fotogrāfijas, kurās var nojaust dažādas autoru tēmas: rokas, ainava, mirklis, bērnība, durvis u.t.t.

Linu apstrādes rīki un audumi no muzeja krājumiem. Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē Sarkaņos, ieeja bez maksas.
PILSĒTVIDĒ

Līdz 12.septembrim - “Septiņas ielas laiku lokos” Skolas ielā pie kultūras nama. No 2.jūnija Skolas ielā pie Madonas pilsētas kultūras nama ikvienam skatāma izstāde “Septiņas ielas laiku lokos”. Šajā izstādē, izmantojot stāstus, muzeja krājumā esošās fotogrāfijas, seno 1923.gadā sagatavoto A.Maidela plānu kā arī ēku plānus, iepazīstinām ar septiņām ielām, kurām bija liela nozīme pilsētas veidošanās vēsturē. Rīgas, Lielā, Poruka, Blaumaņa, Baloža, Skolas un Biržu – tās ir ielas, kuru malās notika ne tikai aktīva māju celtniecība, bet liela rosība – tirgošanās, norisinājās dažādi pilsētai svarīgi notikumi, tās pirmās tika bruģētas, vēlāk – asfaltētas. 15 baneros piedāvājam ielūkoties šo ielu vēsturē, apskatīt senās ēkas, salīdzināt kā šīs septiņas ielas laika gaitā mainījušās. 

MĀKSLA SKATLOGOS
Reiz te bija tā: (visa vasara). Tiesu nama logos fotogrāfijas no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma arhīviem ar vietas un  apkārtnē esošo vietu agrāko izskatu. Būs redzams Tiesu nama ēkas bijušais izskats (Lattelecom telekomunikāciju centrs), Madonas mūzikas skolas tagadējā ēka, pilsētas pašvaldības ēka un citas apkārtnē esošās vietas. Tās ļaus garāmgājējiem ielūkoties vēsturē, novērtēt pārmaiņas un redzēt izaugsmi. 

Tirdzniecības centra “Konzums” foajē izvietotas fotogrāfijas liecina par Madonas stacijas, tā laukuma un blakus esošo ēku atspoguļojumu. Burtiski 100 metru rādiusā redzama šī vieta senākajā izskatā, arī kad uz ielām nebija vēl asfalta.
 Foto izstādes ir muzeja dāvana pilsētniekiem, pilsētai un tās viesiem 95.gadu jubilejā.

“Līdzsvarā”(visa vasara). No 3.jūnija pēcpusdienas uz upītes, pie tiltiņa starp Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ēkām ir uzstādīta vides skulptūra. Tā Madonā ir nonākusi sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmiju(LMA) un priecēs pilsētniekus un viesus visas vasaras garumā. Tas ir 2019.gadā LMA Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozares studentes Luīzes Lindes darbs “Līdzsvarā”.
    Jaunas meitenes tēls, kurš uz vienas kājas kustībā vēlas iet uz priekšu pa liekto pamatni simboliski ir kā savienojums starp divām muzeja ēkām,  savienodams izstāžu zāles ar muzeja krājumu.  Kā pauž autore: “Katram cilvēkam ir dažādi uzdevumi, sociālās lomas, mērķi un sapņi, iekšējās pārdomas un cīņas. Līdzsvars tajā visā ir ļoti būtisks, gan primitīvā līdzsvara noturēšana, kas mums ir nepieciešama, lai pārvietotos telpā, gan ļoti smalka izjūta, kas mums palīdz sabalansēt dzīves ritmu un iekšējo pasauli.”
Skulptūriņa, lai gan veidota citai vietai Latvijā, kā ideja vides dizainam, ļoti harmoniski iekļaujas uzstādītajā vietā. Vai tā ir nejaušība, vai mistika, bet tā vien šķiet, ka radīta Madonai, jo asociējas ar nostāstos par pilsētu minēto Madi. Vai šī varētu būt meitene, kura iemīlējusies brien rīta rasā Madonas upītē muti mazgāt, lai ūdens atspulgā ieraudzītu savu izredzēto? Iztēle ir skatītāja ziņā.