www.madonasmuzejs.lv

Pārskata periodā muzejs turpināja īstenot 2005. – 2009. gadam izstrādātās attīstības koncepcijas uzdevumus. Šajā gadā notikušas izmaiņas muzeja struktūrā un pakļautībā.

Pamatojoties uz Madonas rajona padomes reorganizācijas plānu, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja struktūrvienības – filiāles – R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki” un Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs ”Meņģeļi” 2009. gada 1. augustā nodotas Ērgļu novada domes pakļautībā. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs 2009. gada 1. septembrī nodots Madonas novada pašvaldībai.

Muzeja darbības tiesiskais pamats ir muzeja nolikums, apstiprināts 2009. gada 29. oktobrī. Savā darbībā muzejs vadās no Muzeju likuma, ievēro  Latvijas Republikas tiesību aktus, pilda novada domes lēmumus un rīkojumus.

Muzejā esošais materiālo un nemateriālo kultūras vērtību kopums jeb muzeja krājums ir Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa, kas atrodas valsts aizsardzībā un kura pārraudzību veic Kultūras ministrija.

Muzeja galvenais mērķis (misija) ir vākt, glabāt, pētīt un popularizēt materiālās un nemateriālās kultūras vērtības Madonas novadā, sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai, lai celtu vietējo iedzīvotāju pašapziņu un izpratni par Madonas novada vēsturi un tā īpašo devumu nacionālās kultūras attīstībā, lai sekmētu novada resursu izmantošanu tūrisma industrijā un muzejiskiem līdzekļiem uzturētu aktīvu dialogu ar novada iedzīvotājiem un viesiem.

Savu misiju muzejs veic, realizējot muzeja krājuma komplektēšanas, saglabāšanas, pētniecības un komunikācijas politikas.

2009. gada 20. septembrī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam apritēja  65 gadi. Muzeja krājumu uz 31.12.2009. veido 123390 vienības, t. sk. pamatkrājumā  83963 vienības, jauniegūtas 1627 vienības, galvenais krājuma papildināšanas avots pārskata periodā ir privātpersonu dāvinājumi. Jauniegūto krājuma priekšmetu pieaugumu veicinājusi muzeja atpazīstamība, aktivitātes un sabiedrības uzticība.

Krājumā nodoti 2008. gada maijā neplānotajā arheoloģiskajā ekspedīcijā Madonas pilsētas viduslaiku kapulaukā arheologa M. Rušas vadībā iegūtie 180 priekšmeti. 2009. gadā muzeja arheoloģijas kolekcija vēl papildināta ar 27 savrupatradumiem no Aronas pilskalna un Barkavas (bij. Saikavas) pagasta. Bijušajā Lubānas pagastā iegūtas 100 vienības, no tām 87 vienības par Lubānas „Nagliņu” iedzīvotājiem, par mācītāju un folkloristu Mārtiņu Celmiņu, viņa dzimtu, saimnieciskie dokumenti par dzimtas mājām, M. un P. Celmiņu sūtītās un saņemtās vēstules, dokumenti par plostnieku darbu, kā arī Tautas Daiļamata meistares Lenijas Ozoliņas audumi (13 vienības).

 Par citām tēmām iegūti:

- Lubānas vēstures skolotājas A. Žvagiņas savāktie materiāli (55 vien.) par Lubānas un apkārtnes saimniecisko, kultūras un vidusskolas dzīvi;

- 61 vienība par kordiriģentu un komponistu novadnieku Valdi Breģi (foto, afišas, programmas par viņa koncertiem, grāmatas ar viņa kompozīciju publikācijām);

- 62 vienības par skolotāju un dzejnieci Adinu Ķirškalni (dokumenti par izglītību un darbu, klades ar skolotājas pierakstiem, galds, kas iegādāts par pirmo algu 1930. gados, un citi sadzīves  priekšmeti;

- 104 vienības no Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Madonas nodaļas iznīcināmajām pensiju lietām, kas raksturo iedzīvotāju darbu un izpeļņu, lielākā daļa no tām par darbu izsūtījumā Amūras apgabalā;

 - fotogrāfijas par novada skolu dzīvi (Sāvienas, Ļaudonas, Madonas, Kraukļu, Cesvaines skolas);

  - materiāli par Madonas raj. DDP izpildkomitejas plānu komisijas priekšsēdētāja A. Jankovska darbību (58vienības);

  - 23 atmiņu pieraksti un fotogrāfijas no novadpētnieces A. Burdajas arhīva par Mēdzulas pagastā no 1941.- 1950. g. represētajiem iedzīvotājiem;

  - 77 materiāli par Madonas tiesu izpildītāju Pēteri Asaru – dienesta dokumenti no 1915. – 1944. g., foto un dokumenti par viņa ģimeni, 3 medaļas, 2 piemiņas albūmi, barometrs un 4 tērpi, kas valkāti Madonā 1930. gados;

  - Virānes un Kraukļu skolas pārziņa Jūlija Nusbauma (dz. Vestienas pag.) sievas un māsas ģimeņu fotogrāfijas, saimnieciskie dokumenti, ar izšuvumiem un tamborējumiem rotāti dvieļi, galdauti, palagi, aizkari, dažādi adījumi, rotas, kopā 51 priekšmets;

  - gatavojoties ieplānotajai izstādei par mežsaimniecību, krājums papildināts ar 100 dažādiem materiāliem par šo tēmu: fotogrāfijas par mežkopjiem darbā, pašdarbībā un sportā, formas tērpi un darba rīki, mežkopības metodiskā literatūra, diplomi un balvas par sporta sacensībām;

  - sakarā ar Madonas rajona likvidāciju, muzejam nodots Madonas rajona karogs (gatavots 2005.g.);

  - mākslas kolekcija papildināta ar deviņām gleznām (A. Kļaviņa, Ž. Sūniņa, A. Ozoliņas, V. Kalējas, J. Šustera darbi), trīs grafikām (V. Mālniece) un četrām tekstilijām (I. Jakobi).      

  2009. gadā iegūtā pamatkrājuma sistematizācija pa nodaļām

Priekšmetu grupa	Iegūto vienību skaits
Glezniecība	9
Grafika	3
Tēlniecība	-
Lietišķā māksla	4
Etnogrāfija un sadzīves priekšmeti
Tekstīlijas                              Priekšmeti	49 18
Numismātika	11
Arheoloģija	184
Foto	268
Dokumenti	193
Pārējie	277
Kopā	1016

Krājuma materiāli izmantoti izdevumā „Madonas rajonam 60” un „Madonas rajons”, prezentācijās tematiskajos pasākumos, izstādēs un publikācijās. 2009.g. kopumā  izmantotas 14403 krājuma vienības jeb 11,67%  no muzeja krājuma.

Septiņām krājuma grupām veikta esības un saglabātības pārbaude, kopā pārbaudītas 21941 vienības.

Lai veicinātu muzeja neeksponētās daļas pieejamību un mūsdienīgu izmantošanu, muzejs iesaistījās projekta „Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs” realizēšanā, kas paredz vienotā elektroniskā sistēmā apkopot Latvijas muzejos esošās vērtības. Pārskata periodā digitalizētas 3003 krājuma vienības, kopā katalogā pieejamas 5965 Madonas muzeja vienības, kas ir 4,8% no krājuma kopskaita. Digitalizēto muzeja krājuma daļu aktīvi izmanto pētnieki, citu muzeju speciālisti un skolēni. 2009.g. muzejs noslēdza līgumu par līdzdalību projektā ATHENA, kas ir Eiropas valstu kopīgs projekts un tiek īstenots Eiropas Kopienas programmas digitālā satura pieejamības veicināšanai un dos iespēju ar mūsu muzeja digitalizēto krājuma daļu iepazīties daudzu pasaules valstu iedzīvotājiem.

Krājuma papildināšanai iepirkti 44 priekšmeti par summu Ls 1545,88. Veicot pasākumu kompleksu muzeja krājuma saglabāšanai, konservēti un restaurēti 374 priekšmeti.

Nozīmīgākais veikums pētniecības darbā bija līdzdalība izdevuma “Madonas rajonam 60” sagatavošanā, tajā iesaistījās 11 muzeja speciālisti. Grāmatā ievietota īsa rajona notikumu hronika, ilustrācijām izmantotas 392 muzeja krājuma fotogrāfijas. Hronikas sagatavošanai izskatīti Madonas un kādreizējo apkārtējo rajonu (Cesvaines, Ērgļu, Gaujenas, Krustpils, Pļaviņu, Varakļānu) laikraksti un citi materiāli. Hronikas daudz plašāko elektronisko variantu būs iespējams izmantot, papildināt un precizēt arī turpmāk.

Grāmatai “Madonas rajons” sagatavots un uzrakstīts pārskats par Madonas rajona teritorijas senāko vēsturi (I. Zvirgzdiņš).

 Turpinājās darbs pie iepriekšējos gados sāktajām pētniecības tēmām.

Četri darbinieki (B. Balode, L. Garā, D. Zvirgzdiņa, I. Zvirgzdiņš) nolasīja referātus aprīlī muzejā notikušajā agronomam Jānim Vārsbergam veltītajā konferencē.  Konferencē piedalījās arī 4 zinātņu doktori no Latvijas un Anikšču muzeja speciālists E. Musteikis no Lietuvas. I. Zvirgzdiņš kopā ar V. Mālnieci sagatavoja ceļojošu izstādi par J. Vārsbergu. B. Balode uzstājās konferencē „Administratīvi teritoriālā reforma Baltijas valstīs, Latvijā un Madonas rajonā”, sagatavoja pētniecisko materiālu prezentācijai „Madonas rajona padome 1950. – 2009. g.” un informatīvo materiālu „Liecības par izsūtījumu Madonas muzeja materiālos”. Par tēmu “Madonas raidstacija” I. Zvirgzdiņš nolasīja referātu Latvijas Universitātes 67. konferencē un Rīgas Tehniskās universitātes 50. konferencē, sagatavoja rakstus laikrakstiem “Latvietis” un “Latvijas Avīze”. Vairākas I.Zvirgzdiņa publikācijas izmantotas izdevumā “Cesvainieši”.

 Par jauniesāktu tēmu uzskatāma paša muzeja vēstures izpēte iecerētajam izdevumam „Madonas muzeja vēsture”.

Pārskata periodu raksturo daudzveidīgs izstādes, kas balstās gan uz nozīmīgiem pētījumiem, gan atspoguļo laikmetīgus procesus, piedāvājot atraktīvus izglītojošus projektus.

Muzeja piedāvājums – mākslas izstādes (24), tematiskās izstādes (18), pasākumi (32), muzejpedagoģiskās programmas (37), lekcijas (11), ekskursijas (355), nodrošina sabiedrībai pietiekami daudzveidīgas iespējas iepazīties ar muzeju. Jau desmit sezonas muzejs piedāvā mūžizglītības programmas senioriem ciklā „Dzīves un mākslas krāsās”. Muzejpedagoģiskās nodarbības balstās uz pastāvīgo ekspozīciju un mainīgajām izstādēm. Apmeklētāju īpašu atsaucību izpelnījās akcija „ Muzeju nakts”.

Šis gads iezīmējās ar mūsu novada jauno talantu izstādēm – jauniešu interesi piesaistīja E. Desjatņikova, I. Jansones darbi.

  Organizējot mākslas izstādes, īpaša vērība tika veltīta mūsdienu mākslas procesu atspoguļošanai pazīstamo mākslinieku – novadnieku  E. Folka, I. Ēmanes, I. Vecozola un R. Sviles darbos. To apliecināja apmeklētāju atsaucība, apmeklējot šīs izstādes. Turpinājās sadarbība ar novada ārvalstu sadarbības partneriem un ārvalstu vēstniecībām Latvijā. Ar Tranosas pašvaldības (Zviedrija) atbalstu muzejā bija skatāmi mākslinieces Ann – Kristīnes Jensmāres darbi, sadarbībā  ar Dānijas Kultūras institūtu tika organizēta Dānijas mākslinieka Laifa Nīlsena izstāde, ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību Latvijā – Edvarda S. Kērtisa izstāde „Vīzijas par Amerikas iedzimtajiem”, sadarbībā ar Izraēlas vēstniecību Latvijā  izstāde „Bībele miniatūrās”.

 2009. gadā muzejs bija atvērts apmeklētājiem 354 dienas, to apmeklējuši 23372 interesenti, apmeklētāju skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājies par 693 personām (2008.g. – 24065). Pēc Tūrisma informācijas centra statistikas datiem muzejs ir 2009. gada tūristu apmeklētākais apskates objekts rajonā.

Savas darbības ietvaros muzejs sniedz pakalpojumus gan privātpersonām, gan pašvaldību un valsts iestādēm, kā arī sabiedrībai kopumā. Muzeja izstādes un ekspozīcija ir pieejamas apmeklētājiem, pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās no plkst.10.00 līdz plkst. 17.00, trešdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00, sestdienās, svētdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00, muzeja krājums pieejams katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 17.00.

Apmeklētāju informēšanai muzejs izmantojis daudzveidīgas saziņas formas, kas uzrunā dažādas mērķauditoriju grupas. Regulāra informācija par muzeja piedāvājumu atrodama masu saziņas līdzekļos – laikrakstos „Kultūras Forums”, „Latvijas Avīze”, „Stars”, mājas lapās www.madonasmuzejs.lv, www.madona.lv , www.muzeji.lv, u.c., sižeti TV un Latvijas radio. Mājas lapas www.madonasmuzejs.lv veidošana tika uzsākta ar SIA „Eiroprojekts” atbalstu. Muzeja pamatdarbības pārskats ir ievadīts informācijas sistēmā „Kultūras karte” un ir pieejams  Kultūras ministrijas mājas lapā.  Informācija par muzeja sniegtajiem maksas un bezmaksas pakalpojumiem (cenrādis apstiprināts ar Madonas novada domes sēdes 2009.g. 29.oktobra lēmumu)  ir pieejama muzeja mājas lapā.   

Pārskata periodā veikti vairāki pasākumi muzeja infrastruktūras uzlabošanā: ugunsdrošības signalizācijas remonts Skolas ielā 12, Ls 111,32, siltumapgādes sistēmas remontdarbi un radiatoru nomaiņa muzeja izstāžu zālēs pagrabstāvā Ls 795,08, jumta remontdarbi muzeja izstāžu zālēm Ls 398,25.

Iegādāts inventārs: krāsu printeris Kyocear FS-C 5015 N par Ls 495, lielformāta skeneris Epson – Ls 996, lokālā datortīkla datu glabātuve Ls 333,69, skeneri Eps Perfection 2 gab. Ls 174,22, barometri Oregon 3 gab. Ls 125,55, digitālā fotokamera Ls 90,5.

Pie muzeja iestādītas puķes, regulāri kopta un uzturēta kārtībā teritorija.

2009.gadā muzejs sagatavoja un iesniedza 5 projektus, cerot piesaistīt Ls 5654,9. Atbalstīti tika divi projekti par summu Ls 1023,93.

Pieejamais finansējums (pašvaldības dotācija, projektu un pašu ieņēmumi) ir izlietots atbilstoši muzeja misijai un stratēģiskajiem mērķiem un ir sekmējis pārskata periodā plānoto darbu izpildi, novada materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma izpēti un popularizēšanu, krājuma komplektēšanu un saglabāšanu.

 20.04.2010.    Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore            L. Zepa