Latviešu
Valoda: Latviešu

Artūra Vītiņa personālizstāde “Redzamais. Neredzamais.”

Datums: 13.12.2019 16:43
28 skatījumi
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs šī gada 21.decembrī, sestdien, plkst.13.00 tiks atklāta mākslinieka Artūra Vītiņa izstāde “Redzamais. Neredzamais.”.
   Mākslinieka dzimtā vieta ir Ogres pilsēta. Pēc biznesa skolas pabeigšanas iestājies Latvijas mākslas akadēmijā. 2009.gadā pabeidzis glezniecības nodaļu. Sekojot savam sirds aicinājumam, dziļākai dvēseles izpētei iestājies garīgajā seminārā. Pēc tam ceļi atveda uz  Madonu. Ikdienas darbā strādājot Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā par pedagogu un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā par restauratoru papildinājis Madonas kultūras vidi. Personālizstādē piedāvā ielūkoties savā iekšējā pasaulē un skatījumā uz to.
    Pats autors par savas izstādes ideju saka: “Glezna kā pārdzīvojums, nevis informatīvs materiāls. Katram laikam ir sava estētiskā naratīva /Naratīvs – tas ir jauns termins (no franču “narratif”), kas pēdējos gados tiek lietots, apzīmējot kādas tautas, etniskas grupas, sociālas kopas, politiskas kustības u. tml. pašizpratni par savu vēsturi, likteņgaitām, notikumu secību un nozīmi./, konteksts. Laba māksla uzrunā cilvēka jūtas, ne tik daudz sajūtas. Sajūtas ir jūtu izpausme – tas kā cilvēks reaģē uz apkārtējo pasauli, jūtas balstās viņa iekšējā pasaulē. Te liela nozīme ir ideāliem, vērtībām, kas nosaka virzienu.
    Mākslas darba uztvere balstās uz tēlaino, nevis analītisko domāšanu. No skatītāja ir atkarīga spēja just, (iz)tēlot (par atbalsta punktu ņemot konkrēto darbu), interpretēt. Jautājums - kā redzamais attiecas uz paša pieredzi? Mākslas darbam ir jābūt saprotamam visiem, jautājums ir kādu valodu ir jālieto tā nolasīšanai – vai tā ir reprezentācija, viedokļa paušana, iekšējo pārdzīvojumu, stāvokļa izpausme.
    Viena no mākslas īpašībām ir estetizēt dabu, cilvēkus, priekšmetus. Estētika un gaume ir iegūstamas vērtības, tātad attīstāmas, vai degradējamas. Gaumes spriedums nav loģisks vai izzinošs spriedums. Skaistuma augstāko pakāpi izsaka trīs vērtības – forma, saturs, derīgums. Skaistums izriet no dabiskuma, patiesuma.
    Cilvēka dabā no Dieva ir ielikta vēlme pacelties pāri ikdienai, parastajam, ierastajam – transcendēt /Latīņu vārds "transcendēt" nozīmē "iziet ārpus robežām"/. Bet transcendence ir iespējama dažādos veidos un var novest pie dažādiem mērķiem. Mākslas uzdevums ir šo transcendenci ievirzīt pareizajā gultnē – virzienā uz iekšu, kas ved pie atklāsmes par sevi un Dievu. Mākslinieks attēlo subjektīvo realitāti, jautājums – cik lielā mērā tā atbilst objektīvajai un cik tas konkrētajā gadījumā ir svarīgi. Forma ir pakārtota idejai un ideju izsaka ar formu. Mākslas darbs ir atrauts no realitātes, tādā ziņā, ka tas nav tikai attēls, bet tas, kas stāv aiz – idejas nesējs.”
    Ar mākslinieka krāsainās pasaules pārdzīvojumiem gleznās varēs iepazīties izstādē “Redzamais. Neredzamais.” 21.decembrī plkst.13.00 atklāšanas pasākumā Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāļu lielajās zālēs, Skolas ielā 10a.  Ieeja pasākuma dienā bez maksas. Izstāde  būs apskatāma līdz 2020.gada 2.februārim.
Elīna KRUPKO mākslas nodaļas vadītāja