izstādes “Latvijas gadsimts” veidošana

Datums: 10.05.2018 16:37
23 skatījumi
Noslēdzies gandrīz trīs gadu garš Latvijas muzeju kopdarbs – izstādes “Latvijas gadsimts” veidošana. Tā ir atvērta skatītājiem no 4.maija Rīgā un būs skatāma līdz 2021.gadam.
    Sākotnējā iecere bija iekārtot izstādi atjaunotajā Rīgas pilī, tomēr šis sapnis nepiepildījās un izstāde skatāma Nacionālā vēstures muzeja tagadējās telpās – Brīvības bulvārī 32.
    Šīs izstādes tapšanas laikā pierādījās, ka Madonas muzeja krājums ir ļoti bagāts.
Izstādes veidošanai piedāvājām ap 300 dažādu priekšmetu. Katrs no tiem bija saistīts ar kādu no desmit izstādes tēmām. Materiālu atlases gaitā izstādes veidotājiem no daudziem priekšmetiem nācās atteikties, jo visu eksponēt nav iespējams, turklāt “sevi parādīt” bija jādod iespēja visiem muzejiem, kas vēlējās piedalīties. Mūsu muzejs galarezultātā izstādē pārstāvēts ar 66 priekšmetiem, no tiem eksponēti 29 oriģināli, pārējie – priekšmetu digitālie attēli. Senāko laika periodu pārstāv Saikavas vīru kora fotogrāfija un karogs. Pirmā pasaules kara laiku raksturo “Latviešu bēgļu adrešu saraksts Krievijā” un J.Glīznieka fotografētā Rīgas izlaupīšana.
    Izstādē katru periodu raksturo vairāki, izteikti dažādu cilvēku dzīvesstāsti. Starp tiem ir materiāli arī par mūsu novadniekiem ģenerāļa O.Ūdentiņa, viena no valsts dibinātājiem un vēlāk 1944.g. Centrālās padomes memoranda parakstītājiem, agronoma J.Vārsberga, kā arī E.Trumekalnes (prec. Serdānes) – deportētās, vienas no vēstules uz bērza tāss autorēm stāsti, fotogrāfijas un citi priekšmeti.
    Starp citiem Dziesmu svētku dalībnieku tērpiem ir arī mūsu Martas Goliases (prec. Jēgeres) darinātais un svētku skatē godalgotais Krustpils novada tērps.
   Nelielā digitālā “albumā” skatāmi attēli no visdažādākajām latviešu deportāciju un apcietinājumu vietām. 24 no tiem ir Madonas muzeja krājuma priekšmeti.
    Kolhozu veidošanās laikam raksturīgās nododamo produktu normas, rīkojumi par veicamajiem darbiem un brīdinājumi par sodiem, ja tie netiks izpildīti pirmās darba grāmatiņas tiek rādītas ar Ikaunieku ģimenes materiāliem.
   Eksponēta arī viens no Madonas muzeja krājuma lepnumiem – nacionālo partizānu grupas dalībnieku fotogrāfija.
    Laika periodā tūlīt pēc 1990.gada mūsu dzīvē viss strauji mainījās, tik ļoti vēlējāmies atbrīvoties no visa iepriekšējo periodu atgādinošā, ka maz kas vairs saglabājies. Tomēr muzejā glabājās Madonas pilsētas domes izkārtne, kas arī aplūkojama šobrīd lielajā simtgades izstādē. Tāpat kā populārās mūzikas festivāla “Sinepes un medus” reklāma.
Ilze GAUJĒNA kultūrvēstures nodaļas vadītāja
    Par 68 Latvijas muzeju kopizstādi “LATVIJAS GADSIMTS”
No šī gada 4.maija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, apskatāma mūsu valsts simtgadei veltīta izstāde “Latvijas gadsimts” un tā ir kļuvusi arī par vienu no centrālajiem valsts simtgades notikumiem.
    Vērienīgākajā muzeju nozares sadarbības projektā kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir iesaistījušies 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji, tādējādi vienkopus izstādītas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. Līdzās priekšmetiem sagatavots arī daudzveidīgs digitālais saturs.
    Latvijas valsts pastāvēšanas simts gadi izstādē “Latvijas gadsimts” raksturoti kā nemitīgas mainības un reizē arī pēctecības stāsts – sarežģīts, daudzveidīgs, nereti pretrunīgs dažādu politisko nosacījumu apstākļos. Izstādes veidotāji tiekušies rast atbildi, kā mainījusies Latvijas idejas nozīme vairāk kā simts gadu garumā. Latvijas Republikas pasludināšana 1918.gadā jaunlatviešu radītā poētiskā Latvijas ideāla vietā deva Latvijas jēdzienam jaunu būtību, – tā kļuva par valsti, starptautiski atzītu nācijas suverenitātes faktu. Starpkaru gados Latvija tapa par jauncelsmes ideālu. Pēc Latvijas okupācijas totalitārie režīmi centās izdzēst agrāko priekšstatu par Latviju, pakļaujot to radikālai pārinterpretācijai. Latvija kļuva par aizliegtu ideālu un varēja pastāvēt katra personīgajā telpā. Trešās atmodas laikā Latvija atkal varēja atjaunot valstisko neatkarību. Izstādē rādīti ne tikai Latvijas valstiskuma uzplaukuma periodi, bet arī traģiskie, neskaidrības un krīzes posmi, jo tie ne mazāk būtiski raksturo Latvijas izjūtu, un ir atstājuši nospiedumus mūsdienu sabiedrībā.
    Izstāde “Latvijas gadsimts” veidota kā hronoloģisks stāsts par Latvijas idejas nozīmi latviešu nācijas un sabiedrības dzīvē. Tajā iekļauti dažādo laikmetu politiskie konteksti, katra laikposma kultūras, sabiedrisko vai saimniecisko dzīvi raksturojoši priekšmeti un cilvēku dzīvesstāsti. Simt gadu ceļš atainots desmit tematiskajās sadaļās, papildus atspoguļojot arī laiku pirms valsts izveides:
-        Latvijas idejas tapšana;
-        Ceļš uz Latvijas valsti. Pirmais pasaules karš (1914–1918);
-        Latvijas valsts aizstāvēšana. Neatkarības karš (1918–1920);
-        Latvija – jauncelsmes ideāls. Demokrātiskā republika (1920–1934);
-        Latviskā Latvija. Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms (1934–1940);
-        Aizliegtā valsts. Okupētā Latvija Otrajā pasaules karā (1940–1945);
-        Aizlauztā Latvija. Staļina laiks (1945–1953);
-        Personīgā Latvija. Padomju lielvalsts sastāvā (1953–1986);
-        Valstsgribas atdzimšana. Latvijas neatkarības atjaunošana (1986–1991);
-        Sarežģītā demokrātija. Mūsdienu Latvijas tapšana (1991–2004).

    Analogi šādam tematiskajam izkārtojumam veidots arī izstādes katalogs, kas izdots atsevišķi latviešu un angļu valodā.
    Izstādes interneta vietnē www.latvijasgadsimts.lv var detalizētāk iepazīt izstādes koncepciju un aktualitātēm. Plašāku popularitāti jau guvusi šīs vietnes sadaļa Gadsimta albums, kuru joprojām ikviens aicināts līdzveidot ar savu stāstu un fotogrāfiju par dzimtas, ģimenes vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Šie attēli un apraksti virtuālajos ekrānos aplūkojami arī izstādes noslēguma zālē.
    Izstādes dizainu veidojis starptautiski godalgotais dizaina birojs H2E.
    Izstāde “Latvijas gadsimts” būs nozīmīga gan Latvijas iedzīvotājiem, sniedzot iespēju padziļināti izzināt Latvijas vēsturi, gan ārvalstu viesiem, kas apmeklēs Latvijas valsts simtgades norises. To iecerēts piedāvāt apskatei līdz pat 2021.gada maijam.
Izstādē piedalās:
Ainažu Jūrskolas muzejs,
Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs,
Aizputes novadpētniecības muzejs,
Alūksnes muzejs,
Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs,
Balvu novada muzejs,
Bejas novadpētniecības centrs,
Cēsu vēstures un mākslas muzejs,
Daugavas muzejs,
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs,
Dobeles Novadpētniecības muzejs,
Druvienas skolas muzejs,
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs,
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs,
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs,
Jaunlaicenes muižas muzejs,
Jaunpils muzejs,
Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”,
Jēkabpils Vēstures muzejs,
Kandavas novada muzejs,
Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs,
Krišjāņa Barona muzejs,
Kubalu skola-muzejs,
Kuldīgas novada muzejs,
Ķekavas novadpētniecības muzejs,
Latgales kultūrvēstures muzejs,
“Latvieši pasaulē”- muzejs un pētniecības centrs,
Latvijas Arhitektūras muzejs,
Latvijas Ceļu muzejs,
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs,
Latvijas Fotogrāfijas muzejs,
Latvijas Kara muzejs,
Latvijas Lauksaimniecības muzejs Talsos,
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs,
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs,
Latvijas Okupācijas muzejs,
Latvijas Sporta muzejs,
Latvijas Ugunsdzēsības muzejs,
Latvijas Universitātes Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejs,
LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs,
LKA Rīgas Kino muzejs,
Ludzas Novadpētniecības muzejs,
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs,
Mencendorfa nams – rīdzinieku 17.–18. gs. māja–muzejs,
Muzejs “Ebreji Latvijā”,
Naujenes novadpētniecības muzejs,
Naukšēnu Cilvēkmuzejs,
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs,
Pāvilostas novadpētniecības muzejs,
Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”,
Rakstniecības un mūzikas muzejs,
Rīgas Stradiņa universitātes muzejs,
Rīgas Porcelāna muzejs,
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs,
Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs,
Salacgrīvas muzejs,
Talsu novada muzejs,
Tukuma muzejs,
Turaidas muzejrezervāts,
Valkas novadpētniecības muzejs,
Valmieras muzejs,
Varakļānu novada muzejs,
VEF vēstures muzejs,
Viļakas novada muzejs,
Viļānu novadpētniecības muzejs,
Zeltiņu vēstures krātuve,
Žaņa Lipkes memoriāls.
     Izstādes “Latvijas gadsimts” sadarbības partneri ir Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs un Latvijas Nacionālā bibliotēka; atbalstītāji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, Latvijas Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, portāls Delfi.lv, korporatīvās komunikācijas aģentūra LEAD, Narvesen,  Salons Objekts, MD Noass, RIDEMO, MAGNUM NT.