Latviešu
Valoda: Latviešu

Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgade

Datums: 11.08.2020 09:44
10 skatījumi
Šogad aprit 100 gadi, kopš noslēdzās Latvijas Neatkarības karš, 1920.gada 11.augustā parakstot Latvijas - Padomju Krievijas miera līgumu. 11.augustā atzīmējam Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
    1921.gadā par Latvijas brīvības cīnītāju dienu noteica 22.jūniju. To atzīmēja līdz pat 1934.gadam – Cēsu kauju 15.gadadienai. Pēc Kārļa Ulmaņa 15.maija apvērsuma tā gada novembrī likumā tika veiktas izmaiņas, par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu nosakot 11.augustu.
    Tagad Latvijas Republikas „Likumā par svētku un atceres dienām” par atceres dienu noteikts gan 22.jūnijs – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena), gan 11.augusts – Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Turpinājumā – par Cesvaines novadā esošajām Latvijas Neatkarības karā kritušo piemiņas vietām un atdusas vietām. Tās atrodas Cesvaines ev. – luteriskajā baznīcā, Baznīcas kapsētā un Ķinderu kapsētā.
    1989.gadā, kad Madonas muzeja darbinieki uzsāka plašu materiālu vākšanu par represētajiem, savulaik no Cesvaines Lejas Strazdiem izsūtītā Guna Actiņa muzejam uzdāvināja Cesvaines luterāņu baznīcā bijušās koka piemiņas plāksnes ar uzrakstu “Latvieti, mūžam piemini karavīrus, kas par tavas tēvuzemes brīvību atdevuši savas dzīvības” fotogrāfiju. Piemiņas plāksnes baznīcā tad vairs nebija, kā izrādījās, jau kopš pagājušā gadsimta 60.gadu otras puses.
    Koka piemiņas plāksni iesvētīja 1931.gada 17.maijā. Savukārt 1934.gada 27.maijā Cesvainē notika VII vanagu apgabala salidojums, pulcējot vairāk kā 200 dalībnieku. Baznīcā notika svinīgs dievkalpojums, un tā laikā pie piemiņas plāksnes piestiprināja trīs plāksnītes. Vienā no tām bija iekaltas Augusta Saulieša dzejas rindas, bet divās - 34 kritušo cīnītāju vārdi.
    Tagad baznīcā atrodas pēc oriģinālās plāksnes attēla veidota jauna plāksne, ko atklāja 2004.gada 18.novembrī, kā arī plāksnītes ar Augusta Saulieša dzejas rindām un kritušo cīnītāju vārdiem. Pēc jauno plāksnīšu izgatavošanas tika atrastas arī trīs oriģinālās plāksnītes, kas glabājas Cesvaines muzejā.
    Kapsētā pie baznīcas atrodas karavīra Jēkaba Biezbārža atdusas vieta, bet Ķinderu kapsētā – Arvīda Alberta Strada un Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jāņa Purena kapa vieta. Ir ziņas, ka šajos kapos apglabāti arī kritušie cīnītāji Kārlis Kauss (ir Kausu ģimenes kapi) un Ansis Grosvalds.

Autores foto: Piemiņas plāksne Cesvaines baznīcā. 2019.gads.

Laimdota IVANOVA vēsturniece