piemiņas plāksnes atklāšana Vestienā Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, kapteinim Jānim Gruntem

Datums: 09.11.2018 15:26
12 skatījumi
Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas simtgadi, mēs pieminam varoņus, kas veidojuši un aizstāvējuši jauno valsti, veltījuši savu dzīvi un dzīvību Tēvzemei un Brīvībai.
Jānis GRUNTE, kapt.
1893.21.XII - 1942.14.IV
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Aizsargu Nopelnu krusta kavalieris
Viestura ordeņa (ar šķēpiem) kavalieris
Nogalināts padomju represijās
    Dzimis 1893.gada 21.decembrī Vestienas pagasta “Deven-Šinkās” saimnieku Pētera un Madaļas ģimenē. Tēvs miris divus mēnešus agrāk, nesagaidot pirmo dēlu. Zēns uzauga ar māti un deviņus gadus vecāko māsu Bertu. J.Grunte ieguvis sešu klašu izglītību. Beidzis Jaunjelgavas pilsētas skolu. 1913.gadā, smago sadzīves apstākļu spiests, devies pie māsas uz Petrogradu, kur iestājies ģimnāzijā.
    1914.gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. Pēc Pēterhofas praporščiku skolas beigšanas nosūtīts uz Minsku, Osoveckas cietokšņa garnizonu. Pēc garnizona izformēšanas, ieskaitīts jaunizveidotajā 111.kājnieku 444.divīzijas (Dmitrovskas) pulkā, iecelts par 4.rotas komandieri. Pēc Februāra revolūcijas, turpinājis kara gaitas kā izlūku komandas komandieris tajā pat pulkā. Paaugstināts par poručiku. Par varonību I Pasaules kara kaujās apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas IV un III šķiras ordeņiem. 1917.gadā beigās J.Grunte kopā ar savu pulku nonāca vācu gūstā, no tā atbrīvots saskaņā ar Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem. Atgriezies Latvijā.
    1919.gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Iedalīts 9.Rēzeknes kājnieku pulka 2.bataljonā kā 7.rotas komandieris. Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks. Cīņā pret bermontiešiem 1919.gada 3.novembra kaujā pie Buļļupes, smilšu kāpās (pie Vārnukroga) vedis rotu uzbrukumā, ieņemot pretinieka nocietinājumus un piespiežot ienaidnieku atkāpties pāri Bulduru tiltam pār Lielupi. 1919.-1920. kā 9.Rēzeknes kājnieku pulka 2.bataljona 7.rotas komandiera vietnieks, virsleitnants J.Grunte piedalījies Brīvības cīņās pie Lietuvas un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
    Pēc Latvijas Brīvības cīņām J.Grunte turpinājis dienestu Latvijas armijā. Par nopelniem Latgales frontē paaugstināts par kapteini. Pārcelts uz 1.jātnieku pulku, sākotnēji kā eskadrona komandieris, vēlāk – II.diviziona komandieris.
    J.Grunte vairākkārtēji ir saņēmis valsts apbalvojumus. Viņš ir priekšzīmīgs paraugs jaunajai audzei ne vien ierindā, bet arī audzinošā darbā, sportiskās aktivitātēs un ikdienā. J.Grunte pārstāvējis jātnieku pulku zirgu sacīkstēs, iegūstot vairākas godalgas.
    “Valsts, polītika un kaŗavīrs. Šo jēdzienu un attiecību īpatnējā izskaidrošana kaŗavīriem ir nepieciešama tamdēļ, ka mūsu skolām, nacionālisma, patriotisma un valstiskās apziņas audzināšanā ir vēl trūkumi. [..] Šī uzdevuma veikšanai tad nu audzinātājiem-virsniekiem ir jāseko un jāizprot ne tikai valsts, kā politisko spēku kopības, bet arī ievērojamāko atsevišķo spēku polītika, cik to prasa viņu pašu uzskatu nostiprināšana un svarīgāko notikumu izskaidrošana viegli saprotamā veidā” (Grunte, J., Latvijas Kareivis Nr. 245 (28.10.1932.), 2.lpp.
    1939.gadā atvaļinās no Latvijas armijas. No 1931. līdz 1940.gadam ir aizsargu organizācijā, 5.Rīgas aizsargu pulka jātnieku diviziona komandieris. Kā saimnieks Sidgundas pagasta saimniecībā “Vildeni”, arī par priekšzīmīgi vadītu un iekoptu lauku saimniecību Grunte ir saņēmis valsts atzinību.
    1941.gada 10.martā Latvijas PSR IeTK Valsts drošības pārvaldes Rīgas apriņķa daļa Jāni Grunti arestēja. Ieslodzīts Rīgas NKVD cietumā Nr.1 (Rīgas Centrālcietums). 1941.oktobrī evakuēts uz Soļiļeckas pilsētas cietumu Nr.9 Čkalovas apgabalā, KPFSR. Pēdējā ieslodzījuma vieta - Petropavlovskas NKVD cietums Nr.22, Kazahstānas PSR.
    1942.gada 7.februārī PSRS IeTK Sevišķā apspriedē ārpustiesas kārtā Jānim Gruntem piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. 1942.gada 14.aprīlī nošauts. Kapa vieta nav zināma.
    1955.gadā sievai Bertai Gruntei (dz.1898.g.), pēc viņas atkārtotiem pieprasījumiem, saskaņā ar VKD pilnīgi slepenām norādēm, paziņots, ka Jānis Grunte, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem, miris ieslodzījumā 1944.gada 15.septembrī no kuņģa vēža.
    1989.gada 28.septembrī reabilitēts.
    2018.gada 11.novembrī Jānim Gruntem Vestienas Vecajos kapos, dzimtas kapavietā, blakus tēva Pētera Gruntes kapam uzstādīta piemiņas plāksne. “Acīm tālu, sirdī tuvu” vēstī uzraksts uz plāksnes, pieminot un godinot tālumā bojā gājušo stalto un drosmīgo Latvijas valsts aizstāvi.

    Jāņa Gruntes apbalvojumi:
·         Lāčplēša Kara ordenis (III šķira, Nr.3/672) par nopelniem kaujā pie Vārnukroga, piešķirts 11.11.1921.
·         Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira, Nr.1607), piešķirts 28.04.1929.
·         Aizsargu Nopelnu krusts, piešķirts 15.05.1937.
·         Viestura ordenis (V šķira Nr. 192, ar šķēpiem), piešķirts 16.11.1938.
·         Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīme, izsniegta 1923.gadā.
    1949.25.III no J.Gruntes dzimtajām mājām - Vestienas pag. “Devon-Šinkas” - deportēta māsa Berta Balode (dz.Grunte) un māsasvīrs Aleksandrs Balodis.

    Lāčplēša dienā, 2018.gada 11.novembrī, plkst. 15.00 , Vestienas Vecajos kapos tiks atklāta piemiņas plāksne Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, kapteinim Jānim Gruntem .
    Piemiņas vietas izveide dzimtas kapos būs simboliska J.Gruntes atgriešanās tēvu zemē. Tā būs vieta, kur godāt un pieminēt tālumā svešas varas nomocīto Latvijas varoni. Vieta, kur pārdomāt Latvijas valstiskuma pagātni un nākotni, kā arī savu, savas dzimtas un savas kopienas piederību un noderību Latvijai.
Visi sirsnīgi aicināti!
Ar cieņu,
Juris ROTBAHS
J.Gruntes māsas mazdēls