Izstāde „OLU TRAUCIŅU kolekcija no Vaijes” 2012.gada 1.aprīlis – 6.maijs
Madonas muzeja izstāžu zāļu mansardā svētdien 1.aprīlī, atvērta no Vācijas atvestā Angelikas Viduviltas (Angelika Wieduwilt) un Karolas Gecas (Carola Goetz) savākto olu trauciņu izstāde. No pensionētās skolotājas un gleznotājas Karolas Gecas (kolekcijā ap 3000 priekšmetu) un Vaijes pagasta rātes bijušās kultūras darba organizatores Angelikas Viduviltas (ap 2000) vākuma var apskatīt kādu tūkstoti šo Lieldienām piemēroto lietu. Karola Geca savu pirmo olu trauciņu esot nopirkusi Londonā pirms 35 gadiem. Angelika Viduvilta pirms 20 gadiem krāja apgleznotas un citādi izrotātas olas, ievietojot tās baltos trauciņos, un tā radās interese par biķerīšiem. Viņai pašai mīļākais esot Jāņa Seiksta zilganais māla virpojums ar kaķa galviņu uz vāka.
Olu trauciņu vēsture sākas jau Senajā Romā. Antiohijas pilsētā 40 gadus pirms Kristus izgatavotā mozaīkā redzamas olas trauciņos, blakus tiem olu karotītes. Izrakumos Pompejā, kas 79 gadus pēc Kristus dzimšanas pazuda Vezuva pelnos, atrada biķerīti ar karotīti. Vēlāk varam apbrīnot kluso dabu gleznojumus (piemēram, Georga Flēgeļa,
1563 – 1658), kur uz trauciņa – droši vien alvas – guļ virspusē pārsista ola, tās saturu izņem, iemērcot maizi. Zeltītus un apsudrabotus olu trauciņus pasniedza kā dāvanu dzimšanas dienās, kristībās. Pēc porcelāna atklāšanas dižciltīgie pārorientējās uz šo, vienkāršajiem pilsoņiem nesasniedzamo materiālu. Vācijā Meisenes, Frankentāles un Hēhstas porcelāna manufaktūras un Karaliskā porcelāna manufaktūra Berlīnē izgatavoja olu biķerīšus apmēram no 18.gs. vidus.
Izstādē eņģeļi un velni sastapsies ar trūcīgi apģērbtām dāmām, princis Čarlzs un princese Diāna ar Simpsonu ģimeni un Sezama ielas iemītniekiem. Ziemassvētku vecīši draiskosies blakus Lieldienu zaķiem un vistām, kamieļi skatīsies uz pingvīniem un ziloņiem. Būs peldriņķi, spilveni, telefona būdiņas, koka figūras un vēl daudz kas cits.
Varbūt apmeklētāji atradīs kādu sev visskaistāko. Bet varbūt kādā pat pamodīsies vēlme sākt kolekcionēt...
Dace Zvirgzdiņa literatūras sektora vadītāja
Žaņa BEZMERA video no izstādes "Olu trauciņu kolekcija no Vaijes"
Izstāde „VISI KOKI LIETI DER” (kokamatniecība novadā) 2011.gada 19.novembris – 2012.gada 3.aprīlis
Daudzu gadsimtu laikā koks mūsu sadzīvē ir bijis visplašāk izmantotais materiāls. Koka izstrādājumi cilvēku pavadījuši no dzimšanas, sākot ar šūpuli, līdz pēdējai – mūža mājai.
Pēdējos gadu desmitos situācija ir mainījusies, un koka vietu ieņēmuši citi materiāli. Daudzu priekšmetu funkcijas un to darinātāju vārdi sāk aizmirsties.
Izstāde veidota, izmantojot Madonas muzeja krājuma materiālus – dokumentus, fotogrāfijas, priekšmetus. Eksponētas lietas, ko mūsu novada cilvēki lietojuši ikdienas dzīvē – mēbeles, sadzīves priekšmeti, dažādi darba rīki, mūzikas instrumenti, suvenīri. Priekšmeti izraudzīti, lai pēc iespējas plašāk atspoguļotu koka priekšmetu pielietojamību, kā arī senākie un citkārt mazāk redzētie, netradicionālākie. Rādām fotoattēlus un dokumentāros materiālus par vietējiem kokamatniekiem un to darbības virzieniem, viņu lietotos darba rīkus.
Izstādē kopā aplūkojami 405 priekšmeti, 246 fotoattēli un dokumenti.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja veidotais kalendārs 2012. gadam
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, tādēļ visharmoniskāk izdodas dzīvot saskaņā ar dabas ritmiem.
Kalendārs ir sava veida rāmis, kas sakārto un organizē cilvēka dzīves īsos posmus, bet ir ļoti būtiski, pēc kādiem principiem tapis šis rāmis.
Varbūt ir vērts saprast, kā tas tika veidots agrākajos laikos (19.gs. beigās un 20.gs. pirmajā trešdaļā)?
Melnbaltajās fotogrāfijās un krāsainajos mājās pašausto audumu fragmentos uzskatāmi redzams, ka ne prieku, ne laimi nevar nopirkt tirgū vai lielveikalā, to var tikai pats cilvēks radīt ar savu darbu – sev un citiem.
Kalendārā izmantoti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiāli.
Sakārtoja Ilze Gaujēna un Inese Jakobi.
Kalendāru var iegādāties muzeja Izstāžu zālēs, Skolas ielā 10a, Madonā, cena Ls 1,88.
Māksliniece, dievturu sadraudzes dalībniece Elza Rūtiņa – Kalniņa
No 2012.gada 3.februāra līdz 18.martam izstāde "Māksliniece, dievturu sadraudzes dalībniece Elza Rūtiņa – Kalniņa (18.02.1902.Oļu – Apeltienas pag. – 11.05.1983.Rīga)".
Galvenais motīvs E. Kalniņas radošajās izpausmēs ir Latvijas daba, un etnogrāfija. No 1932. gada viņa darbojas Rīgas neatkarīgo mākslinieku vienībā, kuras ikgadējās izstādēs piedalās ar gleznām un lietišķās mākslas darbiem. 1945. gadā uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā kā etnogrāfisko un tautas kostīmu (tērpu) māksliniece.
Sagaidot novadnieces 110. dzimšanas dienu, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāļu foajē ir iespēja viņu iepazīt ar fotogrāfiju un dokumentu starpniecību.
Indra Sproģe. „Joka pēc alfabēts” 2012.gada 15.janvāris - 4.marts
15.janvārī Madonas muzeja Izstāžu zālēs apmeklētāji tikās ar Dzīvesprieku, Radošumu, Miljonu, Alfabētu un Indru Sproģi.
Indra Sproģe madoniešiem jau pazīstama. Viņa bija kuratore māksliniekam Aleksandram Dembo veltītam viņa audzēkņu izstāžu ciklam „Dzimšanas diena” astoņās Rīgas galerijās un Madonas muzejā 2000.gadā. Savukārt 2002.gadā izstāde kopā ar grafiķi Aiju Ozoliņu „Gleznas-objekti, objekti-gleznas”. Notikums, kad vienās telpās satikās dažādu paaudžu spilgtas, neatkarīgas personības.
Indra ir uzņēmīga, dzīvīga un šķiet vienmēr aizņemta ar kādiem darbiem. Pačukstēšu, ka septembrī būs jaunas grāmatiņas atvēršanas svētki. Indra teic: „Katram jaunam radošam notikumam jābūt lielākam, kas apēd iepriekšējo. Kas var būt lielāks par miljonu? Alfabēts. Kas var būt lielāks par alfabētu? Reizrēķins... Tad jau redzēsim, kad pienāks laiks.”
Bet šoreiz mums ir iespēja izpētīt, „Miljonu” un „Joka pēc alfabēts” – oriģinālas Indras Sproģes ilustrācijas grāmatām. Tās tapušas, lai bērni mācītos spēlējoties un dauzoties. Indra tic, ka slavējot un iedrošinot var ieaudzināt patstāvību. Viņu ļoti iepriecina, ka bērni paši veido savus jaunus, neiedomājamus mācību līdzekļus, kas atbilst pašu uztveres tipam – vizuālajam, audiālajam vai kinestētiskajam. Šajā procesā atklājas bērnu stiprās puses.
Kāpēc alfabēts ir lielāks par miljonu? „Joka pēc alfabēts” ir apjomīgs projekts, kura īstenošanā piedalījusies filmu studija „Rija”, Renārs Kaupers un apgāds Zvaigzne ABC. Rezultātā tapusi filmiņa, dziesma un grāmata. Izstādes laikā to visu varēsim redzēt un dzirdēt!
Un vēl – katrs pats varēs izveidot Mīļā vārda grāmatiņu!
Danute Vēze,
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
Mākslas nodaļas vadītājas v.i.
Tekstilmākslinieka Egila Rozenberga izstāde „Eņģeļi un maskas”
Sestdien, 17. decembrī Madonas muzeja izstāžu zālēs atklāja izstādi „Eņģeļi un maskas” un apmeklētājiem bija iespēja tikties ar tās autoru tekstilmākslinieku Egilu Rozenbergu.
No 17. decembra līdz 29. janvārim Madonas muzeja izstāžu zālēs apskatāma izcilā Latvijas tekstilmākslinieka Egila Rozenberga personālizstāde „Eņģeļi un maskas”.
Viņa vārds ir labi pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī citu valstu tekstilmākslinieku aprindās. Klīvlendas Mākslas muzejs (ASV) nesen iegādājās E. Rozenberga darbu savai kolekcijai. Tas ir augsts Latvijas mākslas novērtējums pasaulē.
Pabeidzis tekstilmākslas nodaļu Latvijas mākslas akadēmijā, jau 1970. gados viņš sevi pieteica kā spilgtu individualitāti, radot gleznieciski ekspresīvas kompozīcijas.
Izstāde „Eņģeļi un maskas” reizē ir kā intriga un noslēpums, kas sola saturiski dziļus un mākslinieciski augstvērtīgus darbus, aicinot apmeklētāju uz pārdomām un garīgu meditāciju.
Izstāde „LATVIEŠU GODI un GADSKĀRTAS" 20.11.2011.– 08.01.2012.
Pateicoties TEIČU DABAS FONDA /Juris Jātnieks un Māris Rezgoriņš/ atbalstam, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zāļu mazajā zālē 20. novembrī notika projekta LATVIEŠU SAPNIS autores un mākslinieces Agneses Bules izstādes „LATVIEŠU GODI un GADSKĀRTAS” atklāšana un tikšanās ar autori.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs jau 2009. gada pavasarī uzrunāja mākslinieci un piedāvāja veidot Madonā izstādi. Šoreiz Madonas muzejs ieteica tēmu un pat nosaukumu izstādei, savukārt māksliniecei praktiski nekas nebija jādara – atlika tikai uzzīmēt izstādes tēmai atbilstošus darbus.
Izstādē „LATVIEŠU GODI un GADSKĀRTAS” varam aplūkot latviskā gara izpausmes gada šķērsgriezumā. Drīz zili, drīz zaļi, drīz sarkani fiksēti latviešu dzīves momenti. Redzam, ko latvieši ziemu ēd, kur vasarā sēd un kā dzīvo bez bēd’. Ir atspoguļoti gan gadalaiki, gan zināmi notikumi, gan tikumi, gan dzīves sīkumi. Grafikas ir papildinātas ar tekstiem, kas kā mūsdienu mītrades spilgts piemērs piešķir izstādei papildu šķautni un ieved skatītāju Latviešu sapņa pasaulē.
Speciāli Madonai māksliniece Agnese Bule un LATVIEŠU SAPNIS ir radījis mītu par Madonas latvieti. Izveidota arī īpaša Latviešu sapņa suvenīru līnija, kas veltīta Madonai. Interesenti to varēs apskatīt un iegādāties muzeja suvenīru veikalā.
Biedrības „Grafikas kamera” izstāde
Madonas muzeja Izstāžu zālēs (05.11.-11.12.) ir skatāma grafikas izstāde, kurā savas izjūtas izteikuši dažādu paaudžu, rakstura un ambīciju mākslinieki. Viņus vieno darbnīcas, idejas un kopīgas izstādes.
Kas ir biedrība „Grafikas kamera"? Par to stāsta grafiķe, biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Lībiete: „Biedrība „Grafikas kamera" dibināta 1994. gadā pēc Latvijas Mākslas fonda likvidēšanās 1991. gadā. Fonds ilgus gadus apsaimniekoja un rūpējās par darbnīcām, tāpēc kameras dibināšana bija vienīgā iespēja organizēti pārņemt un saglabāt grafikas darbnīcu inventāru, tādējādi nodrošinot radošo procesu - izstāžu darbību." Biedrības darbs īpaši spilgti redzams izstāžu aktivitātēs. Tiek veidotas lielas izstādes ar kopēju koncepciju, izdoti katalogi. Tie ir ilgstoši projekyi, kuri aptver ļoti plašu auditoriju tepat Latvijā un ceļo pa Eiropu. 2010.gadā noorganizēta konference "Grafikas mākslas attīstība Latvijā".
Izstādē piedalās: Mārtiņš Adiņš, Ilgnese Avotiņa, Aleksandrs Boče, Māris Čačka, Maija Dragūne, Pēteris Džigurs, Gunta Gračinska, Mārīte Kluša, Sergejs Koļečenko, Imants Krepics, Ilze Lībiete, Inese Lieckalniņa, Irēna Lūse, Ieva Nagliņa, Ilze Neilande, Lāsma Pujāte, Līga Sakse, Māris Subačs, Larisa Šēllere, Vita Mālniece (1960-2011).
Inese JAKOBI
izstāde par novadnieci Viju Kļavinu
Madonas muzeja izstāžu zālēs (7.oktobris-17.novembris) izstāde par novadnieci, arhitekti Viju Kļaviņu (1925. Prauliena – 2009. Rīga).
Izstādē skatāmi V. Kļaviņas ideju pieteikumi un realizētie projekti, tostarp arī 1960.g. celtā Madonas rajona patērētāju biedrības ēka – universālveikals.
Galveno vietu ekspozīcijā ieņem EXLIBRIS – grāmatu zīmes. V. Kļaviņa tās veidojusi kopš 1970. gadiem, veltot saviem radiem, draugiem, kolēģiem un arī vairākiem madoniešiem.
Ilgvara Gradovska personālizstāde
“MANS LAIKS. CILVĒKU ZEME ZEM KAJĀM”.
2011.gada 1.oktobris – 13.novembris
Zeme, debesis, uguns un ūdens. Pa vidu cilvēki – kalnos un Latvijā. Skatītājiem tiek piedāvāts ietilpīgs stāsts par laiku – ceļu. Fiksētie mirkļi apliecina galējus punktus un pieturzīmes no bērnības līdz briedumam, no lejas līdz virsotnēm.
Autors piedalījies augstkalnu ekspedīcijās un tāpēc arī mēs varam kaut nedaudz nojaust pavisam citādu pasaules piedzīvojumu.
„Kad tu naktī piecu vai septiņu tūkstošu metru augstumā virs jūras līmeņa izej no telts, debesis ir melnas un zvaigžņu pilnas. Tās ir ļoti, ļoti tuvu. Tikpat kā ar roku sasniedzamas. Piena Ceļš – balts un varens – tieši virs galvas. Un tur – mūžīga kustība. Šo sajūtu aizmirst nav iespējams – ilgas pieskarties Piena Ceļam,” tā Ilgvars Gradovskis.
Kalni – vīrišķais, majestātiskais, skaidrais gars, zeme – sievišķais, auglīgais, sirds un siltums.
No plakāta (veidots šai pašai izstādei Melngalvju namā): „Tiem, kas tic, paskaidrojumi nav vajadzīgi. Tiem, kas netic, paskaidrojumi ir neiespējami.”
Šie, protams, nav vienīgie motīvi izstādē, un sarunā ar vitālo fotogrāfu noteikti parādītos arī citas nianses.
Vaijes (Vācija) mākslinieku Gabrieles Dodel un Jürgena Büse Filzena gleznu izstādes atklāšana
Abi autori ir Brēmenes mākslinieku apvienības biedri, regulāri piedalās izstādēs savā valstī un ārzemēs. J.B.Filzen par saviem darbiem saka: „Mani dabas skatu gleznojumi ir izjustas ainavas. Intensīva, izjusta diskusija ar visu dzīvo, piemēram, klints gabalu, ūdeni vai koku ļauj rasties šim gleznām.” Savukārt G.Dodel: ,,...caur savām gleznām vai ar savām gleznām gribētu padarīt jūtīgāku atsevišķā uztveri, uztvērumu, ievērošanu.”
Daļu no viņu daiļrades varēsim redzēt arī pie mums, pateicoties Madonas un Vaijes pašvaldību sadarbībai.
virtuālas izstādes prezentācija
Latvijas nacionālā arhīva Cēsu zonālais valsts arhīvs un Latvijas valsts arhīvs ir sagatavojuši virtuālo izstādi „1941.gada 14.jūnija deportācijas Cēsu un Madonas apriņķos”. Izstādi var aplūkot www.lvarhivs.gov.lv//LVA/aprinki1941. 2011.gada 23.augustā Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs notika izstādes prezentācijas pasākums. Izstādē ir atmiņas un dokumenti par trīs madoniešu Benitas Kalniņas, Anitas Stangaines un Zigrīdas Perevalovas ģimenēm. Par izdevuma „Aizvestie” tapšanu stāstīja Iveta Šķiņķe – Latvijas Valsts arhīva projekta „Aizvestie” pirmās un otrās daļas vadītāja.
Izstāde "Madonai 85 un vairāk..."
Madona “dzimšanas dienu” atzīmēja jūnijā, bet jau pāris mēnešus iepriekš muzejā atklāja izstādi. Kad to sāka plānot, pilsētai draudēja divi zaudējumi – slimnīcas darba stipra ierobežošana un arī pasažieru vilciena kustības izbeigšana. Līdz 85-gadei tas vēl nenotika. Izstādē rādījām abas šīs jomas 20. gadsimtā, skolu lomu Madonā, izmaiņas pilsētas plānošanā, arī citas atsevišķas jomas.
Ciktāl Madonas vēsture jau uzrakstīta, kādu to rakstīsim turpmāk...
muzejā viesojas bijušais novadnieks
31.maijā un 1.jūnijā muzejā viesojās atvaļinātais Austrālijas armijas pulkvedis Jānis Vīksne ar ģimeni. J. Vīksne dzimis Barkavā 1937. gadā, tāpēc viņa interese saistās ar šā pagasta vēsturi. Tēvs Oto Felikss Vīksne tolaik strādāja Barkavas pagasta valdē, māte Antonija Kupča-Vēvere bija pamatskolas skolotāja. Vīksnes kungam jau senāk izveidojusies sadarbība ar Barkavas muzeja veidotāju Silviju Zepu. Arī Madonas muzeja materiālos atradām tēva sagatavotus dokumentus, tāpat fotoattēlus, kuros redzama skolotāja Vīksne, un viņas parakstītas skolēnu liecības.
Novadnieka meita Melinda strādā Viktorijas pavalsts muzejā. Muzejniekiem bija iespēja aprunāties par muzeju darbu Austrālijā. J. Vīksne apsolīja muzejam atsūtīt savu dzīves stāstu un apkopotos materiālus par Barkavu. Kā cilvēks ar militāru izglītību viņš pievērsies kara darbības notikumu izpētei dzimtajā pusē.
Muzeju nakts 2010
Ap 800 madonieši un pilsētas viesi - gan lieli, gan mazi pulcējās Muzeju nakts sarīkojumā Madonas muzejā. Pirmajās stundās varēja ielūkoties muzeja krājumā, tad sekoja mākslinieka Jāņa Anmaņa personālizstādes atklāšana un mākslinieka saspēle ar improvizācijas grupu „Tinte” . Vislielāko sajūsmu izraisīja gleznošanas darbnīcas, kuras vadīja Jānis Anmanis. Tajās aktīvi iesaistījās arī Madonas tēlotājmākslas studijas dalībnieki, novada mākslinieki un jaunie censoņi. Tapa trīs lielas gleznas un interesanti zīmējumi.
Katrs sarīkojuma viesis varēja izgatavot svilpītes, iemācīties locīt papīra puķes, pīt zaru paklājiņu. Daudzus saistīja izstādes par mežsaimniecību novadā, Kalsnavas arborētuma sagatavotās mīklas, Kārļa Kumsāra filma „Saules takas”. Pie ugunskura Madonas danču klubs ierādīja deju soļus. Sasaucoties ar Muzeju nakts moto „Par tīru pasauli”, saimnieka pavadībā ieradies kāds iemīļots bruņurupucis, dāmām līdzi sunītis. Raibā Muzeju nakts pagājusi....
Mākslas dienas muzejā
10. aprīlī ap simts lielu un mazu madoniešu un ciemiņu no Liezēres, Lazdonas , Sarkaņu, Kalsnavas pagastiem pulcējās Mākslas dienu atklāšanas pasākumā . Madonas muzeja izstāžu zāļu pagalmā akcijā „Katram putnam savu māju” tapa daudzi būrīši, kuros jau rosās strazdi. Pēc aktīvās darbošanās tika atklāta mākslinieces Danutes Vēzes un viņas vadītās studijas „Ota” (Madonas bērnu un jauniešu centrā) desmit gadu jubilejas izstāde.
