Latviešu
Valoda: Latviešu

Janvārī muzejā

Datums: 02.12.2021 10:53
101 skatījumi
MUZEJA PAKALPOJUMI TIEK SNIEGTI IEVĒROJOT EPIDEMIOLOĢISKOS DROŠĪBAS PASĀKUMUS
Tālruņi informācijai:
Muzeja direktore – 26541110
Galvenā krājuma glabātāja –29347012
Pētnieciskais darbs – 26089745
 Izglītojošais darbs - 29418187
​E-pasts: muzejs@e-madona.lv

Haralda Medņa kultūrizglītības centrs Dziesmusvētku skola SLĒGTS. Tālr. informācijai: 64822480, 26541110.
Atgādinām!
Līdz 2022.gada 11.janvārim Madonas muzeja Izstāžu zāles, Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve Sarkaņos strādā t.s. zaļajā jeb drošajā režīmā, kas nozīmē, ka:
  • Ieeja muzejā tikai ar sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un atgādinām, ka nepieciešams paņemt līdzi arī personu apliecinošu dokumentu.
  • Bērniem līdz 12 gadu vecumam jābūt kopā ar pieaugušo, kurš var uzrādīt sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
  • Bērniem no 12 gadu vecuma jāuzrāda vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu skrīninga testu ar negatīvu rezultātu.
  • Muzeja darbiniekiem ir jāievēro, ka apmeklētāju ar bērnu/- iem, kuriem nav sertifikāta par vakcināciju vai pārslimošanu, plūsma jānodala no pārējiem muzeja apmeklētājiem laikā vai telpā.
  • Muzeja apmeklētājiem (izņemot apmeklētājiem no vienas mājsaimniecības) ir jāievēro 2 metru savstarpēja distance, kā arī jālieto sejas maskas, nosedzot muti un degunu (izņemot bērnus līdz 7 gadu vecumam).
  • Šobrīd noteikumi paredz, ka iekštelpās nevar sniegt muzejpedagoģisko nodarbību pakalpojumus, tie var norisināties tikai ārtelpās un  tajos var piedalīties jaunieši, kuriem ir vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, kā arī izglītojamie, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros, ja vienā grupā pulcējas ne vairāk kā 20 personas. Madonas muzejs piedāvā vienu programmu, kas pieejama ārtelpās, tā ir “Kā būvēta Madona”, tādēļ ja ir interese, aicinām sazināties ar mums, zvanot uz tālr. 64823844 vai 29418187
Ekspozīcijas

 Pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija” Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs, Skolas iela 10a, ieejas maksa skolēniem 0,20EUR, pieaugušajiem 0,50EUR, studentiem, pensionāriem 0,30EUR, Pirmsskolas un 1.-3.klašu audzēkņiem, novada mākslas skolu audzēkņiem, Latvijas muzeju darbiniekiem – bez maksas.

Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krājuma kolekcijas Sarkaņos:
  • “Amatniecības darba rīku kolekcija”;
  • “Mēbeļu un sadzīves priekšmetu kolekcija”;
  • “19.gadsimta beigu un 20.gadsimta dzīvojamo istabu iekārtojums”;
  • “Tradicionālās tvertnes un mēri”.
  • “Vilnas un linu apstrādes rīki”.

    Ekspozīcija, kas veltīta Madonas novadniekiem – rakstnieka Viktora Eglīša dzimtai, aktrisei Olgai Dreģei, komponistam un kordiriģentam Valdim Breģim, muzikologam Jēkabam Vītoliņam.
    Madonas muzeja Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē Sarkaņos, individuāliem apmeklētājiem ieeja bez maksas, 
IZSTĀDES

LIELĀS ZĀLES
Līdz 9.janvārim - Jānis Krampe "Atskats tagadnē". Pēdējos gadus arvien aktīvāk runā par mākslu kā līdzekli, ko var izmantot slimnieku atveseļošanai. Pēdējais pandēmijas gads pierādījis, ka mākslas un kultūras vērtībām tiešām piemīt sabiedrības atveseļošanas un garīgā miera gūšanas spēks. Jānis Krampe ir novadnieks, dzīvo Liezēres pusē, bet iepazīstot dažādas mākslas vērtības, ceļo pa pasauli un savu radošumu izliek meditācijas gleznās. Vai gleznas par būt kā meditācija?

 No 15. janvāra līdz 27. februārim – Gaisma. Izstāde ir vairāku vizuālo mākslas konkursu darbu rezultāts, kurā piedalījušies Madonas novada mākslas skolu, vispārizglītojošo skolu, vairāku Latvijas mākslas skolu un Valmieras, Daugavpils un Rēzeknes speciālās ievirzes skolu audzēkņi. Tie ir bijuši vairāki radošo darbu konkursi, piem., “Gaismas rādiusā”, “Gaismas paralēles”, “Dizains izgaismo”  u.c. , kuru vienojošais motīvs bijis gaisma un tā organizatori - J. Simsona Madonas mākslas skola.
     Izstādē būs aplūkojami aptuveni 200 autoru dažādās tehnikās un vairācijas radīti darbi: zīmējumi, gleznojumi, animācijas, video, dizaina tērpi u.c.

Lielās zāles. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 1.00EUR, skolēniem – 0,20EUR, studentiem, pensionāriem – 0,30. Pirmsskolas un 1.-3.klašu audzēkņiem, novada mākslas skolu audzēkņiem, Latvijas muzeju darbiniekiem – bez maksas

MAZĀ ZĀLE
Līdz 23.janvārimĒstere Zemīte “Pazudušie bērni” jeb Kapseļu ielas aprūpes centra bērnu portreti. 
Ēstere Zemīte ir gleznotāja un sociālā darbiniece, kura ikdienā strādā VSAC “Rīga” filiālē “Rīga” Kapseļu ielā. Ik dienu māksliniece redz bērnus, kuri ir ar dažādām veselības un invaliditātes problēmām, bez vecāku atbalsta un gādības, bet ar smaidu un katrs ir ar savu unikalitāti un vērtību. “Pazudušie bērni” ir portreti, kas mums atgādina - katrs bērns aprūpes centrā gaida savu ģimeni – cilvēkus, kas uzņemsies mīlestības pilnu gādību par bērnu, izvedīs viņu cauri bērna priekiem un sāpēm, dos viņam drošību, stabilitāti un iespēju attīstīties, kas nav un nebūs iespējama institūcijā. Ieeja izstādē bez maksas.

No 28.janvāra līdz 13.martamDzīves sapņu darbi. Madonas Bērnu un jauniešu centram šogad 55 gadi un svētku pasākumu ietvaros Madonas muzejā būs eksponēti Madonas novada interešu izglītības pulciņu pedagogu darbi, kas tapuši kā vaļasprieka izpausme, kā hobijs, kas sniedz mieru no steidzīgās ikdienas un rada prieku ne tikai pašam, bet arī apkārtējiem.

Mazā zāle un mansards. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 0,50EUR, skolēniem – 0,20EUR, studentiem, senioriem – 0,30EUR, pirmsskolas vecuma bērniem, 1-3.klašu skolēniem, internātskolu un bērnu namu audzēkņiem, skolotājiem, kurš atvedis grupu- bez maksas

MANSARDĀ
Līdz 30.janvārim Krāsaini un silti. Sarkaņu amatu skolas rokdarbu un aušanas pulciņa dalībnieču radīto darbu izstāde. Radošo studiju darbā apvienojušās dalībnieces no dažādām Madonas novada vietām,  kuras veiksmīgi un profesionāli vada meistares Vanda Podiņa un Daira Drozdova. Rokdarbnieču veikums izstādē apskatāms gan senāk, gan tagad radītajos darbos. Pēdējos divus gadus studijas dalībnieces pievērsušās apģērbu darināšanai. Ir tapuši džemperi, vestes, kostīmi, jakas,  kleitas, mēteļi, kā arī cimdi un zeķes. Darbi top no dažādiem materiāliem, galvenokārt no vilnas, pusvilnas un kokvilnas.
    Audēju radītajos darbos dominē krāsu un rakstu spēle, kas  savstarpējā vijumā  veido savu ritmu.  Katra audēja ieliek savu redzējumu šajā spēlē, lai rezultāts būtu tīkams acij. Kādai patīk aust lielos formātus– segas, lakatus, kādai – galda sedziņas, dvielīšus, bet vēl kāda sākusi veidot cita veida rokdarbiņus. Dalībnieces ir ļoti dažādas, bet visas kopā vieno vēlme darboties un priecāties par rezultātu.

FOAJĒ
Līdz 30.janvārimNozīmes no muzeja krājuma. Muzeja krājumā glabājas aptuveni 600 dažāda veida nozīmes un izstādē būs eksponētas vairāk kā 100 no tām: dāvinātas muzejam, veidotas dažnedažādiem pasākumiem, jubilejām u.t.t.
Līdz 6.martam – Linu dvieļi no muzeja krājuma. Muzeja krājumā glabājas linu dvieļi, kas darināti laikā no 20.gadsimta sākuma līdz pat 21.gadsimta sākuma. Un muzejam tos dāvinājušas gan pašas rokdarbnieces vai viņu radinieki.
    Linu dvieļi tika plaši lietoti sadzīvē, tiem bija ne vien praktisks pielietojums. Dvieļi kalpoja arī kā cilvēka dzīves ceļa simbols. Ir bijuši vienkāršāki dvieļi bez izšuvumiem un apmezglojumiem, kas tika izmantoti ikdienā, un bija rotātie jeb goda dvieļi, kas tika taupīti īpašiem notikumiem – tos izmantoja kāzās un kristībās. Dvieļus izmantoja arī bērēs, ar tiem laida kapā zārku. Proti, linu dvieļi pavadīja cilvēku no piedzimšanas līdz mūžīgai dzīvei. Uz dvieļiem arī lika svētku ēdienu un izmantoja tos telpu rotāšanā – teiksim, tie tika iekārti īpaši darinātā koka plauktā, lai mielotu acis.
    Muzeja krājumā esošajiem dvieļiem populārākais apdares veids ir tamborētas mežģīnes, tāpat dvieļu rotāšanā izmantoti izšuvumi – to galos izšūti ziedi, sveicieni un monogrammas (Latvijā visizplatītākais dvieļu rotājumu veids,  kas Latvijas teritorijā ienāca 19.gs. beigās). 

​​​Līdz 23. janvārim – “Zem spārniem”. Eņģelīšus un fejas  svētku sajūtas radīšanai uz Madonu atveda Ivars Ivanovs no Olaines. Jau aptuveni 15 gadus nesteidzīgi veidojis kolekciju ar šīm spārnainām būtnēm, kuras simbolizē mieru, apgarotību un pilda brīnuma nesēju lomu. Ivars ikdienā strādā “Dzintars” kosmētikas ražotnē, un ar savām rokām veido skaistu vidi tajā strādājošiem. Jau vairāku gadu laikā kolēģi un draugi zina par Ivara kolekcionēšanu un palīdz to papildināt.  Uz muzeju ir atvestas vairāk kā 150 eņģelīšu un feju, kurus varēs aplūkot izstāžu zāļu logos arī no ārpuses svētku laikā un diennakts tumšajā laikā.
PILSĒTVIDĒ

“Līdzsvarā”(visa vasara). No 3.jūnija pēcpusdienas uz upītes, pie tiltiņa starp Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ēkām ir uzstādīta vides skulptūra. Tā Madonā ir nonākusi sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmiju(LMA) un priecēs pilsētniekus un viesus visas vasaras garumā. Tas ir 2019.gadā LMA Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozares studentes Luīzes Lindes darbs “Līdzsvarā”.    Jaunas meitenes tēls, kurš uz vienas kājas kustībā vēlas iet uz priekšu pa liekto pamatni simboliski ir kā savienojums starp divām muzeja ēkām,  savienodams izstāžu zāles ar muzeja krājumu.  Kā pauž autore: “Katram cilvēkam ir dažādi uzdevumi, sociālās lomas, mērķi un sapņi, iekšējās pārdomas un cīņas. Līdzsvars tajā visā ir ļoti būtisks, gan primitīvā līdzsvara noturēšana, kas mums ir nepieciešama, lai pārvietotos telpā, gan ļoti smalka izjūta, kas mums palīdz sabalansēt dzīves ritmu un iekšējo pasauli.” Skulptūriņa, lai gan veidota citai vietai Latvijā, kā ideja vides dizainam, ļoti harmoniski iekļaujas uzstādītajā vietā. Vai tā ir nejaušība, vai mistika, bet tā vien šķiet, ka radīta Madonai, jo asociējas ar nostāstos par pilsētu minēto Madi. Vai šī varētu būt meitene, kura iemīlējusies brien rīta rasā Madonas upītē muti mazgāt, lai ūdens atspulgā ieraudzītu savu izredzēto? Iztēle ir skatītāja ziņā.