Latviešu
Valoda: Latviešu

Cītaru meistars Voldemārs Goldbergs

Datums: 18.02.2022 14:58
9 skatījumi
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs var iejusties izstādes “Lauku muzikanti. Mūzikas instrumenti. 20.gadsimts” noskaņās, kur eksponētas arī Voldemāra Goldberga (1902 – 1997) gatavotās cītaras.
    Viena no viņa gatavotajām cītarām ir Madonas muzeja krājumā. Tā izgatavota 1973.gadā, un gadu vēlāk muzejs to nopirka par 150 rubļiem. Pārējās cītaras ir deponētas uz izstādes laiku no to īpašniekiem.
    Šogad cītaru meistaram Voldemāram Goldbergam – 120. Viņš ir dzimis Saikavas pagasta “Jaunzemos”, kur bija liela vecā dzīvojamā māja ar salmu jumtu un plašu ābeļdārzu pie tās. Jaunu dzīvojamo ēku cēla ap 1925.gadu. Voldemāra bērnības laikā gandrīz katrā mājā prata spēlēt kādu mūzikas instrumentu. “Jaunzemos” pēc vakariņām mājas ļaudis sanāca kopā un skanēja cītaras, ermoņikas un vijole. Skolas laikā V.Goldbergs iemācījās spēlēt vijoli, viņš spēlēja arī cītaru un bungas.
    Pēc karadienesta vienu gadu V.Goldbergs dzīvoja Rīgā,  pie vijoļmeistara Davida Knospes apguva vijoļu gatavošanu, bet pie Kārļa Vintera - cītaru gatavošanu. Pēc 20.gadsimta sākumā Eiropā izplatītās pavadījuma cītaras parauga 20.gados Latvijas vietējie meistari izveidoja jaunas konstrukcijas instrumentu, kas īsā laikā kļuva populārs – dūru cītaru. Viens no šiem aizsācējiem bija Kārlis Vinters. Vēlāk tās gatavoja arī viņa skolnieks Voldemārs Goldbergs un citi lauku amatnieki.
    Vēlāk V.Goldbergs strādāja tēva saimniecībā, spēlēja kapelā “Akords”. Kad Voldemārs Goldbergs apprecējās ar tuvējo “Meimurtu” saimnieku meitu Vilmu Ragaini, 1935.gadā no “Jaunzemu” saimniecības tika atdalīta zeme “Gaiziņu” mājai, kam vārdu deva Voldemārs Goldbergs. 1930.gadu beigās jau bija kūts, klēts, divi dīķi, bišu drava un neliela smēde, jo V.Goldbergs prata arī kalēja darbus. Savukārt jaunā “Gaiziņu” māja celta kā vecās ēkas piebūve vienu metru atstatu, acīmredzot, atbilstoši tā laika likumdošanai.  Māju cēla Voldemārs Goldbergs ar dēlu Modri un palīgiem. Uz jauno māju pārgāja dzīvot 1970.gadu beigās, bet pilnīgi pabeidza 1982.gadā.
    V.Goldbergs prata dažādus kokamatnieka darbus, nodarbojās ar biškopību. Kāds muzejā saglabājies dokuments liecina, ka 1978.gadā konkursā “Par labāk izveidoto un apkopto bišu dravu” individuālajā sektorā V.Goldberga drava Saikavas ciema “Gaiziņos” ar 30 bišu saimēm ieguva 1.vietu republikā.
    V.Goldbergs mūzikas instrumentus gatavoja kopš 1930.gada. Dažādos avotos minēts atšķirīgs viņa izgatavoto instrumentu skaits – no pussimta līdz simtam. Savulaik muzejā meistars ir stāstījis, ka viņa gatavotās cītaras varētu būt Miervaldim Ozolam, Otto Pērkonam un Melnacim Madonā, bet vijole -  Brokam “Stūrmežā”. Zināms, ka vēl V.Goldberga gatavotās cītaras bija arī Jānim Platajam no Gavara kapelas, Kārlim Seržānam un Miervaldim Zāberam. Arī J.Platā un K.Seržāna cītaras apskatāmas izstādē par lauku muzikantiem. Uz vienas no tām ir uzraksts: “Tie brīži būs vienmēr mīļi mums gan/ Kad jauki mūzikas skaņas skan”. Spēlēt cītaru V.Goldbergs iemācīja savai krustmeitai Rutai Elmerei (Vanagai) no Saikavas “Vintiešiem”. Arī viņas cītara un citi materiāli eksponēti izstādē par lauku muzikantiem.
Laimdota IVANOVA vēsturniece
​Foto no muzeja krājuma.