Novembrī muzejā

​​    Lai pieteiktos uz skolēnu ekskursiju laikiem un muzejpedagoģiskajām nodarbībām, lūdzam zvanīt uz norādītajiem tālruņa numuriem:

o   Madonas muzeja Izstāžu zāles: 64823844 vai 29418187

o   Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve Sarkaņos: 26579716

EKSPOZĪCIJAS
​Pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija”, Skolas ielā 10A, Madonā. Ekspozīcija apmeklētājus iepazīstina ar Madonas apkārtni no senāka laika posma pirms 10 000 gadu, kad Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotāji līdz 17.gadsimtam, kad Latvijas teritorijā pastāvīgi notika dažādu varu maiņas. Ekspozīcijā aplūkojami akmens un kaula rīki, kas vēsta par pašu senāko laiku, bronzas rotaslietas un metāla darbarīki un rotaslietas, senlietas no Madonas apkārtnē esošajām ezermītnēm, kā arī arheoloģiskie priekšmeti no Madonas senkapiem.

 Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krājuma kolekcijas Sarkaņos:

• “Amatniecības darba rīku kolekcija”;
• “Mēbeļu un sadzīves priekšmetu kolekcija”;
• “19.gadsimta beigu un 20.gadsimta dzīvojamo istabu iekārtojums”;
• “Tradicionālās tvertnes un mēri”.
• “Vilnas un linu apstrādes rīki”.
• Ekspozīcija veltīta Madonas novadniekiem – rakstnieka Viktora Eglīša dzimtai, aktrisei Olgai Dreģei, komponistam un kordiriģentam Valdim Breģim, muzikologam Jēkabam Vītoliņam, bērnu ķirurgam Aleksandram Bieziņam.

Madonas muzeja Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē Sarkaņos, individuāliem apmeklētājiem krājuma apskate BEZMAKSAS, skolēnu grupai – 3.00EUR, pieaugušo grupai – 5.00EUR! Ekskursija uz atklāto krājumu jāpiesaka iepriekš, zvanot uz tālr. 26579716 vai 20221997.

Haralda Medņa kultūrizglītības centrs “Dziesmusvētku skola”
Pastāvīgā ekspozīcija - Haralds Mednis. Apmeklētāji šeit var iepazīties ar kordiriģenta Haralda Medņa (1906-2000) dzīvi, iespaidiem un iedvesmas avotiem, mīlestību pret dziesmu, kā arī sajust Dziesmu svētku burvību, klausīties kora dziesmu repertuāru, izmēģināt diriģēšanas prasmi un iejusties diriģenta tēlā, atskatīties uz Dziesmu svētku vēsturi un, protams, nekautrēties un visiem par prieku arī ko uzdziedāt.
    Vienā no ekspozīcijas telpām atrodas “Dziesmusvētku skapis”, kur apkopoti Dziesmu svētku materiāli, atmiņas un dziesmas. “Dziesmusvētku skolas” mērķis ir atdzīvināt šo vēstures apvīto vietu, lai tā pulcētu visa vecuma interesentus no Latvijas un visas pasaules, izglītojot un iepazīstinot ar tik bagāto, iedvesmojošo kormūzikas, dziesmu un deju svētku kultūras mantojumu. Priecāsimies, ja mums uzdāvināsiet savas Dziesmu svētku piemiņas lietas (dziesmu grāmatas un nozīmītes)

​​​​​​IZSTĀDES

​​Lielās zāles
Līdz 3.decembrim -  Latvija iedvesmo. Izstādes “Latvija iedvesmo” autori ir mākslinieku grupa “Daugava 2019”, kurā darbojas tādi zināmi mākslinieki kā J.Streičs, A.Naumovs, Ģ.Burvis, Muzikantu ģimene, E.Dane, J.Ģērmanis, A.Mediņa, I.Zalāns u.c., kā arī trīs Ukrainas mākslinieki S.Kislova, A.Kislovs un M.Zenkova. Latvija ir šo mākslinieku iedvesmas avots, radot darbus dažādās tehnikās – gleznas, metālkalumi, tēlniecība akmenī un bronzā.
Izstādes ietvaros 15.novembrī plkst.12.00 tikšanās ar mākslinieku, tēlnieku Ģirtu Burvi, ciklā “Dzīves un mākslas krāsās”.
Ieejas maksa uz izstādēm lielajās zālēs: pieaugušajiem – 1.00Eur, skolēniem – 0.20Eur, studentiem, senioriem – 0.30Eur. Pirmsskolas vecuma bērniem, 1-3.klašu skolēniem, internātskolu un bērnu namu audzēkņiem, skolotājam, kurš atvedis grupu - BEZ MAKSAS 
​
Mazā zāle
No 27.novembra - Sports un grācija– Mirdzas Martinsones arhīvs. Izstāde par Mirdzu Bianku Martinsoni (/Bērziņa, Turķe/, 1916 – 1983) - sportisti, slēpotāju, olimpisko spēļu dalībnieci, meiteni no laikrakstu un žurnālu lappusēm, iedvesmas avotu, žurnālisti, vienu no Gaiziņkalna karnevāla aizsācējām, Ilzes Kalnāres garā stāsta “Sniega Roze” galvenās varones prototipu. M.Martinsone uzskatīja slēpošanu par sievietei vispiemērotāko sporta veidu, jo tur savienojas grācija ar veiklību un eleganci.

Mansardā
Novembrī – “Zemē iesētās dienas” /J.Gavars/. Nosaukumā skan novadnieka Jāņa Gavara dzejas rinda “Zemē iesētās dienas”. Zemei atdotais laiks un spēks no līduma līšanas un sējas līdz ražai, no zirgu līdz jaudīgai tehnikai, no ceļu būvēšanas un grāvju rakšanas līdz tirgum.
    Izstādes pamatu veido stāsti no virtuālās ekspozīcijas “Madonas novada vēsture. 1918 – 1940” un “Madonas novada vēsture. 1940 – 1990” un fotogrāfijas, kurās atainota Madonas novada vēsture caur dažādiem zemes darbiem, izceļot tās vērtības, kas vēsturiski radītas mūsu novadā, izmantojot dabas un zemes labvēlību.
Ieejas maksa uz izstādēm mansardā un mazajā zālē: pieaugušajiem – 0.50Eur, skolēniem – 0.20Eur, studentiem, senioriem – 0.30Eur. Pirmsskolas vecuma bērniem, 1-3.klašu skolēniem, internātskolu un bērnu namu audzēkņiem, skolotājam, kurš atvedis grupu - BEZ MAKSAS ​

Foajē
Līdz 17.decembrim - “Galdiņ klājies!” Trauki no muzeja krājuma. Māla un porcelāna, stikla un kristāla, metāla un pat koka – tik dažādi ir trauku materiāli, kas atrodami muzeja krājumā. Katrai ēdienreizei un notikumam savs trauks komplekts, kas nereti apliecināja arī īpašnieku statusu. Ir trauki, kas ikdienā lietoti daudz, tādēļ redzamas nolietojuma pazīmes, kāds iesists stūrītis vai plaisa un ir tādi, kuri visu kalpošanas laiku nostāvējuši skapī aiz stikla, jo ir pārāk smalki, lai ikdienā no tiem dzertu kafiju, vai ēstu zupu. Šajā izstādē piedāvājam vairākus trauku komplektus, kas skatītājam nodod vēstījumu par tējas vai kafijas baudīšanu ar gardumu, par pusdienu pauzi, par svētku reizēm, par brīdi, kad var apēst sen kāroto konfekti no metāla konfekšu kārbas.

No 8.novembra – Latvijai 105. Pirms 35 gadiem Madonā. Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 105 gadadienu, aicinām uz valsts svētkiem veltītu izstādi Madonas muzejā. Šogad atskatāmies uz svarīgiem notikumiem pirms 35 gadiem. 1988.gada dibinātā Latvijas Tautas frontes (LTF) Madonas rajona nodaļa togad pilsētā organizēja pasākumu par godu Latvijas 70.proklamēšanas gadadienai 18.novembrī. Cilvēki tika aicināti pulcēties pie Blaumaņa pieminekļa, pirmo reizi kopš padomju okupācijas virs Madonas kultūras nama tika pacelts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, kā arī dziedāts “Dievs, svētī Latviju”.  

IZSTĀDES FOAJĒ SKATĀMAS BEZ MAKSAS

Sarkaņos, Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē 
Līdz 30.decembrim - "Kurpnieks. Darbarīki. Apavi". Iespēja aplūkot Madonas un tās apkārtnes kurpnieku darba lietas, sākot no koka nagliņām līdz šujmašīnai, dažādus kurpnieku darinājumus, kā arī apskatīt fotogrāfijas no muzeja krājumiem.

MUZEJPEDAGOĢISKO PROGRAMMU PIEDĀVĀJUMS
Izglītības iestādēs: http://www.madonasmuzejs.lv/lv/par-muzeju/izgl%C4%ABtojo%C5%A1ais-darbs/muzejpedago%C4%A3isk%C4%81s-programmas.
​
Pilsētvidē:
Ceļojumu soma “Kā būvēta Madona”. Ceļojumu lāde jeb soma “Kā būvēta Madona” piedāvā 1. – 12.klašu skolēniem, jauniešiem un pieaugušajiem iepazīt Madonas pilsētu, sekojot norādēm apbūves plānā, pildot izzinošus uzdevumus, meklējot atbildes pilsētvidē un salīdzinot vēsturiskas Madonas vietas un celtnes ar mūsdienām.
Ilgums no vienas stundas līdz 1,5 stundai. Var iziet arī 40 minūtēs, ja veic pusi no pildāmajiem uzdevumiem.

Krājuma telpās:
Mākslas krājuma vērtības
Mērķis – iepazīstināt dalībniekus ar muzeja mākslas krājumā esošajiem mākslas darbiem, to daudzveidību: akvareļi, grafika, pasteļi, eļļas gleznas u.c. tehnikas.
Nodarbības saturs – dalībnieki praktiskā veidā tiek iepazīstināti ar mākslas krājumu un tā daudzveidīgo saturu. Uzsvarus ir iespējams likt uz tehnikām (akvareļi, eļļa, grafika, pasteļi u.c.) un tēmām (portreti, ainavas, klusā daba, abstrakcijas, pilsētvide, dzīvnieki, ziedi, notikumu dokumentēšana u.c.)
Nodarbība var tikt piemērota konkrētam notikumam, tēmām, kas ir saistošs apmeklētāju grupai. Dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja veidot mākslas darbu kopijas, interpretācijas, tehniku atdarinājumus nodarbības ietvaros.
Vecums –pirmsskolas vecuma bērni, 1.-4., 5.-9., 10.-12. klašu vecuma skolēni, pieaugušie.

PILSĒTVIDĒ

“Līdzsvarā”. Uz upītes, pie tiltiņa starp Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ēkām ir uzstādīta vides skulptūra. Tā Madonā ir nonākusi sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmiju(LMA) un priecēs pilsētniekus un viesus. Tas ir 2019.gadā LMA Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozares studentes Luīzes Lindes darbs “Līdzsvarā”. Jaunas meitenes tēls, kurš uz vienas kājas kustībā vēlas iet uz priekšu pa liekto pamatni simboliski ir kā savienojums starp divām muzeja ēkām, savienodams izstāžu zāles ar muzeja krājumu. Kā pauž autore: “Katram cilvēkam ir dažādi uzdevumi, sociālās lomas, mērķi un sapņi, iekšējās pārdomas un cīņas. Līdzsvars tajā visā ir ļoti būtisks, gan primitīvā līdzsvara noturēšana, kas mums ir nepieciešama, lai pārvietotos telpā, gan ļoti smalka izjūta, kas mums palīdz sabalansēt dzīves ritmu un iekšējo pasauli.” Skulptūriņa, lai gan veidota citai vietai Latvijā, kā ideja vides dizainam, ļoti harmoniski iekļaujas uzstādītajā vietā. Vai tā ir nejaušība, vai mistika, bet tā vien šķiet, ka radīta Madonai, jo asociējas ar nostāstos par pilsētu minēto Madi. Vai šī varētu būt meitene, kura iemīlējusies brien rīta rasā Madonas upītē muti mazgāt, lai ūdens atspulgā ieraudzītu savu izredzēto? Iztēle ir skatītāja ziņā.