Rakstniecības un mūzikas muzejs ceļojošā izstāde aicina izzināt rokrakstu stāstus

Datums: 01.03.2018 10:15
34 skatījumi
Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) izstāde “Radīti, lai nezustu. Rakstniecības un mūzikas muzeja rokrakstu stāsti” no 16.marta līdz 20.maijam būs skatāma Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.
   Aktualizēt rokrakstus patlaban mudina pati dzīve, uzdodot jautājumu, ko interesantu mūsdienu cilvēkam, kurš arvien retāk raksta ar roku, var pastāstīt gadu desmitiem muzejā glabātie rokraksti. Pēc eksponēšanas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (Skolas ielā 10A) rokrakstu stāsti ceļos tālāk uz Liepāju.
   Izstāde “Radīti, lai nezustu. Rakstniecības un mūzikas muzeja rokrakstu stāsti” ļaus ielūkoties izcilu Latvijas literāro darbu tapšanā, rakstnieku individuālajās darba metodēs un radīšanas noslēpumos. Apmeklētājiem būs iespēja izpētīt, piemēram, P.Putniņa lugas, J.Sudrabkalna dzejoļu krājuma manuskripta, latviešu visplašākā romāna – J.Janševska “Dzimtene” – rokrakstu un citu vērtīgu literāro tekstu likteņus.
   Rokraksti vēsta arī skarbus cenzūras un pašcenzūras stāstus (G.Priedes luga “Smaržo sēnes”, M.Zariņa romāns “Trauksmainie trīsdesmit trīs” u.c.). Cenzūras pēdas palīdzēs atklāt arī eksponētās dienasgrāmatas, piezīmes, atmiņu stāsti, tekstu un tā autoru parādot plašākā politiskās un kultūras dzīves kontekstā – piemēram, Ilzes Indrānes romānu “Lazdu laipu” izstādē papildinās bagātinoši materiāli.
   Izstādes autori aicina ļauties īstiem rokrakstu priekiem – iepazīt muzejā glabāto rokrakstu dzīves, apjaust tajos piemītošo enerģiju, uztvert tos arī vizuāli kā mākslas darbus. Un kā pieminekļus. Īpaši tos (piemēram, R. un M.Kaudzītes “Mērnieku laiki”, V.Lāča “Zvejnieka dēls”, I.Ziedoņa “Kurzemīte” u.c.), kuru saturs pazīstams jau vairākām lasītāju paaudzēm. Izstādei ir arī savs detektīvstāsts – Inta Baltarāja “Rusiādes” nelegālā nokļūšana Zviedrijā, spēle ar ļoti augstu likmi, kad savu spožāko lomu dzīvē nevis uz skatuves nospēlē Ēvalds Valters.
   Izstādes apmeklētājs var būt ne tikai pasīvs vērotājs, bet atbildēt uz jautājumiem, “lemt” tā vai cita rokraksta likteni, uzrakstīt savu, ar roku rakstītu, rokraksta stāstu.
   Izstādes veidotāji: RMM projektu kuratore Māra Eņģele un mākslinieks Gundars Gulbis.
   Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Attēlā: Edvarts Virza savā kabinetā. 1930.gadu beigas. Foto: nezināms. RTMM 165137.