Latviešu
Valoda: Latviešu

Literātam Jānim-Ēvaldam Pētersonam – 120

Datums: 14.01.2022 16:28
11 skatījumi
Jānis-Ēvalds Pētersons dzimis 1902.gada 16.janvārī Cesvaines “Āreskrievos”. Viņa vecāki bija zemkopji. J. Ē.Pētersons skolojās Cesvaines Evaņģēliski luteriskajā draudzes skolā, vēlāk daudz pašizglītojās, tādā veidā gatavodamies vidusskolas pārbaudījumiem.
    Kad jaunietim bija 15 gadu, sākās baumu vilnis, ka līdz ar vāciešu ienākšanu sāks mobilizēt no 16 gadu vecuma. J. Ē.Pētersona mātes brālis ieņēma atbildīgu amatu dzelzceļa dienestā Valkā un aicināja jauno cilvēku pie sevis. Pēc gada Pētersons iestājās dzelzceļa dienestā Vecgulbenē. 1919.gada maijā, ierodoties nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Gulbenē, iesaistījās dzelzceļnieku pašaizsardzībā. Dzelzceļa dienestā viņš atradās četrus gadus, tad saistībā ar tēva slimību atgriezās pie vecākiem un nodarbojās ar zemkopību. Diemžēl tēvs drīz vien nomira. 1923. –1924.gadā J. Ē.Pētersons dienēja 7.Siguldas kājnieku pulkā, iegūstot kaprāļa dienesta pakāpi.
    J. Ē.Pētersona dzeja tika publicēta gan ar viņa īsto vārdu, gan ar pseidonīmu “Garais Pēteris”. Savus pirmos dzejoļus sāka rakstīt 18 gadu vecumā. Viņa dzejoļi un citi raksti tika publicēti laikrakstā “Madonas Ziņas”, kur pats darbojies kā līdzstrādnieks (atsauce: J. Ē.Pētersons, “Pie zemes krūts”, “Atauga” izdevums, 1937.g.) 1929.gadā savā apgādībā izdod dzejoļu krājumu “Uz lielceļa”. Autora humoristiskās dzejas tika publicētas arī dažos kalendāros.
    1934.gadā iestājas Rīgas prefektūrā un vēlāk strādāja kā kārtībnieks Rīgas prefektūras 2.iecirknī. 1936.gadā, aizstāvot kādu sievieti, J. Ē.Pētersons krita par upuri. Notikums aprakstīts 1936.gada aprīļa mēnešrakstā “Policija”: “Viņam bija jākrīt par upuri nejaušam, nelaimīgam gadījumam, sastopoties 4.aprīļa vēlā vakarā ceļā uz dienesta vietu, iecirkni, Vienības laukumā ar neapzinīgu un nežēlīgu cilvēku, kad kāda pilsone aicināja Pētersonu kā drošības sargu palīdzēt viņai no tā atbrīvoties. Bez jebkāda iemesla šis cilvēks bez atbildības un sirdsapziņas sajūtas par nekrietno noziegumu, raidīja revolvera šāvienus uz savus dienesta pienākumus pildot piesaukto policijas darbinieku, kas arī bija liktenīgi viņa dzīvībai.” J. Ē.Pētersona dzīvības elpa izdzisa 1936.gada 6.aprīlī nieka 34 gadu vecumā. Godinot aizgājēju,1938.gada jūlijā Rīgas Meža kapos tika atklāts viņam veltīts piemineklis.
    1937.gadā apgāds “Atauga” laida klajā J. Ē.Pētersona dzejas krājumu “Pie zemes krūts”.
Sabīne MIKA krājuma glabātāja
​Ziņas attēls: J. Ē.Pētersons, “Pie zemes krūts”, “Atauga” izdevums, 1937.g.