Latviešu
Valoda: Latviešu

Dzimtā puse - skaistā Vecpiebalga

Datums: 13.08.2020 22:23
13 skatījumi
Skolotājai, dzejniecei Adīnai Ķirškalnei (1915 - 2009) 15.augustā – 105. “Mana dzimtā puse ir skaistā Vecpiebalga, kur lielā pagasta vienā stūrī (uz Skujenes robežām) ir apmeties Alauksta, Ineša un Tauna mazākais brālis Zobols”. Tā par sevi ir rakstījusi Adīna Ķirškalne.
    Par dzimto vietu A.Ķirškalne (dz.Kiršberga, 1915.gada 15.augusts – 2009.gada 3.jūnijs) turpina: “Netālu no Zobola, netālu no veca ozola, kura stumbrā sagūlušies vairāki gadu simteņi, atrodas četru māju puduris — Ģibuļi. Vienā no tām 1915.gada 15.augustā zemnieku ģimenē man šūpulis kārts”. Dzejolī “Bērnu dienu pusē” viņa raksta: “Senu dienu ceļu/ Eju sveicināt,/ Rīta rasu smeļu,/ Glaužu vaigam klāt”. Bērnu dienu pusē, dzimtajā Vecpiebalgā, ir arī viņas atdusas vieta, tāpat kā brālim, pirmajam R.Blaumaņa memoriālmuzeja “Braki” vadītājam Jānim Ķirškalnam. Pēc skolotāju institūta beigšanas (1937) Adīna Ķirškalne strādāja Vecpiebalgas pusē, bet no 1948.gada - ilgus gadu desmitus Lazdonas pamatskolā.
    Pirmais dzejolis “Dzimtenes laukos” ar pseidonīmu Junda publicēts 1935.gadā: “Man tīkas galvu nolikt lauku malā,/ Kur smilgas klusi vējā zvana;/ Kad jūtos it kā pašā laimes salā,/ Jo tā ir dzimtā zeme mana”… Adīna Ķirškalne regulāri  sākusi publicēties no 1956.gada. 1977.gadā atmiņas un dzejoļi apkopoti grāmatā “Rītdienas prieks”, 1991.gadā viņas dzejoļi ievietoti kopkrājumā “Mūža acis”. 1995.gadā izdota dzejas izlase “Pie saulespuķes pieturos”, bet 2000.gadā – pārdomas un dzeja grāmatā “Atāla puķītes”. A.Ķirškalne apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā glabājas materiāli par skolotāju un dzejnieci A.Ķirškalni.

Attēlā no Madonas muzeja krājuma: Adīna Ķirškalne 85 gadu jubilejā puķu dārzā Lazdonas Salās.
Laimdota IVANOVA vēsturniece