Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Pirms 30 gadiem sāk pulcināt represētos

Datums: 25.03.2019 11:57
20 skatījumi
1949.gada 25.martā, pamatojoties uz 1949.gada 29.janvārī PSRS Ministru padomes pieņemto slepeno lēmumu par Baltijas valstīs noteiktajām izsūtāmo kategorijām, no toreizējā Madonas apriņķa tika izsūtīti 1977 cilvēki (deportēto iedzīvotāju saraksti un skaits publicēti Valsts Vēstures arhīva mājas lapā).
    Šogad var atskatīties uz 30 gadiem, kopš Madonā tiek aicināti kopā represētie, izveidota pirmā izstāde un uzsākta diskusija par piemiņas vietu.
    1988.gada 25. artā pirmo reizi okupētajā Latvijā ar varas iestāžu atļauju Rīgā, Brāļu kapos, piemin deportācijas upurus un pie Mātes tēla noliek ziedus. Milicija apsargā Brīvības pieminekli, kur ziedu nolikšana ir aizliegta. Latvijas PSR Ministru Padomes 1988.gada 2.novembra lēmums Nr.350 atzīst «Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā». Aizsākas plašāka izsūtīto apzināšana, atmiņu dokumentēšana un materiālu vākšana par šo tēmu. 1989.gada 11.februārī Latvijas Tautas frontes (LTF) Madonas rajona nodaļa, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs un Madonas kultūras nams organizē pirmo represēto sanākšanu kultūras namā. Par tradīciju ir kļuvusi arī represēto pulcēšanās Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Arī šogad, 29. martā, aicināsim represētos uz tikšanos muzejā. Bet viņus pirmoreiz pulcināja muzeja svētdienā 1989.gada 11.jūnijā, iepazīstinot ar represētajiem veltītu izstādi, kam nosaukumā rindas no Veltas Tomas dzejoļa “Dzimtene”: “Tu viena man līdzi nāc, mana dzimtene…”.
    Sadarbojoties jau minētajiem organizatoriem, notiek sēru un piemiņas pasākuma plānošana un norise 1989.gada 25.martā. Kopš izsūtīšanas ir pagājuši 40 gadi, un 25.martā ap 300 cilvēku tiekas Madonas kultūras namā un noskatās Andra Kolberga stāsta “Sieviete laivā” skatuves versiju Madonas Tautas teātra izpildījumā. Pēc izrādes cilvēki dodas lāpu gājienā uz piemiņas brīdi pie Madonas dzelzceļa stacijas. Tur klātesošos uzrunā LTF Madonas rajona nodaļas priekšsēdētājs Žanis Bezmers, deviņdesmittrīsgadīgais represētais Valentīns Priednieks, priesteris Alberts Cimanovskis un citi. Deg svecītes pie dzelzceļa sliedēm.
    Pirms 30 gadiem aizsākas arī jautājumi un aptaujas par piemiņas plāksnes uzstādīšanu represētajiem. Sākotnēji tiek piedāvāti vairāki varianti: Uzvaras parkā (Priežu kalniņa tuvumā), dzelzceļa stacijas laukumā, Biržu birztalā (iepretim muzeja izstāžu zālēm) un Blaumaņa – Raiņa ielu krustojumā. LTF Madonas rajona valdes sēdē 1989.gada 30.janvārī Jānis Simsons uzsver, ka pilsētas izpildkomiteja grib ātri piemiņas plāksni, bet viņš uzskata, ka nedrīkst pieļaut mazu plāksnīti. Piemiņas zīmi “Šķeltais akmens” atklāj pēc diviem gadiem, bet vēlākos gados raisās diskusijas par vietas sakoptību un cieņpilnāku izveidi, un  vides arhitektūras ansamblis pašreizējā veidolā top pirms desmit gadiem.
Laimdota IVANOVA

Attēlā: 2015.gada 25. marts. Muzejā runā Madonas politiski represēto biedrības priekšsēdētāja Elza Serdāne. Zanes Grīnvaldes foto