Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Muzejs ieguvis simpātiju balvu Latvijas Muzeju biedrības Gada balvā 2019

Datums: 05.07.2019 10:33
5 skatījumi
Jau 10.gadu pēc kārtas Latvijas Muzeju biedrība organizē LATVIJAS MUZEJU BIEDRĪBAS GADA BALVU, kas ir vienīgā šādas nozīmes balva muzeju nozarē, kā arī viena no biedrības aktivitātēm nozares izcilības piemēru un radošuma veicināšanai.
    Tās mērķis ir veicināt muzeju atpazīstamību plašākā sabiedrībā, atspoguļot muzeju profesionālo un radoši paveikto darbu, ieguldījumus vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā. 
    Ik gadu balvai tiek pieteikti arī dažādi Madonas muzeja projekti: tematiskās un mākslas izstādes, izglītojošas programmas u.t.t. Šogad sagatavojām pieteikumu divās LMB Gada balvas nominācijās: “Gada tematiskā izstāde”, piesakot vēsturnieces Līgas Irbes veidoto izstādi “Vai viegli būt jaunam? Protests (Madonas rajona 50. – 90.gadu jaunatne)”, ko muzeja apmeklētājiem apskatei piedāvājām 2018.gada augustā – novembrī un “Muzeja inovācijas projekts” piesakot “Neatkarības kara laika korespondences” vēstuļu lasījumus. Iesniegto pieteikumu skaits bija liels un konkurence nopietna, Latvijas Muzeju biedrība saņēma 72 pieteikumus, parādot muzeju daudzveidību un spēju būt saistošiem un aizraujošiem ikvienam muzeja apmeklētājam.
    Muzeja ““Neatkarības kara korespondence” vēstuļu lasījumi” ieguva simpātiju balvu, ko pasniedza LMB Gada balvas sadarbības partnera – žurnāla “Ilustrētā Pasaules Vēsture” redaktore Aiva Lapiņa. Kā uzsvēra A.Lapiņa: “Ir ļoti vērtīgi saglabāt šādas liecības, kas vēsta par karu pirms 100 gadiem, stāstot ne tikai no politiskās un militārās puses, bet arī no civiliedzīvotāju skatupunkta. Neatkarības kara laika vēstules ir vērtīgs muzeja krājuma materiāls, pēc tām šodien varam uzzināt par Neatkarības kara laiku, kad karavīri dienēja armijā, bet mājās bija mīļotās meitenes. Vēl jo svarīgāk tas ir saziņas veida dēļ. Mūsdienās visi esam pieraduši pie ātriem sakariem, ko nodrošina mobilie sakari, ātrs internets, pirms  100 gadiem vienīgais saziņas veids bija vēstules un telegrammas. Vēstules, kas reizēm līdz adresātam gāja vairāk kā mēnesi un reizēm nemaz nenonāca pie adresāta, izraisot savstarpējus pārpratumus. Muzeja vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš kopā ar režisori Daci Ādamsoni izveidoja vēstuļu lasījumus, atstājot tā laika valodu, nemainot vārdus un tekstu nozīmi, kā rezultātā 2018.gada 28.novembrī skatītājiem piedāvājām vēstuļu lasījumus, stāstot par laiku no 1919. – 1922.gadam.
    Vēlreiz paldies Dainai Zvejsalniecei, kura šo vēstuļu kaudzīti, kopā ar citiem vērtīgiem materiāliem, 2017.gada nogalē nodeva muzeja darbiniecei. Paldies Indulim Zvirgzdiņam, kurš, veidojot izstādi par Neatkarības kara laiku, šīs vēstules ar saistošu priekšnesumu iekļāva izstādes norisē. Esam pateicīgi cilvēkiem, kuri savas vecās lietas pirms mešanas ugunskurā vai atkritumu konteinerā, atnes parādīt muzeja speciālistiem, jo starp neinteresantām lietām  mēs atrodam “pērles”! 
Zane GRĪNVALDE izglītojošā darba nodaļas vadītāja