Latviešu
Valoda: Latviešu

Inženierim, kordiriģentam Eduardam Kļaviņam – 140

Datums: 04.03.2022 10:35
11 skatījumi
Lubānas ezera regulēšanas darbu pārvaldes inženierim, kordiriģentam Eduardam Kļaviņam šogad – 140. Viņa vadītais Lubānas koris Devītajos latviešu vispārējos Dziesmu svētkos 1938.gadā lauku koru grupā ieguva otro godalgu un saņēma sabiedrisko lietu ministra A.Bērziņa dāvāto sudraba šķīvi ar dzintara rotājumiem.
    Simts gadus senās fotogrāfijās varam skatīt plūdus Lubānā, ūdeņi ir tagadējās pilsētas centrā, pie ēkām, un vietām cilvēki pārvietojas zirga mugurā vai ar laivu. Jau no 19.gadsimta vidus tika apdomāti un veidoti projekti Lubānas ezera līmeņa pazemināšanai. Bet toreiz izraktais Meirānu kanāls tāds grāvis vien bija. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas sāka projektēt un organizēt ezera regulēšanas darbus. 1926.gada oktobrī darbu vadīšanai organizēja speciālu Lubānas ezera regulēšanas darbu pārvaldi Lubānā, ierīkojot kantori un darbnīcas. Lubānā strādāja arī inženieris Eduards Kļaviņš (1882.gada 5.marts - 1956.gada 6.jūlijs). Viņa sieva Anna bija atbildīgā par pārvaldes darbinieku kopēdināšanu.
    1929.gadā Eduards Kļaviņš noorganizēja Lubānas ezera regulēšanas darbu pārvaldes vīru kori, bet vēlāk izveidoja jaukto kori. Periodikā varam lasīt, ka gan vīru, gan jauktais koris dziedāja dažādos pasākumos, gan Oskaram Kalpakam veltītajos, gan valsts svētkos, gan dievkalpojumos Lubānas luterāņu baznīcā. 1936.gada 6.martā Kalpakam veltītajā sarīkojumā Madonas aizsargu namā Lubānas pārvaldes vīru kora koncerts visus ir patīkami pārsteidzis ar izpildījuma kvalitāti.
    Devītie latviešu vispārējie Dziesmu svētki notika Rīgā 1938.gadā no 16. līdz 19.jūnijam. 16.jūnijā notika koru sacensības un tajās piedalījās pieci pilsētu kori un astoņi lauku kori, arī Lubānas jauktais koris Eduarda Kļaviņa vadībā. Lauku koru grupā Lubānas koris ieguva otro godalgu. Pirmā vieta – Lazdonas draudzes korim diriģenta Haralda Medņa vadībā, bet trešā – Trikātas draudzes korim. Emilis Melngailis par lubāniešu uzstāšanos ir teicis, ka “lubāniešiem ansamblis bija visgludākais. Milzīgi sadziedājušies. Vērīgi veidodami sava vadoņa E.Kļaviņa smalko uztvērumu, viņi ļoti jūtīgi izcēla Vītola „Gaismas pili”. Bet taisni šai dziesmā lubāniešu alti mazliet apgrēkojās, pielaizdami sīku svārstību tai uzņēmienā, kur alti dzied vieni paši. Ar to tad pirmā godalga bija zaudēta.” Bet tomēr pēc balvas saņemšanas Lubānas koristi diriģentu no zāles iznesa uz rokām. Tas bija Lubānas kora līdz tam laikam augstākais sasniegums.
    Lubānas jauktajā korī dziedāja Milda Bedeics, Elvīra Bemkins, Ārija Brutans, Natālija Grāvers, Lizete Kārkliņš, Alma Kūcs, Elza Putniņš, Aleksandra Rubenis, Elvīra Vasmanis, Ella Zariņš, Līza Grāvers un Mirdza Ģēģers, Irma Arndts, Mirdza Arndts, Olga Gavars, Velta Hincenbergs, Milda Ozoliņš, Anna Pumpass un Marianna Rozīte, Ernests Kāpostiņš, Eduards Kārkliņš, Nikolajs Lesnieks, Eduards Mežatučs, Konrāds Mežsargs un Jānis Pupausis, Zigfrīds Bedeics, Jānis Lakstīgala, Emīlis Kūcs, Jānis Rubenis, Nikolajs Rubenis, Aleksandrs Sārītis un Kārlis Vasmanis. 

Attēli no Madonas muzeja krājuma.
Laimdota IVANOVA vēsturniece