Latviešu
Valoda: Latviešu

Madonas slimnīcai 90 /No tevis jau neprasa daudz, no tevis prasa visu/ - Lubānas slimnīca

Datums: 01.02.2021 12:26
15 skatījumi
Turpinām rakstu sēriju, stāstot par 2020.gada nogalē atvērto izstādi “Madonas slimnīcai 90” un šodien stāsts par Lubānas slimnīcu, kas ar desmit stacionāra vietām tika atvērta 1951.gada 1.aprīlī un atradās vienā ēkā ar ambulanci Tilta ielā 3.
Lubānas slimnīcas zirgs, ar kuru devās mājās vizītēs, ap 1960.gadu. Madonas muzeja krājuma foto
Lubānas slimnīcas zirgs, ar kuru devās mājās vizītēs, ap 1960.gadu. Madonas muzeja krājuma foto
    1957.gadā pēc Cesvaines rajona likvidēšanas, kurā ietilpa arī Lubāna, slimnīca nonāca Madonas rajona Veselības aizsardzības nodaļas pakļautībā un līdz ar to Madonas rajona galvenā ārsta pakļautībā. 1956.gadā slimnīcā par vadītāju kļuva Mirjama Freimane-Resnā, kā arī sāka strādāt rentgenologs – Meirānos dzimušais Konrāds Ardavs.
    1959.gadā slimnīcu vadīja Valentīna Smalkā, pēc viņas no 1960.–1965.gadam par slimnīcas vadītāju strādāja Georgijs Verhoustinskis, kura darbības laikā slimnīcai tika piešķirta vēl viena ēka turpat blakus Tilta ielā 5 un poliklīnikā uzsāka kapitālo remontu. Slimnīcai ir 25 stacionāra vietas, no 1963.gada – 40 vietas.
    1961.gadā Lubānas slimnīcai tika piešķirta pirmā sanitārā automašīna “’UAZ-450A”.
    1963.gadā pēc Liezeres lauku slimnīcas slēgšanas Lubānas slimnīcai piešķīra papildu 15 gultasvietas. Tās tika plānotas kā ķirurģiskās nodaļas vietas. Slimnīcas toreizējais vadītājs stomatologs Georgijs Verhoustinskis bija sagādājis ķirurģiskos instrumentus, tomēr, tā kā ķirurgi Lubānā konsultēja tikai nepieciešamības gadījumā, tad ķirurģiskā nodaļa tā arī netika atvērta, un vēlāk slimnīcas stacionāra vietu skaitu pat samazināja.
    1964.gadā uz Lubānu no Liezeres atnāca strādāt ārste Inta Kolberga, kura 1965.gadā kļūst par galveno ārsti un pediatri Lubānā un strādāja šajā amatā līdz 1991.gadam. Slimnīca bija Madonas rajona centrālās slimnīcas padotības iestāde. Finansiāli to uzturēja vietējās saimniecības, kuru pārziņā bija iekārtu iegāde, remontdarbi, kā arī transporta nodrošinājums gan slimnīcai, gan apkārtnē esošajiem feldšeru-vecmāšu punktiem.
    Lubānas slimnīca ietilpa Cesvaines slimnīcas apkalpes zonā kopā ar pie Lubānas esošajiem feldšeru-vecmāšu punktiem – Ošupes (16 km no Lubānas) un Aiviekstes (7 km no Lubānas).
    1965.gadā pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā tika nodota Lubānas slimnīcas ēka.
    1966.gadā dizentērijas uzliesmojuma dēļ rajonā Lubānas slimnīca uz laiku tiek pārprofilēta par infekciju nodaļu ar 40 stacionāra gultām, personālam norīkoja papildus dežūras.
    1968.gadā Lubānas slimnīcas stacionāra gultu skaitu samazināja līdz 30 gultām – 25 terapijas nodaļai, piecas – bērnu slimībām.
    1970.gadā Lubānā izveidoja neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu. No 1972.gada slimnīcā bija 35 gultas un divas nodaļas – terapijas un bērnu nodaļa.
    1981.gadā slimnīca svinēja savu 30 gadu jubileju.
    1992.gadā Madonas rajona centrālā slimnīca nodeva Lubānas slimnīcu Lubānas pašvaldībai. Lubānas slimnīcas stacionāru slēdza 2001.gadā.

Foto no Madonas muzeja krājuma un Intas Kolbergas personīgā arhīva.

Nākamajā rakstā stāstīsim par Ļaudonas slimnīcu.