Feldmaršals Gideons Ernests fon Laudons no grāmatas: C. Tschink, Laudons Leben und Thaten. Wien, 1791
Feldmaršals Gideons Ernests fon Laudons no grāmatas: C. Tschink, Laudons Leben und Thaten. Wien, 1791
 

Austrijas armijas karavadoņa feldmaršala Gideona Ernesta fon Laudona 301.jubileja

2018.gada 2.februārī varam atzīmēt 301.gadadienu, kopš Ļaudonas pagasta Tocē (Toces pusmuižā) piedzima 18.gs. izcilais karavadonis, Gideons Ernests fon Laudons (Gideon Ernst, Freiherr von Laudon).
    G.E. fon Laudons pasaulē nāca Toces pusmuižā atvaļinātas militārpersonas Otto Gerharda fon Laudona un viņa sievas Sofijas Eleonoras fon Bornemanes ģimenē. Jau agrā bērnībā izrādījis pastiprinātu interesi par armijas lietām, tādēļ nolemts viņu gatavot militārpersonas karjerai, taču, iespējams, šis ceļš dēlam tika izvēlēts arī vecāku ne pārāk lielās pārticības dēļ. Kopš 1732.gada, kad G.E. fon Laudons pievienojās Pleskavas infantērijas pulkam, viņš ar īsiem pārtraukumiem līdz pat savas dzīves noslēgumam 1790.gada 14.jūlijā bija dažādu armiju (Krievijas impērijas, Austrijas) militārpersona, pakāpeniski ieņemot arvien nozīmīgākus posteņus. Fon Laudons apsvēra iespēju pievienoties Zviedrijas armijai un ļoti gribēja dienēt Prūsijas armijā, taču saņēma atteikumu, un, likteņa ironija, vēlāk vadīja Austrijas armiju cīņās pret to pašu Prūsijas armiju. Piedaloties Austrijas mantojuma karā (1740–1748), viņš 1744.gadā tika smagi ievainots. Austrijas armijas sastāvā aktīvi iesaistījies Septiņgadu karā (1756–1763), gūdams uzvaras pār Prūsijas armiju svarīgās kaujās (Kundersdorfas (1759), Lanshūtas (1760). 1757.gadā saņēma ģenerālmajora pakāpi. 1773.gadā atvaļinājās no aktīvā kara dienesta, taču atgriezās un piedalījās Bavārijas mantojuma karā starp Austriju un Prūsiju (1778–1789). 1778.gadā G.E. fon Laudonam piešķirta feldmaršala pakāpe. 1789.gadā iecelts par Austrijas armijas virspavēlnieku karā pret Turciju (1787–1791). Pēc 1789.gada 8.oktobrī veiktās Belgradas iekarošanas triumfāli atgriezās Vīnē un saņēma ģenerālisimusa titulu.
   1746.gadā apprecējās ar 16 gadus jauno Klāru fon Hāgenu, ar kuru nodzīvoja laimīgā laulībā līdz pat mūža galam. 1749.gadā G.E. fon Laudons konvertējās katoļticībā. Miris 1790.gada 14.jūlijā Morāvijā (mūsdienās – Novy Jičin Čehijā).
    Tiek uzskatīts, ka savas dzīves laikā G.E. fon Laudons vismaz divas reizes atgriezās Tocē, tomēr nekāda precīzāka informācija par šīm vizītēm Tocē nav saglabājusies. Toces pusmuiža nonāca viņa brāļa Reinholda Johanna fon Laudona un viņa pēcnācēju īpašumā.
    Pats G.E. fon Laudons bijis liela auguma vīrs, godīgs, mierīgs, taču paštaisns, nav spējis paciest neizdarību un sliktu attieksmi pret padotajiem. Sava rakstura īpašību dēļ nonāca konfliktā ar citām augsta ranga militārpersonām gan Krievijas impērijas, gan Austrijas armijās. Ļoti labi izturējies pret savu sievu, brīvo laiku nemitīgi veltījis sevis pilnveidošanai, īpaši ģeogrāfijā un matemātikā.
    Savai veiksmīgajai militārajai karjerai lielā mērā G.E. fon Laudons varēja pateikties Austrijas imperatorei Marijai Terēzijai, kurai ar labām, bet reizēm nepietiekoši smalkām manierēm apveltītais karavadonis, bija iepaticies. Piemēram, kā anekdote vēlāk galmā klejoja nostāsts par kādu G.E. fon Laudona sarunu ar imperatori, kurā viņš nevis atbilstoši savam stāvoklim ieteica Marijai Terēzijai, ko būtu vēlams darīt, bet lietoja pavēles formu: “Vajag!”. Uz to imperatore esot pasmaidījusi un atbildējusi: “Nu, ja vajag, tad vajag!” un pavēlējusi fon Laudonam neveikli un protokolu pārkāpjošā veidā izteikto ieteikumu īstenot.
    Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs ir uzsācis Toces pusmuižas un ar to saistīto dzimtu (personu, t.sk. G.E. fon Laudona) izpēti. Tāpēc, ja arī Jūsu rīcībā ir kāda informācija (nostāsti, dokumenti, fotogrāfijas, mantas) par E.G. fon Laudonu, viņa dzimtu, Toces pusmuižu, vai ar to saistītiem cilvēkiem (strādājuši, dzīvojuši Toces pusmuižā, piemēram, Reinholdu Lamsteru), to likteņiem, lūdzu sazināties ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja galveno speciālisti Līgu Irbi (tālr. 29750811 vai irbe.liga@gmail.com).

     2018 marked 301 years since the birth ((2 February 1717) of the distinguished 18th century military commander Gideon Ernst von Laudon (Loudon, Laudohn) at the Toce (Totze, Tootzen) estate. However, both he and his birth place are little known in Latvia.
    The Madona Regional History and Art Museum (Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs) has begun research about his early day life and Toce estate. Till now, as a rule, publications generally focus on the genealogy of the von Laudon family, the origin of the family name or his military career rather than the history of his birthplace, early day life or his personality.
    We would be happy to share our information and get a new one about Gideon Ernst von Laudon and Toce estate! If you are interested in cooperation, please contact us: muzejs@e-madona.lv or irbe.liga@gmail.com, +371 29750811.

 
Attēlā: Feldmaršals Gideons Ernests fon Laudons
no grāmatas: C. Tschink, Laudons Leben und Thaten. Wien, 1791
Mag. hist. Līga IRBE galvenā speciāliste