Latviešu
Valoda: Latviešu

Pirms 100 gadiem novembrī

Datums: 11.11.2022 08:49
12 skatījumi
Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 104.gadadienu, un par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas dienu, atskatāmies uz svarīgiem notikumiem mūsu valstī pirms gadsimta.
Pastkarte. Ervina Volfeila akvareļa reprodukcija "Saeimas nams Rīgā". 1920.gadu beigas MNM 12178
    Dibināta Latvijas Banka

    Pēc Latvijas valsts proklamēšanas pakāpeniski tika uzsākts darbs pie jaunas finanšu sistēmas, nacionālās valūtas un bankas izveidošanas. Bankai bija jākļūst par valsts monetārās politikas veidotāju. Latvijas Banka savu darbību uzsāka 1922.gada 1.novembrī. Sākotnēji tās kapitāls bijis ap 10 miljoniem latu. 2.novembrī laistas apgrozībā pirmās pagaidu 10 latu banknotes. 20.gadsimta sākumā celtais Krievijas Valsts bankas Rīgas kantoris kļuva par centrālo ēku.
    Bankas nodaļas tika izveidotas 24 Latvijas pilsētās, to skaitā arī Madonā, kur nodrošināja ierobežotu iekšzemes pakalpojumu skaitu - valsts kases funkcijas un dažas noguldījumu operācijas. Viens no Latvijas Bankas direktoriem bija Jānis Stalbovs (1886 – 1950) no Kraukļu pagasta, amatā esot no 1925.gada līdz pat bankas likvidēšanai 1940.gada oktobrī. III Atmodas laikā notika Latvijas teritorijā esošo PSRS Valsts bankas nodaļu reorganizācija. Tās rezultātā 1990.gadā izveidotā Latvijas Banka kļuva par 1922.gadā dibinātās Latvijas Bankas vienīgo likumīgo tiesību pārņēmēju.    
Latvijas Bankas Madonas nodaļas darbinieki bankas zālē. Priekšā pie rakstāmgalda no kreisās Vilis Augulis, Pēteris Sinuks, dziļāk Aleksandrs Siliņš. Aiz letes līkuma sēd nodaļas vadītājs Pauls Apsītis, dziļumā Jānis Bērtiņš. No labās Kārlis Žuniņš, Jānis
Stājas spēkā Latvijas Republikas Satversme, uz pirmo sēdi sanāk 1.Saeima

    1922.gada 7.novembrī plkst.12.00 dienā spēkā stājās Latvijas Republikas Satversme (pieņemta 15.februārī). Šajā laikā uz savu pirmo sēdi sanāca 1.Saeima. Līdz tās sanākšanai valsts pārvaldi veica pirmais Latvijas Republikas vēlētais parlaments - Satversmes sapulce. 1.Saeimas vēlēšanas notika 7. un 8.oktobrī, sarakstu iesniedzot 31 partijai. Vēlēšanas bija ievērojamas ar augsto vēlētāju aktivitāti, kopā piedaloties virs 80% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.  Par 1.Saeimas deputātiem tika ievēlēti arī novadnieki Hugo Celmiņš (1873 - 1941) un Voldemārs Salnais (1886 - 1948) no Lubānas, Oto Nonācs (1880 - 1942) no Bērzaunes, Pēteris Berģis (1882 - 1942) no Liezēres, Kārlis Būmeisters (1888 - 1967) un Kārlis Gulbis (1875 - 1952) no Grašiem. Atkārtoti 2.Saeimā ievēlēja H.Celmiņu, O.Nonācu, K.Būmeisteru un K.Gulbi, kā arī Jūliju Ērgli (1885 - 1941) no Meirāniem, Jāni Pommeru (1876 - 1934) no Praulienas un Franci Zepu (1899 - 2000) no Varakļāniem.     
Karoga pasniegšana Bērzaunes Lipšu mazpulkam Boķos Lauksaimniecības biedrības namā. Priekšā no kreisās 4. – viens no Latvijas valsts dibinātājiem, 1. un 2.Saeimas deputāts no Jaunzemnieku savienības, publicists, laikrakstu “Tautas Balss”, “Valdības Vēstne
Ievēlēts pirmais Latvijas Republikas prezidents

    Nedēļu pēc 1.Saeimas sanākšanas, 1922.gada 14.novembrī ievēlēja pirmo Latvijas Valsts prezidentu - Jāni Čaksti (1859 - 1927). Ņemot vērā J.Čakstes iepriekš ieguldīto darbu Latvijas neatkarības idejas aizstāvēšanā ārvalstīs un autoritāti Satversmes sapulcē, pirmais prezidents Latvijas vēsturē tika ievēlēts ar lielu vienprātību, balsojumā ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties. Prezidenta uzdevumos ietilpa jaunās valsts reprezentācija. 1925.gada 6.novembrī arī 2.Saeima prezidenta amatā ievēlēja J.Čaksti.   
1924.gada 15.jūnijs – uz 9.Madonas aizsargu pulka karoga svētkiem ierodas Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. A.Bērziņa foto. MNM 34261
Reinis AUZIŅŠ kultūrvēstures nodaļas vadītājs