Latviešu
Valoda: Latviešu

Madonas novads bijusi dzimtā vieta vai arī profesionālās darbības vieta lielam skaitam ievērojamām personībām, kas Madonas un arī Latvijas vārdu skandinājuši ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām. Tie ir ievērojami mākslinieki, mūziķi, kultūras darbinieki, sabiedriskie darbinieki, literāti, politiskie darbinieki, zinātnieki, lauksaimnieki, uzņēmēji u.t.t.

Novadnieki - 2021.gada jubilāri

Marts
14.martā – 65 Ivaram Mailītim (14.02.1956. Vestienā) – dizainers 

21.martā – 110Vilmai Sarkanābolai (21.03.1911.Viesienā – 12.04.1968.Rīgā) – ārste Madonā 1948.-1964.gados 

22.martā – 130Aleksandram Aizpurītim (22.03.1891.Saikavā – 1964.) – pedagogs, Madonas vidusskolas direktors, sabiedrisks darbinieks, apbalvots ar  Triju zvaigžņu ordeni un Aizsargu Nopelnu krustu  

25.martā – 125Kārlim Dievkociņam (25.03.1896.Lubejā – 21.03.1981.Madonā) – pedagogs, kordiriģents

31.martā – 125 - Kārlim Plikausim (31.03.1896.Liezerē – ? ) –  brīvības cīņu dalībnieks, pulkvežleitnants, apbalvots ar Lāčplēša Kara, Triju Zvaigžnu un Viestura ordeņiem, Aizsargu Nopelnu krustu 
Februāris
5.februārī - 135 - Jānim Stalbovam (05.02.1886. Kraukļu pag. “Piekalnu Spārviņos”–1950.) - Latvijas konsuls Igaunijā (1920-1922), Latvijas bankas direktors (1928-1940; 1941-1944)

9.februārī - 120 - Jānim Grotam (09.02.1901. Ērgļu pag. “Silamuižā”– 30.11.1968. Rīgā) - dzejnieks

15.februārī - 125 - Annai Ūdrei (15.02.1896. Lazdonas pag.– 30.12.1981. Rīgā) - ķirurģe, Nopelniem bagātā ārste
 
18.februārī - 130Otto Leiveram (18.02.1891. Ļaudonas pag.– 05.03.1983. Teksasā, ASV) - farmaceits

18.februārī - 90 - Leonam Vītolam (18.02.1931. Liezēres pag. “Blukās”– 09.04.2005. Rīgā) - mežkopis, Mežsaimniecības ministrs (1971–1988)

22.februārī - 155 - Pāvulam Jurjānam (22.02.1866. Ērgļu pag. “Meņģeļos”– 06.01.1948. Rīgā) - komponists

Augusts Lietavietis (1893-1984) - akadēmiķis, alpīnists


    „Mans prāts pieder zinātnei, mana sirds – kalniem”. Tā par sevi ir teicis akadēmiķis, ārsts, higiēnists, alpīnists Augusts Lietavietis. Mūsu novadnieks no Bērzaunes pagasta Sēnuļu mājām, dzimis 1893.gada 18.februārī. Pēc Bērzaunes skolas beigšanas dzīves gaitas aizveda projām no dzimtās puses. Tālāko izglītību ieguvis Pleskavā un Maskavas Universitātē, kur studēja medicīnu. Pirmā pasaules kara laikā palīdzēja ārstiem Maskavas hospitāļos apkopt karā ievainotos. Kara laikā, redzot slimību un bada novārdzinātos iedzīvotājus, saprata cik svarīga ir profilakse. Pēc kara beigām Augusts Lietavietis pievērsās tikai zinātniski pētnieciskajam darbam. Industrializācijas dēļ jaunajā padomju valstī aktuāla kļuva rūpniecības higiēna un sanitārija. Šo problēmu risināšanā iesaistījās Augusts Lietavietis, pētīja karstuma un starojuma ietekmi uz cilvēkiem metalurģijā un ar laiku kļuva par vienu no vadošajiem padomju speciālistiem. Trīsdesmitajos gados pētīja  darba apstākļus cilvēkiem, kas strādāja rādija ieguvē un pirmo reizi sadalīja atomu, izstrādāja profilakses pasākumus šo strādnieku aizsardzībai. Augusts Lietavietis bija radiācijas higiēnas pamatlicējs Padomju Savienībā, viņš sarakstījis pirmo padomju rokasgrāmatu par darba higiēnu un piedalījies pirmās padomju likumdošanas izveidošanā par rūpniecības strādnieku darba sanitāro aizsardzību. 1950.gadā tika ievēlēts par PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi. Ieguvis arī starptautisku atzinību - 1961.gadā tika ievēlēts par Starptautiskās profesionālās medicīnas organizācijas viceprezidentu, piedalījies zinātniskajās konferencēs Zviedrijā un ASV.
    Jau kopš bērnības, dzīvojot pie Gaiziņkalna, lielākā akadēmiķa dzīves kaislība un sapņi ir bijuši saistīti ar kalniem. Šo sapni Augusts Lietavietis sāka īstenot no 1925.gada, kad vasarās piedalījās kalnu pārgājienos Kaukāzā un no 1930.gada arī Vidusāzijā. Šie pārgājieni turpmākajos gados izvērtās par zinātniskām ekspedīcijām. No 1930. – 1947.gadam notika 10 viņa vadītas ekspedīcijas uz Pamiru un Tjanšana kalniem. Zinātniskās ģeogrāfijas nozarē veicis nozīmīgus pētījumus par Tjanšana kalnu šļūdoņiem. Augusta Lietavieša vadītā pārgājienā Tjanšana kalnos atklāja Konstitūcijas smaili, Konpinska smaili, tika izpētīts Han-Tengri reģions, kur 1937.gadā, kāpjot vienā no kalnu virsotnēm, blakus atklāja kartēs vēl neiezīmētu augstu smaili, sākotnēji to nosaucot par „Nezināmo”. Alpīnistu grupa šo virsotni pieveica nākošā gada ekspedīcijā. Smailes augstums, 7439 metri virs jūras līmeņa, tika noteikts pēc Otrā pasaules kara, kas rezultējās ar otras augstākās virsotnes atklāšanu Padomju Savienībā. Virsotne tika nosaukta par Uzvaras smaili (mūsdienās - Dženiša smaile Kirgizstānā pie robežas ar Ķīnu). Valsts Fizkultūras un sporta komiteja 1946.gadā Augustu Lietavieti apbalvoja ar goda nosaukumu „Nopelniem bagātais sporta meistars alpīnismā”. 1948.gadā Medicīnas zinātņu akadēmija Augustu Lietavieti ievēlēja par Darba medicīnas institūta direktoru. Iegūstot šo amatu, noslēdzās Lietavieša vadītās kalnu eksedīcijas.
    Savu vādu kalnos Augustam Lietavietim bija lemts atstāt pavisam tieši: viņa kolēģu-alpīnistu ekspedīcija Tadžikistānā 1938.gada 23.augustā atklāja 6046 metru augustu smaili Tjanšana kalnos, kuru nosauca Lietavieša vārdā. Cita alpīnistu grupa kartē iezīmēja un uzveica vēl neatklātu kalnu pāreju Pamirā (Pētera Pirmā grēdā), nosaucot to par Lietavieša pāreju.
    Lai arī ievērojami lielāko dzīves daļu pavadījis Padomju Krievijā, kolēģu aicināts apmeklēja arī Latviju, un šajās reizēs vienmēr atrada iespēju apciemot dzimto Bērzauni un brāli Jāni. Augusts Lietavietis miris 1984.gadā 91 gada vecumā, apglabāts Vedenskas kapsētā, kur apbedīti vēl citi Maskavā mirušie latvieši.
Reinis AUZIŅŠ vēsturnieks

Vairāk kā 50 gadi medicīnā


    Pirms 135 gadiem 1896.gada 15.februārī (pēc vecā stila 3.februārī) Lazdonas pagasta „Kaļpos” dzimusi ārste, ķirurģe Anna Ūdre. 1924.gadā beigusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti ar specializāciju ķirurģijā. No 1926.gada Rīgas pilsētas 1.slimnīcā strādā par asistenti, vēlāk ķirurģi, pēc tam no 1940.gada ilggadēja Rīgas pilsētas 4.klīniskās Sarkanā Krusta slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītāja. Pēdējos dzīves gados strādāja kā ķirurģe konsultante. Apmācījusi arī daudzus jaunos ārstus un māsas viņu prakses laikā slimnīcā.
    Zinātniskajā darbībā publicējusi rakstus par kuņģa čūlu, tās ārstēšanu, praktiskajā darbībā vairāk pievērsusies vairogdziedzera, kuņģa un plaušu slimību ārstēšanai.
    1956.gadā ieguvusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās ārstes nosaukumu, apbalvota arī ar Ļeņina ordeni.
    Ar dzīvesbiedru, arī zināmu ķirurgu Jāni Jēgermani iepazinās 1920. gados ķirurģijas klīnikā. Daudzi no ģimenes draugiem bija mākslinieki, aktieri, pāris labprāt apmeklēja arī teātra izrādes, mākslinieku izstādes u.c. kultūras pasākumus. Abiem piederēja liela bibliotēka, kurā bija daudz retu izdevumu, daudzi no tiem par medicīnas tēmu.
    Ārste brīvajā laikā mēdza arī apciemot dzimto pusi, brauca peldēties vasarās un labprāt ciemojās Madonas apkaimē arī dziļajās un aukstajās ziemās. Viņu atminas kā vienkāršu un atsaucīgu cilvēku. Pēc nāves 1981.gada 30.decembrī Anna Ūdre apglabāta Rīgas Meža kapos blakus dzīvesbiedram.
    Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā 1980.gados izveidoja 2 piemiņas medaļas – par mediķa profesionālo izaugsmi tika piešķirta Aleksandra Neiberga medaļa, bet otra medaļa - par žēlsirdību - tika veltīta ārstei Annai Ūdrei. Tās piešķīra jaunajām medmāsām un ārstiem, lai būtu motivācija celt profesionālo kvalifikāciju.
Rita MEDNE kultūrvēstures nodaļas vadītāja

     Lidija Keplere - Gulbe (1890 - 1978) - AKTRISE

    Ļaudonas pagastā šūpulis kārts Liepājas, Maskavas, Dailes un citu mazāku teātru aktrisei (ceļojošais teātris “Mūsu teātris”, Rīgas mazais teātris u.c.) Lidijai Keplerei – Gulbei (11.02.1890.-15.08.1978.). Dzimusi 1890.gada 11.februārī Ļaudonas pagasta „Birzumniekos” zemnieku ģimenē. Beigusi Ļaudonas draudzes skolu.
    1909.gadā Lidija Keplere apmeklē Ļaudonas Izglītības biedrības „Rosība” sarīkotos dramatiskos kursus. Tos vada režisors Arvīds Bergmans, kurš iesaka meitenei doties uz Maskavu un mācīties aktiermeistarību, tomēr finansiālu apsvērumu dēļ tas nav iespējams. Tomēr Lidija 1910.gadā iestājas 3-gadīgajos Latvju dramatiskajos kursos (saukti arī par Dubura dramatiskajiem kursiem, vēlāk Zeltmata kursiem) Rīgā, kurus absolvēja 1913.gadā. Var teikt, ka Lidija Keplere ir Madonas apkārtnes pirmā profesionālā aktrise. Pēc kursu beigšanas kopā ar kursabiedriem Paulu Baltābolu, Lūciju Neibergu, Miķeli Sveili tiek pieņemti spēlēt Liepājas teātrī, tomēr, sākoties I pasaules karam, teātris 1915.gadā ir spiests savu darbību pārtraukt.
     No 1915. – 1920.gada rudenim Lidija Keplere uzstājas Maskavas bēgļu un strādnieku teātros un mācās Komisarževska teātra studijā. Pēc atgriešanās no bēgļu gaitām 1920. – 1928.gadu sezonās aktrise spēlē lomas Dailes teātrī, bet no 1928. – 1935.gadam viņas dzīvē ir grūts periods, nav pastāvīgas darba vietas kādā no teātriem, tiek izmantotas dažādas darba iespējas - Lidija strādā „Mūsu teātrī” (ceļojošais teātris, kurš nesaņēma valsts atbalstu), Tautas teātrī, Ziemeļblāzmas teātrī, Radiofonā, arī Dailes teātra mazajā ansamblī, spēlējusi lomu arī latviešu pirmajā skaņu filmā „Tautas dēls”, kuras pirmizrāde notika 1934.gada vasarā. Precējusies ar režisoru un aktieri Alfrēdu Gulbi (1888. Skrīveros - 1945. Rīgā).
    1938.gada 16.novembrī kā Dailes teātra aktrise Lidija Keplere ir apbalvota ar Atzinības krustu.
     Pēdējos dzīves gadus pavadīja Skrīveru „Klaucēnos”. Aktrise mirusi 1978.gada 15.augustā, apbedīta Ļaudonas kapos.
Rita MEDNE kultūrvēstures nodaļas vadītāja

Marianna Peilāne (1915-1996) – gleznotāja


    Madonas puse ir iedvesmojusi ne vienu vien šodien zināmu mākslinieku. Marianna Peilāne dzimusi Madonas rajona Mārcienas pagastā, lauku amatnieka Andreja un Edes Peilānu ģimenē. Skolas gaitas aizvadījusi Madonas un Mārcienas skolās. Labs zīmēšanas skolotājs, dekorators Nikolajs Kārkliņš pratis rosināt topošās mākslinieces iztēli, liekot zīmēt ar krāsainiem krītiņiem. Arī vidusskolā zīmēšanu mācīja tolaik plaši pazīstamais akvarelists Ervīns Volfelis. Viņš savās nodarbībās skolēnus iepazīstināja arī ar mākslas vēsturi. Tas viss rosināja Mariannu Peilāni daudz zīmēt un strādāt akvareļa tehnikā jau vidusskolā. Līdzekļu tālākām studijām Mākslas akadēmijā viņai nebija. Pēc Daugavpils skolotāju institūta beigšanas 1937. gadā 3 gadus viņa nostrādāja par pedagogu. Šis bija nozīmīgs sevis meklēšanas un pašizteikšanās laiks, kad gluži skaidri ir apjausta nepieciešamība gleznot. Tikai 1940. gadā, pēc augstās mācību maksas atcelšanas, radās iespēja iekļūt Mākslas akadēmijā. Pirmajā kursā viņa klusās dabas mācījās gleznot pie Leo Svempa. Ar to pirmie pamati profesionālai glezniecībai  likti droši un vērienīgi. Tālāk seko studijas galvas gleznošanā pie Konrāda Ubāna. Figūras gleznošanu mācījās pie Voldemāra Tones, pie Kārļa Miesnieka un Augusta Annusa - zīmēšanu. Mākslas akadēmiju Marianna Peilāne beigusi 1950. gadā, bet 1969. gadā sarīkojusi savu pirmo personālizstādi dzimtajā novadā Madonā.
    Marianna Peilāne sevi visspilgtāk izteikusi ainavās un klusajās dabās. Ir gleznoti izjustus Latgales ainavu ciklus Saules un Liepu kalna apkārtnē. Bieži viņas darbos tika  atainota Pērse un Koknese. Dabas episkuma apceres vislabāk izteikusi Daugavas un jūru gleznojumos. Tomēr lielāko popularitāti māksliniece ieguvusi ar ziedu gleznojumiem. Darbos brīvi pārveidojusi realitāti, atbilstoši noteiktai emocionalitātes pakāpei. Glezno tumši, ar precīzi izsvērtiem krāsu akcentiem, pastozi, lielu nozīmi piešķirot gleznas virsmas apstrādei un faktūru ritmiem. Izmantojusi līniju konturējumus.
    Dzīves pieredze, prasīgums pret sevi nav saliekuši mākslinieci, bet devuši drosmi skaidrāk sevi apjaust un izteikt tieši brieduma gados. Viņas pēdējo gadu gleznojumi bija pārliecinoši savā uzbūvē, krāsās piesātināti, kā arī  bagāti faktūras izteiksmīgumā.

Mariannas Peilānes biogrāfija:
Dzimusi lauku amatnieka Andreja un Edes Peilānu ģimenē. Vīrs Vladislavs Šveide – gleznotājs. Mācījusies Rīgas amatniecības skolā (1934 – 1935), Daugavpils skolotāju institūtā (1935 – 1937). Beigusi Latvijas Valsts mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu ar diplomdarbu „Augļu koku stādīšana kolhozā, J.Liepiņa vadībā (1950). Strādājusi par skolotāju Lūdzas apr. Raipoles skolā (1937-40), neilgu laiku kombinātā “Māksla”. Kopš 1958.gada piedalās izstādēs. Personālizstādes: Madona (1969, 1977, 1988), Jēkabpils (1977, 1982), Vestiena, Meirāni, Ērgļi (1977), Madonas raj. kopā ar V.Šveidi (1984), Rīgā kopā ar V.Šveidi (1990). 1970 – Latvijas Mākslinieku Savienības biedre.
Linda BAKMANE mākslas izstāžu kuratore