Latviešu
Valoda: Latviešu

Oktobrī muzejā

Datums: 30.08.2021 11:54
80 skatījumi
MUZEJA PAKALPOJUMI TIEK SNIEGTI IEVĒROJOT EPIDEMIOLOĢISKOS DROŠĪBAS PASĀKUMUS no 5.jūnija
Ekspozīcijas

 Pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija” Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs, Skolas iela 10a, ieejas maksa skolēniem 0,20EUR, pieaugušajiem 0,50EUR, studentiem, pensionāriem 0,30EUR, Pirmsskolas un 1.-3.klašu audzēkņiem, novada mākslas skolu audzēkņiem, Latvijas muzeju darbiniekiem – bez maksas.

Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krājuma kolekcijas Sarkaņos:
  • “Amatniecības darba rīku kolekcija”;
  • “Mēbeļu un sadzīves priekšmetu kolekcija”;
  • “19.gadsimta beigu un 20.gadsimta dzīvojamo istabu iekārtojums”;
  • “Tradicionālās tvertnes un mēri”.
  • “Vilnas un linu apstrādes rīki”.

    Ekspozīcija, kas veltīta Madonas novadniekiem – rakstnieka Viktora Eglīša dzimtai, aktrisei Olgai Dreģei, komponistam un kordiriģentam Valdim Breģim, muzikologam Jēkabam Vītoliņam.
    Madonas muzeja Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē Sarkaņos, individuāliem apmeklētājiem ieeja bez maksas, 
IZSTĀDES

Līdz 17.oktobrim - Atjaunotās vērtības. Latvijas Tekstilmākslas asociācijas (LTA) meistaru darbu izstāde, lielās zāles, Skolas iela 10a. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 1,00EUR, skolēniem – 0,20EUR, studentiem, pensionāriem – 0,30. Pirmsskolas un 1.-3.klašu audzēkņiem, novada mākslas skolu audzēkņiem, skolotājam, kurš atvedis grupuLatvijas muzeju darbiniekiem – bez maksas

No 22.oktobra - Jānis Krampe - Meditācijas māksla gleznās. lielās zāles, Skolas iela 10a. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 1.00EUR, skolēniem – 0,20EUR, studentiem, pensionāriem – 0,30. Pirmsskolas un 1.-3.klašu audzēkņiem, novada mākslas skolu audzēkņiem, Latvijas muzeju darbiniekiem – bez maksas

Līdz 3.oktobrim - Dita Danosa. “Pirmais iznācies otrpus. Fotogrāfijas”. Dita Danosa ir rīdziniece, kura par savas pirmās fotogrāfiju izstādes vietu ir izvēlējusies tieši Madonas muzeju. Autore fotografē kopš bērnības un viņu interesē daba – no plašas ainavas līdz kāda auga vai kukainīša gandrīz nesaskatāmai detaļai, kā arī portreti, īpaši acis un fotomākslā retāk atspoguļotais, bet izteiksmīgais profila līnijas plūdums. It visā tiek meklēts apjoms, faktūru un ritmu dažādība, ko veiksmīgi var parādīt ar krāsu, bet tikpat iespaidīgi melnbaltajā fotogrāfijā, mazā zāle. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 0,50EUR, skolēniem – 0,20EUR, studentiem, senioriem – 0,30EUR, pirmsskolas vecuma bērniem, 1-3.klašu skolēniem, internātskolu un bērnu namu audzēkņiem, skolotājiem, kurš atvedis grupu- bez maksas

No 8.oktobraPūču salidojums Madonā.  Maldas Rācene privātkolekcija, kuru plaši un daudzveidīgi pārstāv dažādu izmēru un lielumu pūces, mazā zāle. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 0,50EUR, skolēniem – 0,20EUR, studentiem, senioriem – 0,30EUR, pirmsskolas vecuma bērniem, 1-3.klašu skolēniem, internātskolu un bērnu namu audzēkņiem, skolotājiem, kurš atvedis grupu- bez maksas

Oktobrī (līdz 7.novembrim) – “Vienbil Divbil Trībil Trābil” /Latviešu bēgļu nometnēs vākti skaitāmpanti. Cik daudz un cik dažādi bijuši skaitāmpantiņi, kurus bērni izmantojuši 20. gadsimta vidū, Otrā pasaules kara laikā un pēc tā? Izcilais Baltijas kultūrvēstures pētnieks Oto Bongs savulaik savācis tā sauktajās "dīpīšu" jeb latviešu bēgļu nometnēs Rietumvācijā Otrā Pasaules kara izskaņā apkopojis dažnedažādus skaitāmpantiņus, šie skaitāmpantiņi skatāmi izstādē ar nosaukumu “Vienbil Divil Trībil Trābil”. Izstādes vēstījumu papildina novadnieku Ernas Ķikures (dz.Bērziņa) un rakstnieka Egila Kalmes (dz.Jānis Ozoliņš)  dzīvesstāsti, saistīti ar bēgļu nometnēm. 
    Izstādi veidojis “Kolektīvs” – kuratores Zane Zajančkauska, Marija Krivošeina; dizaineri Ilze Kalnbērziņa-Prā, Artūrs Arnis, Evija Štelpa, Raul Silva, Sabīne Moore; mākslinieki un meistari Pauls Kvālis, Justīne Jakuševa, Ieva Saulīte, Anda Lāce, Kaspars Groševs, Rūdolfs Janovs, Dzintars Volmanis, Līga Laurenoviča, Sandra Kivleniece sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecāko pētnieku Viesturu Zanderu, kā arī muzeju un pētniecības centru “Latvieši Pasaulē”. Izstādi organizē biedrība “Grafiskie stāsti”, mansardā. 
Izstādes apmeklējums bez maksas!

FOAJĒ

Līdz 3.oktobrim - Režisoram Voldemāram Pūcem 115. Voldemārs Pūce dzimis 1906.gada 24.augustā Vestienas pagasta “Rezēnos”, kā vidējais dēls kalpu Pētera un Emīlijas Pūču piecu bērnu ģimenē. Audzis “Daukstos”,  dzīvojis “Bekseros”. Beidzis Vestienas pamatskolu, kur kopā ar otru vēlāk pazīstamu aktieri Artūru Filipsonu (1906–1950) spēlējuši savu pirmo izrādi – H.K.Andersena „Sniega karalieni”, “ … ar šo izrādi pietika, lai abi saindētos ar grima smaržas narkozi neglābjami uz visu mūžu.” V.Pūce ir 1968.gadā uzņemtās latviešu mākslas filmas “Mērnieku laiki” (pēc brāļu Kaudzīšu romāna) režisors. Nelielajā Tiesas priekšsēdētāja lomā ir pats režisors. Vairums ārskatu uzņemti Vestienā. V. Pūce bija ne vien filmu, operu un operešu režisors, bet arī gleznoja, veidoja, rakstīja. Viņa dēls Kaspars ir aktieris, meita Dace – čelliste un mūzikas skolotāja, dēls Valts – komponists.

No 5.oktobra –  Madonas Valsts ģimnāzijas ēkai - 95. Cēlā ēka kalna galā, blakus Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēm pirms 95 gadiem bija pirmā trīsstāvu celtne Madonā. Izglītības iestāde, kuras arhitekts bija būvinženieris Arnolds Maidels. Laika gaitā skola piedzīvojusi dažādus laikus, līdz Otrajam pasaules karam te atradās Madonas vidusskola, Otrā pasaules kara gados lazarete jeb slimnīca, vēlāk – pilsētas vidusskola. Šogad ēkā 1. septembri svinīgi atzīmēja Madonas Valsts ģimnāzija. Izstādē aplūkosim ēkas vēsturi, kā arī skolēnu ikdienas gaidas gan mācībās, gan ārpus skolas.
Līdz 24.oktobrim ­– “Pazīstama cilvēka izstāde”. Jau piecus gadus radošā multimediju studiju “Kanna” organizē foto un fotogrāfiju digitālās apstrādes kursus pieaugušajiem. Par spīti pandēmijai, arī šis gads nebija izņēmums un kursa noslēgumā kursa dalībnieki izveidoja izstādi, atlasot fotogrāfijas pēc savas izvēlētās tēmas. Izstādi veido 9 audzēkņu 15 fotogrāfijas, kurās var nojaust dažādas autoru tēmas: rokas, ainava, mirklis, bērnība, durvis u.t.t.

No 29.oktobra  - Lauku muzikanti Madonas novadā 20. gadsimtā. Izstāde pirmo reizi tik plaši iepazīstina ar muzeja krājuma materiāliem par lauku muzikantiem,  muzicēšanas tradīcijām, mūzikas instrumentu gatavotājiem kā vienu no nemateriālās kultūras mantojuma sastāvdaļām. Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstādi papildinās mūzikas instrumenti no muzeja krājuma – cītaras, vijoles un citi.


Linu apstrādes rīki un audumi no muzeja krājumiem. Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē Sarkaņos, ieeja bez maksas.
PILSĒTVIDĒ

MĀKSLA SKATLOGOS
Reiz te bija tā: (visa vasara). Tiesu nama logos fotogrāfijas no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma arhīviem ar vietas un  apkārtnē esošo vietu agrāko izskatu. Būs redzams Tiesu nama ēkas bijušais izskats (Lattelecom telekomunikāciju centrs), Madonas mūzikas skolas tagadējā ēka, pilsētas pašvaldības ēka un citas apkārtnē esošās vietas. Tās ļaus garāmgājējiem ielūkoties vēsturē, novērtēt pārmaiņas un redzēt izaugsmi. 

“Lidojošās gaismas”  viesnīcas “Madona” logā ir trīs spilgtu personību – keramiķes Izabellas Krolles, keramiķes Līgas Skariņas un tekstilmākslinieces Ineses Jakobi darbi. Keramika un tekstils. Kas tiem kopējs?  Ielūkojies pats, iespējams nebūsi redzējis šos Madonas muzeja mākslas krājuma darbus. Tie spēs pārsteigt.
 Foto izstādes ir muzeja dāvana pilsētniekiem, pilsētai un tās viesiem 95.gadu jubilejā.

“Līdzsvarā”(visa vasara). No 3.jūnija pēcpusdienas uz upītes, pie tiltiņa starp Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ēkām ir uzstādīta vides skulptūra. Tā Madonā ir nonākusi sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmiju(LMA) un priecēs pilsētniekus un viesus visas vasaras garumā. Tas ir 2019.gadā LMA Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozares studentes Luīzes Lindes darbs “Līdzsvarā”.
    Jaunas meitenes tēls, kurš uz vienas kājas kustībā vēlas iet uz priekšu pa liekto pamatni simboliski ir kā savienojums starp divām muzeja ēkām,  savienodams izstāžu zāles ar muzeja krājumu.  Kā pauž autore: “Katram cilvēkam ir dažādi uzdevumi, sociālās lomas, mērķi un sapņi, iekšējās pārdomas un cīņas. Līdzsvars tajā visā ir ļoti būtisks, gan primitīvā līdzsvara noturēšana, kas mums ir nepieciešama, lai pārvietotos telpā, gan ļoti smalka izjūta, kas mums palīdz sabalansēt dzīves ritmu un iekšējo pasauli.”
Skulptūriņa, lai gan veidota citai vietai Latvijā, kā ideja vides dizainam, ļoti harmoniski iekļaujas uzstādītajā vietā. Vai tā ir nejaušība, vai mistika, bet tā vien šķiet, ka radīta Madonai, jo asociējas ar nostāstos par pilsētu minēto Madi. Vai šī varētu būt meitene, kura iemīlējusies brien rīta rasā Madonas upītē muti mazgāt, lai ūdens atspulgā ieraudzītu savu izredzēto? Iztēle ir skatītāja ziņā.