Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Oļegs Skarainis. “Nesalauztais”

Datums: 17.07.2019 15:12
21 skatījumi
Cilvēka likteni lielā mērā nosaka viņu raksturs, un, ja likteņa nejaušībām varētu dot vārdu, tad tēlniekam Oļegam Skarainim tā būtu izdzīvošanas spēja, kas viņu pavada kopš bērnības. Jau kopš laika, kad viņš sāka apzināties sevi, tieši izdzīvošanas spēja, šķiet, ir bijusi viņa dinamiskās radošās dzīves svarīgākais balsts.
    "Cilvēks jau neizvēlas pasauli, kādā nākt, viņš atrod pasauli, ko veidojuši citi. Kas nospraudis Oļega ceļu, ko zinām par Oļegu Skaraini – par mākslinieku, par cilvēku?” – mākslas zinātniece Gundega Cēbere.
    Mākslinieks  un tēlnieks Oļegs Skarainis dzimis Krievijā, Fiņkovā kā Osvals Gaujērs. Viņa vecāki-Jūlijs Gaujērs un Sofija Skaraine- cēlušies Madonas pusē tagadējā Liezeres pagastā, netālu no Līderes pareizticīgo baznīcas. Oļegs dzimis latviešu ģimenē. Sākoties pirmajam pasaules karam ģimene pārcēlusies uz Krieviju, kur Taganrogā  1923.gada 5.augustā dzimis Osvalds, kā vidējais bērns ģimenē. 15 gadu vecumā, sākoties otrajam pasaules karam, Osvalda ģimene nonāk uz ielas un spiesti izdzīvot kā nu kurš var. Viņš nonācis metālrūpnīcā, kur iemācījies rasēt, zīmējis ar eļļu ainavas uz stikla, kuras veiksmīgi pārdevis. Dzīves ceļos notiek dažādi un jauneklis tiek apcietināts un soda vietā aizvests uz Vāciju darba dienestu uz lēģeri (darba nometne sodītajiem), kur arī tiek nozaudēti dokumenti. Ģimenes locekļu ceļi ir atšķirīgi, māsa un brālis kara laikā pazūd nezināmos virzienos. Politisko uzskatu “gaļasmašīnā”, kad notika vācu un krievu nāciju sadursme, drošības apsvērumu dēļ piespieda nomainīt vārdu uz Oļegu Skaraini. Tikai dienējot, 1946.gadā Oļegs nodibina sakarus ar māti Taganrogā un vienojas, ka tiksies Latvijā pie viņas māsas. Tā pēc gada viņš demobilizējas un pirmo reizi 24 gadu vecumā dodas uz senču dzimteni Latviju, kur apmetas uz dzīvi pie mātes māsas Rīgā.
    Kopš mazotnes viņam nav bijuši labvēlīgi dzīves apstākļi – karš, izdzīvošana, apcietinājums, izsūtījums, nemitīga pārvešana no viena lēģera uz otru piespiedu darbā, dienests, toties iegūta prasme nepadoties un izturēt, viņa būtību veidojusi interese par dzīvi, tieksme atrasties ceļā. Jau mazotnē, ejot skolā, skolotāji pamanījusi viņa radošo talantu un tā tas dažādos dzīves posmos nav pametis viņu, tikai attīstījies. Nonācis Latvijā, saprata, ka māksla viņu vilina nepārtraukti un iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, kuru 1958.gadā absolvēja ar diplomdarbu "Latviešu strēlnieki" (vadītājs - Teodors Zaļkalns).
    Oļegs Skarainis sevi aktīvi pieteicis, meklējot jaunus veidus kā izteikties un ar tēlniecības izteiksmes līdzekļiem tiecoties atklāt kustības un viegluma izjūtas gan strādājot autoru kolektīvā pie Salaspils memoriālā ansambļa izveides, gan citiem monumentālajiem darbiem. Nereti palicis ievērības ēnas pusē, viņš ir būtiski ietekmējis tēlniecības mākslas skatījumu un attīstību kopš pagājušā gadsimta vidus.
    Skarainim paticis radoši eksperimentēt un viņam piemitusi unikāla spēja ieraudzīt jaunas formas, dimensijas, materiālu faktūras un struktūras gan veidojot monumentālus memoriālu darbus, gan mazus darbus tēlniecībā. Mākslinieks savā dzīvē vienādi atbildīgi attiecies kā pret lieliem tā pret maziem uzdevumiem, nesavtīgi savu laiku ziedojot arī sabiedriskajam darbam Latvijas Mākslinieku savienībā.
    Oļegs Skarainis kopš 1956.gada regulāri piedalījies mākslas izstādēs un dažādos konkursos. Par savu ieguldījumu mākslā ir saņēmis vairākus apbalvojumus. Kopš 1973.gada bija Latvijas mākslinieku savienības biedrs.
    Oļegs Skarainis strādājis stājtēlniecībā, monumentālajā un memoriālajā tēlniecībā. Mākslinieka nozīmīgākie darbi: Salaspils memoriālais ansamblis, 1967.gads (autori – tēlnieki Ļ.Bukovskis, O.Skarainis, J.Zariņš, arhitekti G.Asaris, O.Ostenbergs, I.Strautmanis); 1905.gada revolūcijai veltītais ansamblis Dobelē, 1987.gads (kopā ar arhitektiem J.Dripi un A.Heinrihsonu); R.Blaumaņa piemineklis Brakos, toreizējā Madonas raj. Ērgļos, 1992.gads; piemiņas zīme pirmajai latviešu teātra izrādei, Rīgā, Kronvalda parkā, 1993.gads (kopā ar arhitektu V.Šveide); kapa piemineklis režisoram A.Amtmanim-Briedītim, Meža kapos, Rīgā, 1970.gads; kapa piemineklis kinorežisoram J.Podniekam (kopā ar tēlniekiem A.Dumpi un A.Gulbi), Meža kapos, Rīgā, 1993.gads; "Viktora Haras dziesma", bronza, 1975; "Če Gevara", bronza, 1980, "Kaķis", bronza, 1980, "Mani vecāki", bronza, 1983, u.c.
    Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā,  muzejos Maskavā un Taganrogā (Krievija), Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijā, kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
    Lai sajustu Latvijas monumentālās tēlniecības stūrakmens Oļega Skaraiņa (1923-2017) nesalauzto un spītīgo dzīves garu, aicinām uz izstādes atklāšanu 26.jūlijā plkst.14.00, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs Skolas iela 10a (pasākuma laikā ieeja bez maksas). Izstāde  būs apskatāma līdz 8.septembrim. 
Elīna KRUPKO mākslas nodaļas vadītāja