Latviešu
Valoda: Latviešu

Bērnu ķirurgam, medicīnas zinātņu doktoram, profesoram, valsts emeritētajam zinātniekam Jānim Gaujēnam 90 (1932.gada 20.jūlijā Madonā)

Datums: 20.07.2022 12:03
5 skatījumi
Kas gan cels ārstu prestižu, ja ne paši, un, ja tu pats sevi negodāsi, kas cits tevi godās? /J.Gaujēns/
    I pasaules kara gados ne viena vien latviešu ģimene nonāca Krievijā. Tādēļ praulēniete Emma Medene un piebaldzēns Kārlis Gaujēns iepazinās un apprecējās Krievijā – Tomskā. Pēc atgriešanās Latvijā, Madonā tika uzcelta māja, kurā Emma iekārtoja arī savu zobārstniecības kabinetu, bet Kārlis bija matemātikas skolotājs, pamatskolas pārzinis, vēlāk vakarskolas direktors.
    1932.gada 20.jūlija agrā rīta stundā ģimenē „laimes krekliņā” sevi pieteica piektais mazulis - Jānis. Tāpat kā brāļiem un māsai, bērnības un skolas gadi viņam paiet Madonā – pamatskolā un pēc tam 1. vidusskolā, vasaras pie tēva brāļiem Piebalgā. Vidusskolu J.Gaujēns pabeidza ar sudraba medaļu. Viņa atmiņā palikuši zinošu un prasīgu skolotāju vārdi, Madonas skolas latviskais gars.
    Kara gados redzētais un mātes ietekme noteikuši profesijas izvēli – medicīna. Studiju laikā Rīgas Medicīnas institūtā ļoti noderējusi labā atmiņa, skolā apgūtā latīņu valoda, pamatīgās fizikas un ķīmijas zināšanas. Par ķirurģiju J.Gaujēns sācis interesēties, būdams 3.kursa students, kad katedras vadītājs bija Pauls Stradiņš. Viņš ar izcilību absolvēja institūtu, bet sadales rezultātā jaunais ķirurgs nonāca Alojā. Tūdaļ tika meklētas iespējas atgriezties Rīgā vairs ne tikai darba dēļ, jo Rīgā palika tobrīd jau sieva Astrīda Umblija. Profesors P.Stradiņš mēģināja iekārtot bijušo studentu savā klīnikā, bet nepaguva – aizgāja aizsaulē. Vienīgā iespēja bija iestāties aspirantūrā. Tā sākās sadarbība ar novadnieku, profesoru Aleksandru Bieziņu. J.Gaujēns uzsāka darbu Rīgas 1.Bērnu slimnīcā, mācījās aspirantūrā, bija pasniedzējs Rīgas 3.medicīnas skolā. Kad nodibināja bērnu ķirurģijas centru, tā vadītājs A. Bieziņš saviem aspirantiem, nākamajiem profesoriem, sadalīja specializācijas – Jānim Volokolakovam sirds un barības vada ķirurģija, J.Gaujēnam plaušu, krūšu sienu un jaundzimušo ķirurģija. 1969.g. J.Gaujēns aizstāvēja doktora disertāciju „Par plaušu strutaino slimību ķirurģisko ārstēšanu agrīnā bērna vecumā” un viņam piedāvāja darbu Medicīnas institūtā – sākumā kā docents, bet no 1971.gada profesors. J.Gaujēns strādāja Bērnu klīniskajā slimnīcā kā 2. ķirurģijas nodaļas un Bērnu torokālā (krūšu dobuma) centra vadītājs, vēlāk bērnu ķirurģijas centra vadītājs, veselības aizsardzības ministrijas ārštata speciālists – galvenais bērnu ķirurgs un jaunizveidotās bērnu ķirurģijas katedras vadītājs.
    1964.gadā viņš izveidoja speciālu brigādi, kas izbrauca ārpus Rīgas, lai glābtu smagos negadījumos cietušus cilvēkus. Šajos izbraukumos J.Gaujēnam nācies veikt smagas operācijas pat uz nestuvēm. Viņš piedalījies sanitārās aviācijas lidojumos uz konsultācijām un operācijām visā Latvijā.
    Kopš skolas gadiem J. Gaujēnam tuvs bija sports – vieglatlētika, volejbols (/1952 – 1956/ RMI volejbola izlases komandā), bet šahs pavadījis visa mūža garumā (1951.g. Madonas rajona čempions, 2000.g. Latvijas 4.Senioru čempionāta korespondecšahā uzvarētājs).
    Daudzi dzimtās puses ļaudis gadu garumā izmantoja iespēju saņemt profesora konsultāciju A.Bieziņa muzejā Sarkaņos (Madonas nov.) vai pat privāti mājā pie profesora vecākiem Madonā. Savukārt viņš centās pieņemt un palīdzēt „savējiem”, cik bija iespējams, viņa zinātniski pētnieciskais darbs veltīts bērnu krūšu dobuma (sirds, plaušu, barības vada) un jaundzimušo ķirurģijas attīstībai Latvijā. 

Darbība
1970.gadi RMI Zinātniskās padomes loceklis
1972.–1991. Veselības aizsardzības ministrijas galvenais ķirurgs
1974. Republikas bērnu ķirurģijas centra vadītājs
Veselības aizsardzības ministrijas Racionalizācijas un izgudrojumu biroja loceklis
Medicīnas akadēmijas Senāta un prezidija loceklis
No 1960.g. Latvijas ķirurgu biedrības biedrs, no 1973.g. priekšsēdētāja vietnieks
Bērnu ķirurgu asociācijas priekšsēdētājs
Latvijas ārstu biedrības biedrs
Rīgas latviešu biedrības biedrs 

Zinātniskā darbība
No 1959. aspirantūra, specializācija plaušu, krūšu sienas un jaundzimušo ķirurģijā 
1969. disertācija „Par plaušu strutaino slimību ķirurģisko ārstēšanu agrīnā bērna vecumā”
1989.–1992. Latvijas Zinātnieku savienības biedrs
1998. valsts emeritētais zinātnieks
2 autorapliecības par izgudrojumiem
Publicēti 409 zinātniskie darbi

Apbalvojumi
1968. Nozīme „PSRS Veselības aizsardzības teicamnieks”
1969. Bronzas medaļa „Par sasniegumiem PSRS Tautas saimniecībā” (За успехи в народном хозяйстве) Nr.29673
1974. Latvijas PSR Valsts prēmija
1976. Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija Goda raksts
1982. Latvijas PSR Ministru padomes  un Latvijas Republikas arodbiedrību padomes  Goda raksts
1989.  Aleksandra Bieziņa balva
1997. Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme
2009. Paula Stradiņa balva par mūža ieguldījumu medicīnā 
Ilze GAUJĒNA muzeja vadošā pētniece