Latviešu
Valoda: Latviešu

Jāņa Šūstera nedarbu izstāde muzejā

Datums: 06.08.2020 13:14
12 skatījumi
Kopš Madonas vienaudža un fotogrāfa Jāņa Šūstera /1925-2019/ iepriekšējās personālizstādes pagājuši 5 gadi. Tie meistaram nākuši ar jaunām atklāsmēm – bez fotogrāfijas pasaulē vēl ir zīmēšana, gleznošana un datorgrafika.
    Pēdējo gadu veikums “Nedarbi – darbi. Fotogrāfijas, zīmējumi, gleznojumi, datorgrafika” būs skatāms Madonas muzeja izstāžu zālēs no 8.augusta līdz 27.septembrim. Izstāde tiks atklāta tieši Jāņa Šūstera 95. dzimšanas dienā – 8.augustā plkst.14.00.
    Tāpat kā iepriekšējās četrās izstādēs, J.Šūsters pārsteidz ar spēju mainīties un apgūt jauno. Reiz pārliecinātais melnbaltās fotogrāfijas meistars pievērsās krāsu fotogrāfijai, tālāk sekoja pāreja no analogās fotokameras uz digitālo. Jau ļoti cienījamos gados fotogrāfs apguva digitālo attēlu apstrādi. Tas savukārt pavēra vēl citas iespējas. Tika veidoti foto kolāžu cikli. Daudzi gadi bija saistīti ar noformēšanas darbiem, kad tos veidoja ar roku, izmantojot krāsas, otas, spalvas, ar paša izdomātiem un gatavotiem instrumentiem un trafaretiem. Tagad to varēja paveikt ar datora palīdzību. Tā pēdējos gados tapa apsveikumi, daudzās monogrammas pazīstamiem cilvēkiem, 1930.gadu Madonas Kultūras nama zāles noformējuma rekonstrukcija, Madonas izstāžu laukuma un tēva darbnīcas iekštelpu zīmējumi, pat veltījums Latvijai simtgadē, ko Jānis nosūtīja Valsts prezidentam.
    Otra pēdējo gadu aizraušanās bija zīmēšana un gleznošana. Autors bija pateicīgs savam zīmēšanas skolotājam Jānim Medenim, no kura savulaik bija daudz iemācījies. Sākumā tapa zīmējumi, vēlāk pasteļa un akrila gleznojumi. No dabas zīmētas un gleznotas klusās dabas, bet ainavas un ziedi tapa pēc senāk tapušām fotogrāfijām. Visu šo darbošanos J.Šūsters sākotnēji uzskatīja par niekošanos jeb NEDARBIEM, bet process un rezultāts “ievilka” arvien dziļāk. Talanta, prasīguma pret sevi, rūpības un vēlmes pilnveidoties rezultātā radās DARBI.
    Iespējamais pamudinājums uz nedarbiem un noteikti uz fotografēšanu varētu būt atgadījums bērnībā. Šūsteru mājā kādu laiku dzīvoja fotogrāfe Erika Zariņa. Viņa puikam sagādājusi fotosesiju – ietērpusi viņu zēna, pēc tam meitenes tērpā un visbeidzot samontējusi abus attēlus kopā. Šajā laikā radās arī jaunā cilvēka interese par fotogrāfiju, kurai ir neliela saistība ar nedarbiem – meistarīgi izmantojot dažādus tehniskos paņēmienus, fotomākslinieks var iegūt tādu tonālo gammu vai kompozīciju, kādu vēlas rādīt skatītājam (tolaik bez datora palīdzības). 1970.–1980.gados vairākas J.Šūstera fotogrāfijas dažādās skatēs tika godalgotas un autors kļuva par Fotomākslinieku savienības biedru.
    Jaunībā motocikls, vēlāk automašīna ļāva pārvietoties lielākos attālumos, vērot apkārtni, ieraudzīt un atrast motīvus, noskaņas, gaismas fotografēšanai. Nebija viegli pieņemt, ka cienījamais vecums ierobežoja šīs iespējas un vairs nevarēja nokļūt iemīļotajās vietās. Lai neatkarīgi pārvietotos, Jānis iegādājās skūteri, kas ļāva atkal paņemt rokās fotokameru un doties izbraukumā pa tik mīļo Madonu. 
    Izstādē būs skatāmas ne vien datorgrafikas, zīmējumi un gleznojumi, bet arī noformētāja un fotogrāfa darba piederumi, varēs nedaudz ielūkoties fotolaboratorijas noslēpumos, kā arī pabūt Kaukāzā, Vidusāzijā un citos ceļojumos, ielūkojoties J.Šūstera diapozitīvu kolekcijā, kā arī ieklausīties fotogrāfa stāstījuma video ierakstā par piedzīvoto garajā mūžā. 
Fotogrāfijas:
-          Erikas Zariņas fotomontāža. 1930.gadi
-          Ditas Danosas foto ap 2015.gadu
Ilze GAUJĒNA vadošā pētniece