Latviešu
Valoda: Latviešu

Madonas slimnīcai -90 /No tevis jau neprasa daudz, no tevis prasa visu/ Madonas slimnīcas vadītāji no 1931– 1959

Datums: 17.02.2021 10:50
9 skatījumi
Turpinām rakstu sēriju, stāstot par 2020.gada nogalē atvērto izstādi “Madonas slimnīcai 90” un šodien sāksim vairāku stāstu sēriju, kas veltīta tieši Madonas slimnīcas vēsturei – Madonas slimnīcas vadītāji, kas te strādājuši laikā no 1931. līdz 1959.gadam.
Madonas slimnīcas darbinieki un pacienti pie Madonas slimnīcas. 1930.gadu sākums. Priekšā no kreisās sēž ārsts Ansis Meijers
Madonas slimnīcas darbinieki un pacienti pie Madonas slimnīcas. 1930.gadu sākums. Priekšā no kreisās sēž ārsts Ansis Meijers
    Pēteris Siliņš (1931–1932)
    Pirmais Madonas slimnīcas pārzinis. Dzimis 1883.gadā. 1914.gadā absolvējis Tērbatas universitāti. Kā praktizējošs ārsts Madonā strādāja no 1925.gada. P.Siliņš bija Madonas slimnīcas pārzinis no 1931.gada 15.marta, tomēr šajā amatā nostrādāja tikai nedaudz vairāk par gadu, kad nesaskaņu dēļ ar Madonas pilsētas domi, no šī amata tika atlaists. P.Siliņš miris 1932.gadā 49 gadu vecumā. Viņa vietā par ārstu tika pieņemts Gothards Brunovskis. 

    Ansis Toms Meijers (Hans Tomas Meyer) (1932–1938)
    Dzimis 1904.gadā. Izglītību un darba pieredzi ieguvis ārzemēs, strādājis arī Rīgas pilsētas slimnīcā un, pirms kļūšanas par Madonas un apkārtnes veselības aizsardzības savienības slimnīcas vadītāju, strādāja Vācijā. Par pastāvīgu ārstu Madonas slimnīcā pieņemts gandrīz reizē ar Pēteri Siliņu. A.Meijers pēc specialitātes – ķirurgs. Madonas slimnīcas vadītājs no 1932.gada 16.jūlija līdz 1938.gada beigām,  slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs no tās dibināšanas 1931.gadā līdz 1939.gadam. A.Meijeru viņa atvaļinājuma laikā aizstāja Praulienas-Lazdonas rajona ārsts Leonhards Torru. Savā brīvajā laikā Meijers bija nodevies autosportam. 1939.gadā Ansis Meijers repatriējās uz Vāciju.

    Juris Paegle (Paeglis) (1938–1944)
    Dzimis 1900.gadā, 1930.gadā beidzis Latvijas Valsts Universitāti. Madonas slimnīcas vadību pārņēma 1938.gada beigās, kad prom uz Vāciju bija devies iepriekšējais slimnīcas vadītājs A.Meijers. Pirms kļūšanas par Madonas slimnīcas vadītāju J.Paeglis vadījis slimnīcas Bauskā un Limbažos. Madonas slimnīcā iekārtoja ambulatorisko pieņemšanu. No 1938.gada beigām līdz 1944.gadam J.Paeglis vadīja Madonas slimnīcu un Ķirurģijas nodaļu. Tuvojoties frontei, slimnīcā palika 12 slimnieku, un J.Paegle aizgāja no amata.

    Augusts Lapiņš (1944–1945)
    Padomju varas laikā kļuva par pirmo Madonas slimnīcas galveno ārstu. Dzimis 1903. gadā, ķirurgs no Gulbenes. Vācu okupācijas laikā slimnīcas pārziņa nosaukumu nomainīja uz “direktors”. A. Lapiņš Madonas slimnīcas vadītāja amatā bija no 1944. gada 24. oktobra līdz 1945. gada 3. novembrim. Atjaunoja kara beigās cietušo slimnīcas ķirurģisko darbību. Pēc aiziešanas no Madonas slimnīcas A. Lapiņš strādāja par ķirurgu Cesvainē un 1950. gados bija Cesvaines slimnīcas vadītājs.

   Aleksandrs Katalimovs (Kataļimovs) (1946–1949)
   Dzimis 1909.gadā. Ieguvis ķirurga specializāciju. A.Katalimovs ieradās Madonā no Balviem. Kā Madonas slimnīcas galvenais ārsts strādāja no 1946. līdz 1949.gadam. Daudz operējis un bijis prasīgs pret personālu. Katalimovs aprūpējis daudz pēckara spridzekļu traumu, īpaši bērniem. Madonā organizēja medicīnas māsu kursus. Darbojās arī kā Madonas apriņķa Veselības aizsardzības nodaļas vadītājs. Madonas Kultūras namā organizēja izstādes par cīņu pret slimībām – vēzi un tuberkulozi.

    Vera Skuja-Lesiņa (1949–1950)
    1939.gada 6.decembrī Madonas un apkārtnes pašvaldību veselības aizsardzības savienība Madonas slimnīcā pieņēma darbā 1933.gadā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti beigušo ārsti Veru Skuju-Lesiņu. Līdz 1940.gada sākumam V.Skuja-Lesiņa strādāja arī par Daugavpils štāba bataljona aizsardžu pulka ārsti, dzīvesvietas maiņas dēļ no šī amata aizgāja. Kara un pēckara gados V.Skuja-Lesiņa bija Madonas slimnīcas ārste, arī ķirurģe un vadīja slimnīcu no 1949. līdz 1950.gadam, kad amatā iecēla Samuilu Fradkinu.

    Samuils Fradkins (1950–1959)
    Dzimis 1922.gadā Ukrainas PSR Čerņigovas apgabala Ņižnijsevenskas pilsētā. Sākotnēji bija Mežotnes ambulances vadītājs. 1947.gadā norīkots strādāt Madonā. No 1950. līdz 1959.gadam bija Madonas slimnīcas galvenais ārsts, dermatovenerologs, strādāja arī par ādas un venerisko slimību kabineta vadītāju. Štāba priekšnieks civilās aizsardzības medicīnas dienestā. Viņa vadības laikā slimnīcā bija vairāki pārveidojumi – poliklīnikas apvienošana ar stacionāru un ātrās palīdzības dienesta izveidošana. S.Fradkins Madonā nostrādāja 35 gadus līdz 1982.gadam. Miris 1985.gada 14.aprīlī Madonā.

    Nākamajā stāstā turpināsim par Madonas slimnīcas galvenajiem ārstiem, laikā no 1959.gada līdz mūsdienām.