www.madonasmuzejs.lv

No 2012.gada 3.februāra līdz 18.martam izstāde "Māksliniece, dievturu sadraudzes dalībniece Elza Rūtiņa – Kalniņa (18.02.1902.Oļu – Apeltienas pag. – 11.05.1983.Rīga)".
Galvenais motīvs E. Kalniņas radošajās izpausmēs ir Latvijas daba, un etnogrāfija. No 1932. gada viņa darbojas Rīgas neatkarīgo mākslinieku vienībā, kuras ikgadējās izstādēs piedalās ar gleznām un lietišķās mākslas darbiem. 1945. gadā uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā kā etnogrāfisko un tautas kostīmu (tērpu) māksliniece.
 Sagaidot novadnieces 110. dzimšanas dienu, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāļu foajē ir iespēja viņu iepazīt ar fotogrāfiju un dokumentu starpniecību.

• 1
• 2
• pageNext

Elza Rūtiņa (priekšplānā no labās) - Baibas lomas atveidotāja izrādē „Pūt, vējiņi”. Madonas dramatiskā kopa. 1922. g.

Dievturu sadraudzes dalībnieku vidū komponists J. Norvilis, dižvadonis E. Brastiņš, mākslinieks J. Bīne, māksliniece E. Kalniņa (2. rindā 8. no kreisās) 1934. g.

RDMV audzēkņu kvalifikācijas darbi par tēmu TELPA tapuši iedziļinoties dažādu konkrētu telpu specifikā. Tās ir darbnīcas, mācību telpas, bibliotēka, studentu viesnīca, skolas kafejnīca un citas telpas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, kurām tika izstrādāti dizaina objekti un telpu uzlabojoši projekti. Tie ir risinājumi, kādus RDMV audzēknis vēlas lietot skolā – vidē, kurā viņš ikdienā uzturas – saprotami, ērti, neuzbāzīgi un konkrētai vietai stilistiski un funkcionāli piemēroti. Aicinām apmeklēt izstādi un iejusties RDMV absolventu radītajā skolas telpā, iepazīstot šīs skolas specifiku, saglabātās tradīcijas un atšķirīgo citu skolu vidū.
       Dizaina izglītības mērķis ir darīt pieejamu zināšanu kopumu, kas veicina sapratni par dizaina procesu, pielietojumu, metodēm un kontekstu. Pēdējos gados skola, pateicoties pedagogu iniciatīvām, sadarbībai ar citu valstu dizaina skolām un vietējiem ražotājiem, ir sākusi iet to pašu ceļu, ko citas dizaina institūcijas pasaulē. RDMV kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju pirmo reizi piedalījās Milānas dizaina nedēļas radošākajā pasākumā — Salone Satellite. Tas bija iespējams, pateicoties pieredzei un panākumiem, kas gūti citos starptautiskos dizaina pasākumos Skandināvijā, Vācijā, Francijā u.c.

  Izstādi atbalsta: VKKF, Stora Enso, Kates Plates DIC, Magnumnt, Būvniecības ABC, RDMV.
Materiālu sagatavoja Danute Vēze,
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja mākslas nodaļas vadītājas v.i.

• 1
• 2
• 3
• pageNext

15.janvārī Madonas muzeja Izstāžu zālēs apmeklētāji tikās ar Dzīvesprieku, Radošumu, Miljonu, Alfabētu un Indru Sproģi.
    Indra Sproģe madoniešiem jau pazīstama. Viņa bija kuratore māksliniekam Aleksandram Dembo veltītam viņa audzēkņu izstāžu ciklam „Dzimšanas diena” astoņās Rīgas galerijās un Madonas muzejā 2000.gadā. Savukārt 2002.gadā izstāde kopā ar grafiķi Aiju Ozoliņu „Gleznas-objekti, objekti-gleznas”. Notikums, kad vienās telpās satikās dažādu paaudžu spilgtas, neatkarīgas personības.
    Indra ir uzņēmīga, dzīvīga un šķiet vienmēr aizņemta ar kādiem darbiem. Pačukstēšu, ka septembrī būs jaunas grāmatiņas atvēršanas svētki. Indra teic: „Katram jaunam radošam notikumam jābūt lielākam, kas apēd iepriekšējo. Kas var būt lielāks par miljonu? Alfabēts. Kas var būt lielāks par alfabētu? Reizrēķins... Tad jau redzēsim, kad pienāks laiks.”
    Bet šoreiz mums ir iespēja izpētīt, „Miljonu” un „Joka pēc alfabēts” – oriģinālas Indras Sproģes ilustrācijas grāmatām. Tās tapušas, lai bērni mācītos spēlējoties un dauzoties. Indra tic, ka slavējot un iedrošinot var ieaudzināt patstāvību. Viņu ļoti iepriecina, ka bērni paši veido savus jaunus, neiedomājamus mācību līdzekļus, kas atbilst pašu uztveres tipam – vizuālajam, audiālajam vai kinestētiskajam. Šajā procesā atklājas bērnu stiprās puses.
    Kāpēc alfabēts ir lielāks par miljonu? „Joka pēc alfabēts” ir apjomīgs projekts, kura īstenošanā piedalījusies filmu studija „Rija”, Renārs Kaupers un apgāds Zvaigzne ABC. Rezultātā tapusi filmiņa, dziesma un grāmata. Izstādes laikā to visu varēsim redzēt un dzirdēt!
Un vēl – katrs pats varēs izveidot Mīļā vārda grāmatiņu!

Danute Vēze,
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
Mākslas nodaļas vadītājas v.i.

• 1
• 2
• 3
• 4
• pageNext

Daudzu gadsimtu laikā koks mūsu sadzīvē ir bijis visplašāk izmantotais materiāls. Koka izstrādājumi cilvēku pavadījuši no dzimšanas, sākot ar šūpuli, līdz pēdējai – mūža mājai.
Pēdējos gadu desmitos situācija ir mainījusies, un koka vietu ieņēmuši citi materiāli. Daudzu priekšmetu funkcijas un to darinātāju vārdi sāk aizmirsties.
Izstāde veidota, izmantojot Madonas muzeja krājuma materiālus – dokumentus, fotogrāfijas, priekšmetus. Eksponētas lietas, ko mūsu novada cilvēki lietojuši ikdienas dzīvē – mēbeles, sadzīves priekšmeti, dažādi darba rīki, mūzikas instrumenti, suvenīri. Priekšmeti izraudzīti, lai pēc iespējas plašāk atspoguļotu koka priekšmetu pielietojamību, kā arī senākie un citkārt mazāk redzētie, netradicionālākie. Rādām fotoattēlus un dokumentāros materiālus par vietējiem kokamatniekiem un to darbības virzieniem, viņu lietotos darba rīkus.
Izstādē kopā aplūkojami 405 priekšmeti, 246 fotoattēli un dokumenti.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• pageNext

Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, tādēļ visharmoniskāk izdodas dzīvot saskaņā ar dabas ritmiem.
Kalendārs ir sava veida rāmis, kas sakārto un organizē cilvēka dzīves īsos posmus, bet ir ļoti būtiski, pēc kādiem principiem tapis šis rāmis.
Varbūt ir vērts saprast, kā tas tika veidots agrākajos laikos (19.gs. beigās un 20.gs. pirmajā trešdaļā)?
Melnbaltajās fotogrāfijās un krāsainajos mājās pašausto audumu fragmentos uzskatāmi redzams, ka ne prieku, ne laimi nevar nopirkt tirgū vai lielveikalā, to var tikai pats cilvēks radīt ar savu darbu – sev un citiem.
Kalendārā izmantoti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiāli.
Sakārtoja Ilze Gaujēna un Inese Jakobi.

Kalendāru var iegādāties muzeja Izstāžu zālēs, Skolas ielā 10a, Madonā, cena Ls 1,88.

• 1
• 2
• pageNext

  2011.gadā no janvāra līdz jūlijam muzeja krājums papildināts ar materiāliem par dažādām tēmām, to ieguve saistīta ar izstāžu veidošanu, turpinot vākt materiālus par attiecīgajām tēmām. Arvien biežāk apjomīgas kolekcijas mums piedāvā privātpersonas, kas priecē visvairāk.  

Turpinājums sadaļā: Krājums/Muzeja speciālisti informē - http://www.madonasmuzejs.lv/lv/kraajums/muzeja-speciaalisti-informee-52124

• 1
• 2
• 3
• 4
• pageNext

Sekmju lapa skolotājam Jānim Rudzītim. Valkā atrodošās eksaminācijas komisija apstiprina, ka Jānis Rudzītis ir absolvējis kursus, kas sagatavo lauku skolotāja amatam, un nolicis attiecīgos eksāmenus. 1875. g.

Imperatora Krievijas Sv. Annas ordeņa zīme, ko stiprināja pie dāvinājuma ieročiem, visbiežāk - zobeniem, tautā saukta par "kļukvu" Ar to apbalvots Markuss Jānis Jāņa d. Zublavs, kas 1915. g. iesaukts karadienestā, dienējis Krievijas un Latvijas armijās

  2011.gada sākumā Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājums paplašinājies ar vairāk nekā 100 dažādām vēstures liecībām no 19. gs. 2. puses līdz 20. gs. vidum. Stāsts ir par vienu dzimtu, kuras divu pārstāvju dokumenti, fotogrāfijas un apbalvojumi atspoguļo nozīmīgus notikumus Latvijas vēsturē. Viens no viņiem skolotājs Jānis Rudzītis (31.12. 1851. Galgauskas pag. – 09.06. 1919. Kalsnavas pag.), ievērojams biškopis 3. paaudzē un viens no 1898. gadā izveidotās Kalsnavas – Bērzaunes biškopības biedrības dibinātājiem, kā arī tās vadītājs līdz 1919. g.

Turpinājums sadaļā: Krājums/Muzeja speciālisti informē - https://www.anazana.com/lv/kraajums/muzeja-speciaalisti-informee-52124

• 1
• 2
• 3
• pageNext

Nozīme, veltīta 150. gadadienai kopš izdots Manifests par ģenerālo zemes dalīšanu Krievijas impērijā

Kalsnavas – Bērzaunes biškopības kursi. 1902. g.