Grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss” atvēršana
2011. gada 14. decembrī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika Agritas Ozolas un Ritvara Jansona grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956” atvēršana.2009. gadā izveidoja UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālo reģistru un tajā līdz ar trim citām nominācijām iekļāva arī „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, ko bija iesniedzis Tukuma muzejs sadarbībā ar sešiem citiem Latvijas muzejiem. To vidū bija arī Madonas muzejs. Jau gatavojot nominācijas pieteikumu, Tukuma muzejs apzinājās nepieciešamību veikt plašāku pētījumu par vēstuļu autoru likteņgaitām. Ar Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes atbalstu tika izveidota ceļojoša izstāde, kas 2011. gada 14. jūnijā tika atklāta Briselē, bet novembrī bija aplūkojama arī Madonas muzejā.
Grāmatas izdošana bija iespējama ES programmas „Eiropa pilsoņiem” (2007-2013) 4. aktivitātes „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” finansēta un LR Kultūras ministrijas līdzfinansēta projekta „Vēstules nākamībai” ietvaros, ko realizēja Tukuma muzejs sadarbībā ar kolēģiem Lietuvā.
Grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956” autori - Agrita Ozola un Ritvars Jansons - sagatavojuši plašu pētījumu par Sibīrijas vēstuļu uz bērza tāss autoru un adresātu likteni 1941. un 1949. gada masu deportāciju, nacionālas pretošanās kustības un padomju represiju sistēmas darbības kontekstā. Grāmatā ietverti 10 reālu cilvēku - bērza tāss vēstuļu autoru dzīvesstāsti, tostarp arī madonietes Elzas Serdānes (dzim. Trumekalnes), kas tapuši balstoties uz plašām dokumentu studijām. Katra konkrētā cilvēka personīgā traģēdija atspoguļo arī vispārējas tendences padomju režīma darbībā Latvijā un Lietuvā 20. gadsimta četrdesmitajos gados.
Grāmatas autori centušies runāt ne tikai par 1941. un 1949. gada deportācijām un politiskajām represijām Staļinisma laikā, bet arī par dažiem pretošanās kustības aspektiem.
Grāmata tapusi pateicoties bērza tāss vēstuļu autoru un adresātu un viņu tuvinieku ieinteresētībai, Latvijas Politiski represēto apvienības Tukuma un Madonas nodaļu pārstāvjiem, 14 dažādu Latvijas muzeju un Latvijas Nacionālā arhīva atsaucībai. Grāmatu izdevis Tukuma muzejs un tā drukāta tipogrāfijā „Dardedze hologrāfija”. Tā izmantojama kā metodiskais palīglīdzeklis Latvijas vēstures mācīšanai. Grāmata tiks izplatītas Latvijas bibliotēku tīklā, UNESCO asociētajām skolām un iegūstama muzejos, kas glabā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās Sibīrijas vēstules uz bērza tāss.
Plašāka informācija: www.tukumamuzejs.lv
Ceļojošā izstāde "Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss"
1.novembrī muzeja Izstāžu zālēs notika ceļojošās izstādes atklāšana un tikšanās ar tās autorēm Agritu Ozolu, Zintu Paševiču un uz bērza tāss rakstītās vēstules autori Elzu Serdāni.
Tukuma muzejs ar Eiropas Parlamenta tautas partiju grupas deputātes Sandras Kalnietes atbalstu un finansējumu sagatavojis izstādi „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss". Izstāde muzejā apskatāma līdz 30.novembrim.
Izstāde „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” ir sagatavota, sadarbojoties septiņiem Latvijas muzejiem – Tukuma, Latvijas Okupācijas, Latvijas Nacionālo vēstures, Aizkraukles Vēstures un mākslas, Daugavas, Talsu novada un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejiem, kuri glabā Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss. Izstādē izmantoti arī Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja, Valmieras muzeja un Ventspils muzeja materiāli.
Pieminot 1941. gada 14. jūnija deportāciju 70. gadadienu, izstāde "Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss" 2011. gada 14. – 18. jūnijā tika eksponēta Eiropas Parlamenta ēkā Briselē.
Izstāde veidota, izmantojot reālu cilvēku rakstītas vēstules uz bērza tāss, kas 2009. gadā iekļautas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Vēstules uz bērza tāss rakstītas Sibīrijā – ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās – laikā no 1941. līdz 1956. gadam. Tās saviem tuviniekiem sūtījuši represētie Latvijas un arī Lietuvas iedzīvotāji, kas piederēja vidusšķirai un bija arestēti par pretpadomju uzskatiem vai piedalīšanos pretošanās kustībā vai izsūtīti par piederību zemniecībai, politiskajām partijām, par nevēlēšanos stāties kolhozā. Vēstuļu autoru vidū bijuši gan mazi bērni un jaunieši, gan veci cilvēki. Sibīrijā vēstules uz bērza tāss gatavojuši, rakstījuši un sūtījuši 10 dažādi cilvēki: tai skaitā 1941. gada 14. jūnijā izsūtītais Tukuma advokāts Kārlis Roberts Kalevics un Rasma Kraukle, pirmajā pēckara gadā apcietinātais un tiesātais Latvijas Centrālās padomes dalībnieks Voldemārs Mežaks, skolotājs un dzejnieks Aleksandrs Pelēcis, kas bija iesaistījies pretošanās kustībā, un vācu palīgpolicijā dienējušais Ernests Ķirķis, kā arī 1949. gada 25. martā izsūtītā zemniece Matilde Kaktiņa, zemnieku meitas Gaida Eglīte un mūsu novadniece, bērzauniete Elza Trumekalne (prec. Serdāne) kā arī latviešu skolotāja dzīvesbiedre Lizete Vadziņa-Vāciete un lietuviešu skolotāja Gražina Gaidiene. Katra konkrētā cilvēka dzīvesstāsts ir ļoti emocionāls un personīgs, bet tai pat laikā raksturo tūkstošiem citu cilvēku piedzīvoto.
Eksperti uzskata, ka Sibīrijā rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē, jo tās ir padomju laikmeta liecība, kura raksturo Latvijas 20. gadsimta vēsturē traģiskākos mirkļus: arestus un deportācijas, kas kvalificējami kā noziegumi pret cilvēci. Pēc aptuvenām aplēsēm spriežot, Staļina kulta laikā represēti un Sibīrijā nometināti vismaz 167 000 Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā tūkstošiem mazgadīgu bērnu. 1941. gada 14. jūnijā vien tika deportēti 15 443 Latvijas iedzīvotāji, bet 1949. gada 25. martā deportācijas rezultātā – 44 271 cilvēks (šis skaitlis iekļauj tos, kuri nebija uz vietas 25. martā un tika izsūtīti vēlāk).
Vēstules, to saturs, valoda, cenzēšanas zīmogi raksturo padomju totalitārā režīma iespējas kontrolēt cilvēku dzīvi. Vēstules rakstītas uz bērza tāss, kas bieži vien bija vienīgais pieejamais materiāls apcietinājuma un izsūtījuma vietās, īpaši Otrā pasaules kara gados. Tās bija vienīgais veids, kā uzturēt saikni ar dzimteni un tuviniekiem. Vēstulēs spilgti izpaužas arī nācijas mentalitāte: ticība labajam, rūpes par tuviniekiem, cerība izdzīvot un atgriezties mājās.
No 1. līdz 30. novembrim izstāde "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" apskatāma Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Madonas muzeja aktivitātes UNESCO nedēļā 2011.gada 10.-14.oktobrī
11. oktobrī:
Ikviens interesents varēs iepazīties ar prezentāciju par UNESCO programmu „Pasaules atmiņa”, Latvijas Nacionālā reģistra pirmajām nominācijām, īpaši izceļot „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss” - muzeja izstāžu zāles Skolas ielā 10a
- Nodarbības muzeja apmeklētājiem - vēstuļu uz bērza tāss rakstīšana mīļajiem cilvēkiem, vecākiem, Madonas pilsētai - muzeja izstāžu zāles Skolas ielā 10a
- bezmaksas muzeja izstāžu zāļu apmeklējums no plkst.10.00 -17.00 - Skolas ielā 10a
- bezmaksas muzeja krājuma apmeklējums no plkst.10.00 -17.00 -Skolas ielā 12
12.oktobrī
Informatīvi izglītojoša aktivitāte „UNESCO pieskārieni Latvijā” –Lazdonas pamatskolā, Lazdonas pagasts, Madonas novads
Ceļojošā izstāde par UNESCO programmu „Pasaules atmiņa” Lazdonā
27. septembrī Lazdonas pagasta bibliotēkā visi interesenti tika aicināti uz UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas veidotās izstādes "UNESCO programma "Pasaules atmiņa" Latvijā” atklāšanu, kur tā būs aplūkojama tikai šonedēļ. Tā ir vienīgā vieta novadā, kur ir iespējams iepazīties ar šo ceļojošo izstādi.
Tā tapusi, atzīmējot 20. gadadienu kopš Latvija ir pievienojusies UNESCO un iepazīstina ar programmu „Pasaules atmiņa”, tās starptautisko un Latvijas nacionālo reģistru.
Izstāde stāsta par UNESCO starptautiskajā reģistrā iekļautajām nominācijām „Latvijas - Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības” un „Dainu skapi”, kā arī 2009.g. izveidoto Latvijas nacionālo reģistru un tajā iekļautajām 4 nominācijām – „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.-1940.”, „Sibīrijā rakstās vēstules uz bērza tāss 1941.-1956.”, „Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.-1929.”, „Latvijas Centrālās Padomes Memorands, Rīga, 1944. gada 17.marts.”
Nominācijā „Sibīrijā rakstās vēstules uz bērza tāss 1941.-1956.” ir iekļauti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiāli.
Izstādes mērķis ir ne vien iepazīstināt ar programmu „Pasaules atmiņa”, bet arī pievērst sabiedrības uzmanību nemateriālajam mantojumam un tā saglabāšanai.
Izstādes atklāšanu kuplā skaitā apmeklēja Lazdonas pamatskolas skolēni un pedagogi, ar izstādi iepazīstināja bibliotekāre Lilita Gluščuka, bet par saviem pārdzīvojumiem izsūtījumā un vēstuļu uz bērza tāss veidošanu atmiņās dalījās viena no nominācijā iekļauto vēstuļu autorēm – Elza Serdāne.
Galvenā speciāliste Ilze Gaujēna
(Autores foto
Sibīrijas vēstules uz bērza tāss ceļo uz Briseli
11 gadus vecā trešklasniece Elza Serdāne (dz. Trumekalne) izsūtīta kopā ar vecākiem 1949.gada 25.martā no Bērzaunes pagasta „Kalna Viļķeniem”. Sveicienus 1950.gada Lieldienās Elza sūtījusi savām mammas māsām.
2011. gada 14. jūnijā Tukuma muzeja pārstāvji kopā ar madonieti Elzu Serdāni (dz.Trumekalni ) dosies uz Briseli, lai Eiropas Parlamenta ēkā atklātu ceļojošo izstādi "Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss".
Izstādē apkopota informācija un vizuālais materiāls par cilvēkiem, kurus represējušas padomju varas iestādes. Laikā no 1941. līdz 1956. gadam, atrodoties nometnēs vai nometinājuma vietās Sibīrijā, tie rakstījuši vēstules uz bērza tāss saviem tuviniekiem un draugiem.
Ceļojošās izstādes sagatavošanu finansē Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kuras piederīgie arī savulaik deportēti un guvuši Sibīrijas rūdījumu. Ar viņas atbalstu muzejiem ir radusies iespēja pastāstīt starptautiskajai auditorijai par Latvijas vēstures īpaši traģiskajām vēstures lappusēm.
Izstāde veidota uz 12 mobiliem stendiem angļu un franču valodās. Identisku izstādi iecerēts sagatavot arī latviešu un krievu valodās.
Izstādes tapšanā piedalījušies visi tie Latvijas muzeji, kas glabā vēstules uz bērza tāss, arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, kā arī citi muzeji no Rīgas, Jelgavas, Jūrmalas, Ventspils, Valmieras un Daugavpils, kuros atrasta informācija par vēstuļu autoriem un adresātu likteņgaitām. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvu.
Vēstules uz bērza tāss 2009. gadā iekļautas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Nominācijā ietvertas 19 no savulaik rakstītām vēstulēm, kas glabājas 7 Latvijas muzejos: Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Daugavas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Talsu novada muzejā un Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā.
Agrita Ozola Tukuma muzeja direktore
Aktuālais saistībā ar UNESCO programmu "Pasaules atmiņa"
UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālā komisija (LNK) ir uzsākusi veidot izstādi par UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” īstenošanu Latvijā. Ar izstādi UNESCO Latvijas Nacionālā komisija vēlas pievērst sabiedrības uzmanību dokumentārā mantojuma saglabāšanas nozīmei Latvijā. Izstādē iekļauts arī informatīvais materiāls par UNESCO Latvijas Nacionālajā reģistrā 2010. gadā iekļauto nomināciju „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss”, tai skaitā materiāls par Madonas muzejā esošās vēstules uz bērza tāss autori Elzu Serdāni (dz. Trumekalni). Izstādi paredzēts eksponēt asociētajās skolās un UNESCO LNK sadarbības bibliotēkās.
Ārvalstīs tā pirmo reizi tiks atklāta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” 4. Starptautiskās konferences ietvaros Varšavā un būs apskatāma no 18. līdz 21. maijam. Izstādi plānots parādīt arī Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Šveicē un Zviedrijā.
Informācija sagatavota
pēc UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas materiāliem
04.06.2010.
2. jūnijā muzeja direktore Līvija Zepa piedalījās UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas rīkotajā sanāksmē, lai pārrunātu programmas „ Pasaules atmiņa ” Latvijas nacionālā reģistrā iekļautās nominācijas „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” atpazīstamību Latvijā un starptautiski. Septiņi Latvijas muzeji, tai skaitā arī Madonas muzejs, ir šī nozīmīgā kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāji. Tikšanās reizē kopā ar UNESCO Latvijas nacionālās komisijas projektu koordinatori Zani Paulu – Pāvulu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku un LNB Digitālās bibliotēkas nodaļas vadītāju Uldi Zariņu muzeju vadītāji un speciālisti pārrunāja līguma nosacījumus par Sibīrijā rakstīto vēstuļu uz bērza tāss digitalizāciju un materiāla ievietošanu Pasaules digitālajā bibliotēkā un iespēju sadarboties citos LNB digitalizācijas projektos, kas sekmētu muzeja krājuma pieejamību un atpazīstamību. Madonas muzejs iekļauts Latvijas nacionālajā reģistrā ar Elzas Trumekalnes (Serdānes) 1950. gadā uz bērza tāss rakstīto sveicienu Lieldienās savām mammas māsām.
Vēstule no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas
UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai ir patiess gandarījums par
nominācijas "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" iesniedzēju, 7
Latvijas muzeju - Tukuma muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Daugavas muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Talsu muzejs, aktīvo un mērķtiecīgo sadarbību šī dokumentārā mantojuma pētīšanā, apzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā. Liels, liels PALDIES visiem muzejiem un to darbiniekiem, kas bija iesaistīti izstādes "Sibīrijas tāsis..." veidošanā, un vēlam veiksmi īstenojot turpmākās aktivitātes!
Šovakar, 25.martā, aicinām skatīties Latvijas Televīzijas raidījumu 100g kultūras (plkst. 19:30 ar atkārtojumu 23:35), kur tiks stāstīts par Sibīrijā rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss - filmēšana ir notikusi arīdzan Tukuma muzejā.
Ar cieņu,
Zane Paula - Pāvula
Kultūras, komunikāciju un informācijas sektoru projektu koordinatore
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
Pils laukums 4-206, Rīga, LV-1050
67325109, 29886467
Dalība UNESCO programmā
Arī madonieši saņem sertifikātu
11. februārī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notika UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra atklāšanas pasākums. Tas tika rīkots, lai pulcētu atmiņu institūciju pārstāvjus un apsveiktu pirmos tajā iekļauto nomināciju iesniedzējus.
Pasākumu atklāja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors un „Pasaules atmiņas” Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētājs Andris Vilks. Uzrunas teica kultūras ministrs Ints Dālderis un Vaira Vīķe Freiberga. Eksprezidente ar klātesošajiem dalījās arī atmiņās par darbu pie pirmās nominācijas „Dainu skapis” veidošanas, ko 2001. gadā iekļāva programmas „Pasaules atmiņas” starptautiskajā reģistrā.
Savukārt 2009. gada jūlijā tajā tika iekļauta Baltijas valstu kopīgi sagatavotā nominācija „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”. Pasākumā Latvijas Tautas frontes muzejam tika pasniegts arī oficiālais UNESCO sertifikāts.
Pēc tam tika prezentētas pagājušā gada 30. novembrī Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās pirmās četras nominācijas. Katrs iesniedzējs vispirms iepazīstināja klātesošos ar savu nomināciju. AS „Latvenergo” Enerģētikas muzejs piedāvāja „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936.-1940.”. Apsveikuma uzrunu teica Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts.
VA „Memoriālo muzeju apvienība” un VA „Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” iepazīstināja ar „Raiņa un Aspazijas savstarpējo saraksti (1894-1929)”. Iesniedzējus sveica režisore un dramaturģe Baņuta Rubesa.
Savukārt vēsturnieks Andris Tomašūns izteicās par Latvijas Kara muzeja piedāvātās nominācijas „Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944.gada 17.marts”nozīmi Latvijas vēsturē.
Tukuma muzeja vadītā nominācija „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” tika veidota kā septiņu muzeju – Tukuma, Latvijas Okupācijas, Latvijas Nacionālā vēstures, Aizkraukles, Daugavas, Talsu un Madonas muzeja kopdarbs. Projektu prezentēja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, bet apsveikuma runu teica Māra Zālīte. Rakstniece atzīmēja, ka latvieši prot bērzu izmantot dažādi – ne tikai kā malku, lai sakurinātu siltu istabu, bet arī smaržīgām pirtsslotām, vēstulēm un pat žagariem, kurus, iespējams, esam pelnījuši tagad.
Sertifikātus saņēma katrs no projektā iesaistītajiem muzejiem, arī Madonas muzejs. Emocionāli saviļņojošs brīdis bija tikšanās ar vienīgo klātesošo vēstules uz bērza tāss autori – madoniešiem zināmo Politiski represēto biedrības vadītāju Elzu Serdāni. Arī pēc svinīgā pasākuma noslēguma daudzi no tā dalībniekiem vēlējās aprunāties ar Elzas kundzi.
Nacionālais reģistrs ir izveidots, pirmie uzvarētāji saņēmuši sertifikātus, bet tas ir tikai sākums.
Vēstules uz bērza tāss
Gadsimtiem ilgi dažādu pārmaiņu dēļ – karu, cilvēku neizpratnes, līdzekļu trūkuma, nelegālās tirdzniecības, pastāvējušas problēmas saglabāt jebkādus pieminekļus, bet jo īpaši trausls ir dokumentārais mantojums – tā daļa, kas informē par cilvēces kultūru – valodām, piedzīvoto, rakstītā, zīmētā vai citādi fiksētā formā. Daudz kas ir gājis bojā vai saglabāšanās ir apdraudēta.
1992.g. UNESCO izveidoja programmu „Pasaules atmiņa”, kuras mērķis ir saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, lai tas būtu plaši pieejams un izzināms pasaulē, tā vērsta uz šī mantojuma apzināšanu, saglabāšanas un aizsardzības nodrošināšanu.
1997.g. programmas „Pasaules atmiņa” ietvaros tika izveidots starptautisks reģistrs, kurā iekļauj pasaulē nozīmīgas dokumentārās liecības. Šobrīd tajā jau ir vairāk nekā 160 vienības.
2001. gadā savu nomināciju pieteica Latvija un reģistrā tika iekļauts „Dainu skapis”, bet pagājušajā vasarā atbalstu guva Baltijas valstu kopīgi iesniegtā nominācija „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.
Katrai tautai ir kādas tikai tai ļoti būtiskas vērtības, kas globālajā mērogā var arī neko īpašu nenozīmēt, tādēļ no 2007.gada Latvijas atmiņas institūcijas – muzeji, arhīvi, bibliotēkas u.c. strādāja pie nacionālā reģistra izveides.
Izvirzīt vienu vai vairākus priekšmetus nacionālajam reģistram var jebkura juridiska vai privāta persona, kuras rīcībā ir šis dokumentārais materiāls. Iesniegtās nominācijas vērtē Tehniskā padome, kuras sastāvā ir ļoti dažādu nozaru augstas kvalifikācijas speciālisti. Ar visiem nosacījumiem var iepazīties www.unesco.lv.
Pirmā nacionālā reģistra kārta noslēdzās pagājušā gada novembrī. Kopā bija pieteiktas ļoti dažādas un interesantas 12 nominācijas, bet iekļautas tikai 4. Viena no tām – „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss ir 7 Latvijas muzeju – Tukuma, Aizkraukles, Daugavas, Talsu, Latvijas Okupācijas, Latvijas Nacionālā vēstures un Madonas muzeju kopdarbs, kas aizsākās jau vasarā. Sīkāku informāciju par pārējām var iegūt iepriekš minētajā Interneta adresē.
Madonas muzejs kopprojektā piedalījās gan tikai ar vienu priekšmetu – kādas ļoti jaunas bērzaunietes – Elzas Trumekalnes (prec. Serdāne) pašas rokām Sibīrijā uz bērza tāss darināto nelielo Lieldienu apsveikumu radiem Latvijā. Mūsu priekšmets izrādījās ļoti interesants ar to, ka muzejā ir arī citi materiāli par šo ģimeni gan pirms deportācijām, gan dzīvi Sibīrijā – fotogrāfijas, pierakstītas atmiņas, priekšmeti.
Tālāk Nacionālā reģistra priekšmeti tiks iekļauti Pasaules digitālajā bibliotēkā (World Digital Library) un būs pieejami starptautiskajai sabiedrībai.
Februārī plānots Nacionālā reģistra atklāšanas pasākums, kurā katrai nominācijai tiks pasniegts sertifikāts ar tiesībām lietot arī īpašu logo, lai popularizētu nominētos materiālus arī citās datu bāzēs.
Okupācijas muzejs jau ir uzsācis darbu pie izstādes „Sibīrijas vēstules” veidošanas, kas tiks atklāta februārī. Tajā ar saviem materiāliem piedalīsies arī Madonas muzejs. Pēc tam izstāde ceļos uz Lietuvu.
Tiek plānota arī līdzīgu priekšmetu apzināšana un pētniecība kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem. Ir zināms, ka dzejnieks Aleksandrs Pelēcis šādas vēstules sūtījis no Tālajiem Austrumiem. Viena no tām bija eksponēta pirms vairākiem gadiem izstādē par Jāni Sārtu.
Iespējams, ka šī nebūt nav vienīgā šāda veida vēstule, kas vēl arvien glabājas kādā ģimenē. Apzināšanu un pētniecību šajā virzienā turpinās arī Madonas muzejs.
Tas nenozīmē, ka vēstulei noteikti būtu jākļūst par muzeja eksponātu, svarīgi būtu vienkārši uzzināt, ka ir vēl kāds līdzīgs priekšmets.
Madonas muzeja galvenā speciāliste Ilze Gaujēna
