Latviešu
Valoda: Latviešu

Madonas slimnīcai – 90 /No tevis jau neprasa daudz, no tevis prasa visu/ - Varakļānu slimnīca

Datums: 25.01.2021 11:38
37 skatījumi
Turpinām rakstu sēriju, stāstot par 2020.gada nogalē atvērto izstādi “Madonas slimnīcai 90” un šodien stāsts no Varakļānu slimnīcas vēstures. Varakļānu slimnīca dibināta 1903.gadā un ar pārtraukumiem (I un II pasaules kara laikā) darbojās līdz 2009.gadam.
Slimnīcas kolektīvs slimnīcas ēkas 25 gadu jubilejā. 1983.gads. (Varakļānu muzeja krājums)
Slimnīcas kolektīvs slimnīcas ēkas 25 gadu jubilejā. 1983.gads. (Varakļānu muzeja krājums)
    1963.gadā Madonas rajonam pievieno Varakļānu pilsētu ar Varakļānu slimnīcu, kurā bija 75 stacionāra vietas. Darbinieku skaits – ap 80, vēlāk mainīgs. Slimnīcā bija ķirurģijas, terapijas, dzemdību un bērnu nodaļa, laboratorija un rentgena kabinets. Par galveno ārstu no 1955. līdz 1980.gadam strādāja Julians Blusanovičs – pēc specialitātēm ķirurgs, terapeits un ginekologs.
    1958.gadā ekspluatācijā tika nodota Varakļānu slimnīcas ēka Rīgas ielā 13, kura celta kā komunistiskās partijas administratīvā ēka. Reorganizējoties Varakļānu rajonam, ēku pārprojektēja slimnīcas vajadzībām. Slimnīcā bieži bija vairāk slimnieku, kā tā spēja uzņemt, un slimnieku gultas tika novietotas arī koridoros. Ēka izrādījās par mazu tādam slimnieku skaitam. Slimnīca bija savam laikam pietiekami moderna – ar centrālapkuri, ūdensapgādi un elektrību.
    1964.gadā tika izveidots ātrās palīdzības punkts pie Varakļānu slimnīcas. 1966.gadā Varakļānu slimnīcā likvidē infekciju nodaļu un līdz ar to samazina stacionāra gultu skaitu no 75 uz 70. Jau 1960.gados bija plānots būvēt jaunu poliklīnikas ēku Varakļānos. Projekts tika atbalstīts, bet celtniecība tā arī netika uzsākta.
    1978.gadā slimnīca svinēja 75 gadus kopš slimnīcas dibināšanas Varakļānos. Vecā slimnīca atradās Rīgas ielā 68. 1958.gadā pēc pārvākšanās uz jauno slimnīcu tajā iekārtoja infekciju nodaļu. No 1980. līdz 1995.gadam kā galvenais ārsts strādā Jānis Vutnāns. 1983.gadā slimnīca svinēja 25 gadu jubileju esošajai slimnīcas ēkai Rīgas ielā 13.
    Varakļānu slimnīcai bija laba slava, un slimnieki uz to brauca ārstēties no plašas apkaimes. Diemžēl 2019.gadā slimnīca beidza pastāvēt un to pārveidoja par veselības aprūpes centru.

    Dalāmies ar Varakļānu slimnīcā strādājošo speciālistu – medicīnas māsas Leontijas Nagles (strādāja ķirurģijas nodalā, bija vecākā māsa Varakļānu slimnīcā no 1960. – 1974.g.) un Ludmilas Mālnieces (medmāsa terapijas nodaļā) atmiņām:

    Leontija Nagle: Es tad par visu ko, sākot ar dezinfektoru, beidzot ar statistiķi esmu strādājusi. I vecāko māsu, ij jaunāko. Darbinieku bija daudz. Ambulance, kurinātāji, visa bērnu konsultācija, visi pārējie. Vienu brīdi bijām 82. Bija 78 gultas, slimnieku kādreiz bija pat vairāk. Gulēja ij koridoros, ij visur kur. Tā ap 90 varēja būt apmēram. Kā kuro brīdi, vasarā jau varēja būt arī mazāk. Visur bija vairāk – dzemdību nodaļā, terapijā bija pārpildīts. Arī ķirurģijā. Daudz bija slimnieku. Brauca no visām debesu pusēm te ārstēties. Te bija brīnumdakteri. Atceros, pašā sākumā sāku ar terapiju, laikam 2 gadi nostrādāju. Varbūt pat vairāk? Terapeite Zeimule un Janberga, zobārsts, kas bija. Viņi ar mani reizē apmēram sāka strādāt. Kad sāk strādāt, tad ir 20 gadi, kad beidz māsu skolu. Blusanovičs par mani bija 20 gadus vecāks. Viņš jau strādāja, kad es atnācu.
   Ludmila Mālniece: Kurš atnāca, tas vispirms uz terapijas nodaļu. Mums skaitījās visvieglākā nodaļa. Mums pat atvaļinājumi bija tikai 18 darba dienas, tāpēc, ka mēs terapijā, mums “vieglāki” visi slimnieki. Ķirurģiskajā nodaļā bija 24, bērnu nodaļā 24 darba dienas, mums 18. Faktiski taču mums klāt vēl bija arī bērnu nodaļa. Pa dienu māsiņa bija, bet pa nakti nē. Es visu mūžu nostrādāju par medmāsu. Dežūrmāsu. 33 gadus.

Profilaktiskās apskates.

    Ludmila Mālniece: Oi, tāds bija laiks, kad mums sadalīts bija – rentgenu ginekoloģijā iziet. Mums pa ielām bija saorganizēts, lai izietu. Es uz Krustpils ielas dzīvoju, man Krustpils ielā vajadzēja visus saaicināt uz tām rentgena apskatēm, lai iziet reizi gadā rentgenu. Viena tante negāja, tak trakumi. Katrā piecminūtē, kas mums bija slimnīcā, skaita, ka man nav izgājis tas un tas rentgenu. Bet ko es varu, ka viņš neiet? Es viņa vietā nevaru nekādi.

    Leontija Nagle: Jā, piecminūtes bija.

    Ludmila Mālniece: Paziņoja tad, kādi kuram grēki. (Smejas)

    Leontija Nagle: Jālasa bija politinformācija, sadalīts bija, katram jāstāsta par politiku bija. Dakteriem un māsiņas arī tak lasīja.

    Ludmila Mālniece: Bija tak vienu laiku, jā. Pēc tam uz beigām sāka tikai īpaši par politiku. No avīzēm kaut kādas ziņas un tā.