Krājums
Madonas muzejs, viens no vecākajiem Vidzemes muzejiem, 2009.gadā atzīmēja 65 gadu pastāvēšanas jubileju (dibināts 1944.gada 20.septembrī). 2003.gada nogalē krātuve tika pārcelta uz jaunām telpām Skolas ielā 12. Tās atklāja valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Muzejs atrodas Madonas - bijušās Biržu muižas vēsturiskajā centrā - izstāžu zāles klētī, krātuve - dzirnavu vietā. Uz 2010. gada 1. janvāri muzeja krājumā ir 123 391 vienība.
Pēc izrakumiem Madonas kapulaukā 2008.gadā, ar jauniem eksponātiem ievērojami papildinājusies plašā arheoloģijas kolekcija. Izrakumu rezultātā tajā plašāk pārstāvēts ir viduslaiku periods (14. - 17.gs.)
Nozīmīga un bagāta ir tekstīliju kolekcija. Tajā glabājas viens no 1933.gada Dziesmu svētku tērpu skates godalgotajiem tautas tērpiem, ko darinājusi Marta Goliase. Arī mūsdienās skatēs piedalījušies un tikuši godalgoti Mētrienas, Kalsnavas koru, Liezēres deju kolektīva tērpi, kas darināti pēc muzejā esošajiem paraugiem. Interesenti, izmantojot, plašo kolekciju un kvalificētu darbinieku konsultācijas, var iegūt informāciju par novada aušanas tradīcijām vai veidot savu tautas tērpu.
Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu kolekcijā ir gandrīz 6 tūkstoši sadzīves priekšmetu, darba un amatnieku rīku, kas dod ieskatu 18. – 20. gs. sāk. Madonas puses laužu ikdienā.
Daudzveidīgā keramikas kolekcija ļauj spriest gan par Vidzemes, gan Latgales novadu tradīcijām un to saglabāšanos mūsdienās.
Ar Kultūrkapilāla fonda ( KKF) atbalstu restaurēta Kusas 18. gs. muižnieka ceļojumu lāde – rets sava laika un stila paraugs Latvijā. Šobrīd tā aplūkojama izstāžu zālēs.
Notikumiem bagātajā Madonas novada ļaužu dzīvē, atsevišķu cilvēku dzīves gājumā sniedz ieskatu dokumentu un fotomateriālu kolekcija - gandrīz 35 tūkstoši priekšmetu.
Grāmatu kolekcija aptver ap 4000 grāmatu un 3 tūkstoši preses izdevumu, sākot ar G.Manceļa sprediķu grāmatu (1654.) un avīzes „Tas Latviešu Ļaužu Draugs” 1842.g. numuriem. Te ir novada autoru darbi, folklora, vēstures, garīgā, mācību, lauksaimniecības u.c. veida literatūra, tai skaitā ļoti daudz trimdas izdevumu.
Mākslas kolekciju veido vairāk kā 1000 darbu. Tajā ir gan naivistu, gan profesionālu mākslinieku - novadnieku darbi. Tās ir plaši zināmas un ne tikai latviešu mākslā nozīmīgas personības: L. Āriņš, A. Bromults, Ē. Caune, I. Celmiņa, E. Grūbe, L. Mūrnieks, A. Kļaviņš, R. Pinnis, E. Vārdaunis, I. Vecozols u.c.
Ilgus gadus novadā dzīvo un mākslas norisēs aktīvi iesaistās I. un G. Kroļļi. Pēdējos gados mākslas krājums ievērojami papildinājies ar vairāku ārzemēs dzīvojošu autoru darbiem – E. Kalmes, A. Matcates un Agitas Francis – Marton darbiem, kas bijuši aplūkojami izstāžu zālēs.
Dažādās novada cilvēku un novadnieku darbības jomas, sasniegumi un sadzīve no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām tiek atspoguļota tematiskajās izstādēs (Aiz kokiem nepazaudēt mežu, Tautas apģērbs un mode, Teritoriālās reformas vēsturiskajā skatījumā), kuras tiek veidotas pamatā uz krājumā esošo priekšmetu bāzes.
