Madonas slimnīcai 90 - "No tevis jau neprasa daudz – no tevis prasa visu"

    Diemžēl ārkārtējās situācijas dēļ izstāde apmeklētājiem bija pieejama tikai pāris nedēļas, jo no 21.decembra muzejs apmeklētājiem slēgts. Šajā brīdī, kamēr izstāžu zāles ir slēgtas, ik pārdienas dalīsimies ar stāstu par kādu no slimnīcām vai ārstniecības vietu, kas bija pakļautas Madonas slimnīcai.
    Madonas slimnīca 90 gadu laikā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un “izaugusi” no nelielas ārstniecības iestādes ar 20 vietām un 2 ārstiem, līdz slimnīcai ar 245 gultas vietām, kad 1992.gadā slimnīcai pievienoja tuberkulozes dispanseru. Šobrīd slimnīcā vienlaikus var uzņemt ap 85-90 pacientu. Madonas mediķi vienmēr ir rūpējušies par iedzīvotāju veselības aprūpi. Cilvēki to novērtē un nepieciešamības gadījumā ir gatavi arī cīnīties par savas slimnīcas pastāvēšanu.
    Kā centrālā savas apkārtnes veselības aprūpes iestāde tā darbojusies jau no pirmsākumiem un atrašanos Madonas pilsētā atbalstīja arī apkārtējo pagastu pašvaldības, kuras kopā pieņēma lēmumu – slimnīcai būt un par tās atrašanās vietu izvēlējās Madonas pilsētu. Slimnīca vairākkārt ir mainījusi savu atrašanās vietu un vienā no slimnīcas bijušajām ēkām tagad darbojas muzeja un bibliotēkas darbinieki.
    1950.-1960.gados, teritoriālās reformas rezultātā Madonas rajona centrālās slimnīcas pakļautībā nonāk bijušo Ērgļu, Varakļānu un Cesvaines rajonu slimnīcas. Pēc 1959.gada veselības aprūpes reformas Madonas rajona centrālā slimnīca kļūst par galveno slimnīcu rajonā, tās vadītājs vienlaikus ir rajona galvenais ārsts, kura izdotie rīkojumi saistoši visiem rajona medicīnas iestāžu darbiniekiem. Katra rajona slimnīca ir kā atsevišķa iestāde ar savu vadītāju, noteiktu apkalpes iecirkni un darbiniekiem, tomēr visus svarīgos lēmumus jāsaskaņo ar rajona centrālās slimnīcas vadītāju. Rajona centrālajā slimnīcā strādā rajona galvenais terapeits, rajona galvenais pediatrs, ķirurgs un citi speciālisti, kuri atbild par savu jomu rajona robežās un dodas gan regulārās pārbaudēs pa rajona veselības aprūpes iestādēm, gan sniedz nepieciešamās konsultācijas un dodas uz izsaukumiem. 

    Šodien stāsts par Ērgļu zonālo slimnīcu

    1959.gadā, likvidējot Ērgļu rajonu, to pievienoja Madonas rajonam un slimnīca nonāk Madonas rajona slimnīcas padotībā. Sākotnēji tā bija Ērgļu ciemata slimnīca, bet no 1964.gada Ērgļu zonālā slimnīca.
    Ērgļu slimnīcas apkalpes zonā ietilpa Ērgļu, Vestienas un Liezēres slimnīcas (vēlāk ambulances) un vairāki feldšeru-vecmāšu punkti – Sausnējas un Jumurdas, kā arī Vestienas tuberkulozes slimnīca. Ērgļu ārsti izbrauca uz apskatēm arī Cesvaines un Kalsnavas apkalpes zonās, nodrošinot okulista, otorinolaringologa un neiropatologa pakalpojumus. 
    1960.gadā poliklīnika pārcēlās uz jaunām telpām tautas tiesas ēkā (tagadējā katoļu baznīcā). Slimnīcu paplašināja līdz 75 gultām ar 13 ārstu un 45 vidējo medicīnas darbinieku (medmāsas, feldšeri u.c.) slodzēm. Bijušās poliklīnikas telpās iekārtoja dzemdību nodaļu.
    1964.gada 7.martā atklāja jauno slimnīcas korpusu, kurā tika izvietotas ķirurģijas, LOR, dzemdību un ginekoloģijas nodaļas. Vecās slimnīcas ēkā palika terapijas un neiroloģijas nodaļas. Bērnu nodaļu un bērnu konsultāciju izvietoja bijušās dzemdību nodaļas telpās.
    No 1960.gada slimnīcā bija 75 vietas stacionārā, 1965.gadā, slimnīcai paplašinoties, – 90 gultas, no  1972.gada – 100 gultas un 122 štata vienības. 1993.gadā sākās gultu skaita samazināšana – sākumā  90, vēlāk pamazām 35 gultas un mazāk.
    No 1953.gada Ērgļos strādāja vēlākā ilggadējā Ērgļu slimnīcas galvenā ārste Ilga Taurīte, tautā iecienīta kā viena no labākajām speciālistēm otorinolaringoloģēm (LOR). Ilga Taurīte kā galvenā slimnīcas ārste strādāja līdz 1992.gadam, tālāk šos pienākumus pārņēma Biruta Vindele. Slimnīcas stacionāru slēdza 2009.gadā.
    Atšķirībā no citām zonālajām slimnīcām Ērgļu slimnīcā strādāja daudzi speciālisti – gan ķirurgs, gan terapeits, gan pediatrs, neirologs, ginekologs, otorinolaringologs, rentgena speciālists u.c., kā arī pietika telpu un gultu attiecīgajām nodaļām. 1964.gadā uzcēla jauno slimnīcas korpusu. Ērgļu slimnīca bija viena no labākajām lauku rajonu slimnīcām ar zinošiem speciālistiem, kā ķirurgs Rihards Brēmanis, pie kura ārstēties brauca no visas valsts, ar lielu rūpību veica vēnu operācijas, galvaskausa un citu veidu operācijas, kā kuņģa un vairogdziedzera.
    Ērgļu slimnīcā bija Neatliekamās palīdzības dienests, terapijas, ķirurģijas, neiroloģijas, dzemdību, ginekoloģijas, bērnu un LOR stacionāra gultas, kā arī poliklīnika, kurā bija gan stomatoloģiskais kabinets, gan asins pārliešanas kabinets, kā arī laboratorija, rentgena kabinets un patoloģiski anatomiskā nodaļa.
    Nepieciešamības gadījumā pacientus konsultēt brauca arī ārsti no Madonas un Rīgas slimnīcām. Kādreiz arī tika izmantoti sanitārās aviācijas pakalpojumi, vairāk gan konsultāciju sniegšanai kā slimnieku pārvietošanai.           

            Nākamajā turpinājumā raksts par Cesvaines slimnīcu.