Arņa diena medicīnas muzejā

Datums: 11.06.2018 09:09
4 skatījumi
7.jūnijā kalendārā ierakstīts Arņa vārds. Šai reizē Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā cilvēki pulcējās uz aprīļa beigās mirušā Arņa Vīksnas (1942-2018) pieminēšanu.
   Mežsarga un skolotājas dēla, Latvijā zinošākā ārstniecības vēsturnieka mūžs sākās Lubānā 1942.gada 25.februārī. Tur aizvadīti arī pirmie skolas gadi. Vēlāk viņš mācījās Grašos, tad Cesvaines vidusskolā, 1966.gadā beidza Rīgas Medicīnas institūtu. 1969.-1998.gadā novadnieks strādāja Medicīnas vēstures muzejā, pēc tam Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Arī medicīnas zinātņu kandidāta disertācija 1971.gadā aizstāvēta par šīs jomas pagātni, attīstību. Reizē viņš bija arī vispārējās kultūras, izglītības, zinātnes vēsturnieks, popularizētājs. Noprotu, ka mājās Arnim Vīksnam glabājās plaša kartotēka par cilvēkiem un notikumiem. Ja uz kādu jautājumu viņš nevarēja atbildēt tūlīt, tad parasti sacīja, ka ieskatīsies pierakstos. Svarīgi, ka uzzināto par pagātni viņš centās saglabāt, padarīt pieejamu rakstos – grāmatās, presē, arī mūsu puses laikrakstā “Stars”. Uz A.Vīksnas piecdesmitgadi apkopotais pārskats aptver gandrīz 1000 lielākas un mazākas publikācijas, turpmāk to skaits gandrīz trīskāršojies.
    Pētnieks uzskatīja, ka būtiski saglabāt ziņas par cilvēku – dzimšana, dzīvesgaita, arī mūža beigas. Studiju biedrene Ingrīda Frickausa  atcerējās, ka uz kursabiedru gadskārtējo tikšanos Arnis mēdzis sagatavot un katram uzdāvināt nelielu iesējumiņu par visiem kādreizējiem institūta līdzgaitniekiem, pieminot arī tos, kuru vairs nav. Vīksna veidoja pārskatu brošūras veidā par gadskārtējiem mediķiem-jubilāriem, arī šim – 2018.gadam. Viņš gan sprieda, ka turpmāk datu aizsardzības regula šo darbu sarežģīs. Pats par savu nozīmīgāko veikumu profesors uzskatījis 2004.gadā izdoto grāmatu “Latgales ārsti un ārstniecība” laika periodā pirms Latvijas Republikas nodibināšanas – par Kurzemi un Vidzemi, arī Igauniju (kādreizējās Baltijas guberņas Krievijā) šāds pārskats sagatavots jau sen. Ziņas tam vāktas jau no septiņdesmitajiem gadiem Krievijā, Baltkrievijā, Latvijā dokumentu saglabājies mazāk. Divkārt sagatavota grāmata par Patkules “Dilmaņos” jaunībā dzīvojušo bērnu ķirurgu Bieziņu. 1980.gadā iznākušajai “Zelta skalpelis. Profesora Aleksandra Bieziņa dzīve un darbs” pagājušajā rudenī sekoja papildināts izdevums (kopā ar Aivaru Pētersonu) “Profesors Aleksandrs Bieziņš un Latvijas bērnu ķirurģija”. Novadnieks piedalījās arī A.Bieziņa muzeja veidošanā “Dilmaņos”, to atgādināja vēl viens studiju biedrs Edvīns Platkājis, ar kuru kopā tāpat Vīksna gatavojis vairākas medicīnas vēstures grāmatas.
    Pateicoties novadniekam Madonas muzejā nonākuši materiāli par medicīnu un apkārtnes ārstiem, arī citas lietas, kas izmantotas dažādās izstādēs (piemēram, apjomīgā kolekcija par mākslinieku, arhivāru Augustu Nori). Viņa rosinājums aicināja apkopot ziņas par mūsu puses cilvēkiem, kas saistīti ar Latvijas Universitāti, piedalīties gadskārtējās konferencēs.
    Uz atceres pasākumu Arnim Vīksnam aicināja Rīgas Stradiņa universitātes docente, Latvijas medicīnas vēsturnieku apvienības vadītāja Maija Pozemkovska. Viņa sacīja, ka 2019.gada 25.februārī, profesora dzimšanas dienā, tiks rīkots plašāks pasākums par medicīnas vēsturi un Arni Vīksnu. Iespējams, tas notiks Lubānā.
Indulis ZVIRGZDIŅŠ vadošais pētnieks