Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Latvijas Centrālās Padomes Memorandam - 75

Datums: 04.03.2019 10:52
7 skatījumi
Pirms 75 gadiem – 1944.gada 17.martā - 188 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki parakstīja Latvijas Centrālās Padomes sastādīto Memorandu par nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. Ar daļu no Memoranda parakstītājiem iepazīstinām viņiem veltītajā izstādē izstāžu zāļu foajē.
    Latvijas Centrālo Padomi (LCP) izveidoja 1943.gada 13.augustā nacistiskās okupācijas laikā. Memorands bija aicinājums atjaunot valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret draudošo atkārtotu padomju okupāciju. Memoranda sastādītāji uzsvēra, ka Latvijas varmācīga pievienošana Padomju Savienībai ir pretlikumīga. Tajā pašā laikā tika noraidīta arī nacistiskās Vācijas okupācijas varas rīcība Latvijā. Par vienīgo iespējamo Latvijas iedzīvotāju interesēm atbilstošu risinājumu LCP uzskatīja Latvijas valsts likumīgās varas atjaunošanu, kas pārņemtu bruņotu cīņu pret Sarkano armiju.
    Memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielas dzīvoklī zem grīdas dēļiem, kur to 2001.gadā atrada, veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vaščuna- Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir atrodams Memoranda parakstītāju vidū. Tikai pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai Memorands ir nonācis līdz mūsdienām tik labā saglabātības stāvoklī Latvijas Kara muzeja īpašumā. Tas ir iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā un publicēts Pasaules digitālajā bibliotēkā (World Digital Library).
    2015.gadā Latvijas Kara muzejs izdeva biogrāfisku vārdnīcu – Latvijas Centrālās Padomes parakstītāju biogrāfijas “Ar parakstu par Latviju”, izmantojot arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiālus.
    188 Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju vidū arī Madonas un kaimiņu novados dzimušie (sarakstā minētā tā informācija par personu, kas izlasāma Memorandā):
Jānis Vārsbergs (1879.Praulienas pag. – 1961.Zviedrija) - profesors, doktors, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis.
Jānis Priede (1874.Vestienas pag. – 1969.ASV) - atvaļinātais ģenerālis, Vidzemes divīzijas komandiera palīgs un Lāčplēša kara ordeņa domes loceklis.
Pēteris Delle (1877.Grostonas pag. – 1946.Rīga) - Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors
Arnolds Pēteris Aizsilnieks (1898.Grostonas pag. – 1982.Zviedrija) - ārkārtas profesors, bijušais Centrālās savienības „Turība” direktors.
Aleksandrs Gubens (1879.Kraukļu pag. – 1952.Vācija) - bijušais Latvijas senāta priekšsēdis.
Zinaīda Lazda (1902.Ērgļu pag. – 1957.ASV) - Mag. phil., dzejniece.
Pēteris Sockis (1882.Liezēre – 1961.Vācija) - notārs.
Jūlijs Aleksandrs Students (1898.Lubānas pag. – 1964.Dobeles raj.) - vec. docents Latvijas konservatorijā.
Viļums Skubiņš (1876.Patkules pag. – 1951.Rīga) - agronoms, bijušais Zemes Padomes loceklis.
Heinrichs Zariņš (1907.Lubānas pag. – 1986.Tukuma raj.) - bijušais Latvijas Preses biedrības sekretārs un laikraksta „Brīvā Zeme” atbildīgais redaktors.
Jānis Rudzītis (1909.Bērzaunes pag. – 1970.Zviedrija) - rakstnieks.
Pāvils Dāvis (1874.Vestienas pag. – 1947.Madonas raj.) – docents.
Kārlis Birnbaums (1895.Liezēres pag. – 1963.ASV) - bijušais Tirdzniecības – rūpniecības kameras loceklis un rūpniecības sekcijas priekšsēdētājs.
Pēteris Starcs (1887.Lubejas pag. – 1968.ASV) - profesors, Dr. agr., bijušais Latvijas agrārsavienības priekšsēdētājs.
Jānis Tirzītis (1896.Liezēres pag. – 1951.Rīga), agronoms, bijušais Lauksaimniecības tautas augstskolas direktors, bijušais Latvijas agronomu biedrības valdes loceklis.
Hermanis Kreicers (1895.Ērgļu pag. – 1978.ASV) - Rīgas pilsētas Izglītības valdes skolu inspekcijas daļas vadītājs, bijušais Rīgas skolotāju biedrības priekšnieks.