Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

“Rotaļlietu stāsts” Madonas muzejā

Datums: 10.12.2018 16:17
47 skatījumi
No 8.decembra līdz 2019.gada janvāra beigām Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā apskatāma kolekcionāra no Bauskas Jāņa Bites plaša rotaļlietu izstāde. Kolekcija sākta veidot pirms 7 gadiem, kad dēlam iegādāts “Straumes” Mēness visurgājējs, kas ātri sabojājies.
    Izdarot secinājumu, ka šīs lietas tik ātri zūd, J.Bite sācis veidot rotaļlietu kolekciju.  Tajā ir ap 1500 priekšmetu, kas aptver laika posmu no 1890. līdz 1991.gadam, visvairāk ir 1970.gadu rotaļlietu.
    Pēc skaita, ne pirmā kolekcijas izstāde adresēta mūsdienu bērniem kā iespēja iepazīt vecāku un vecvecāku rotaļlietas, tomēr pierādījies, ka ne mazāk interesanta tā ir pieaugušajiem, jo ļauj gremdēties  bērnības atmiņās.
   Pieminot rotaļlietas, parasti iedomājamies bērnus. Tās palīdz mazajam cilvēkam izzināt pasauli, attīstīt dažādas prasmes un domāšanu. Mūsdienās to ir milzīgs daudzums un dažādība no visvienkāršākajām līdz tehniski sarežģītām ierīcēm. Bet senatnē rotaļlietas tika gatavotas no dabā pieejamiem materiāliem – koka, māla, zāles, akmens, arī auduma. Jau senajā Ēģiptē bērni rotaļājušies ar lellēm, kam bijušas parūkas un kustīgas rokas un kājas. Savukārt Indas civilizācijas laikā gatavoti ratiņi, svilpjamās rotaļlietas putnu formā vai mērkaķīši, kas pratuši nolaisties pa auklu. Senajā Grieķijā un Romā bērniem bijušas vaska un apdedzināta māla lelles un “jojo”, kura dzimtene ir Ķīna. Viena no latviešu bērnu senākajām zināmajām rotaļlietām ir koka rūcenis.
    Mūsdienās lelles ir katras meitenītes rotaļu biedrenes, bet to izcelsme senatnē tiek saistīta ar pieaugušo cilvēku sakrālām darbībām. Vēl 18. - 19.gs. lelles bija vienā eksemplārā. Tikai turīgākie ļaudis varēja iegādāties dārgās porcelāna, koka vai no dārgmetāliem veidotās, ar kurām nespēlējās, bet tikai lūkojās uz skapī izvietotiem vērtīgajiem interjera priekšmetiem. Mazāk turīgo ļaužu bērni gan rotaļājās ar vienkāršākām lellēm. Viens šāds paraugs ir apskatāms izstādē. 19.gs. vidū rotaļlietas sāka ražot masveidā rūpnīcās no lētākiem, izturīgākiem materiāliem un 20.gs. sākuma lelles jau prata pateikt “mamma”.
    1960.gados II.pusē Latvijā, rūpnīcā “Straume” sāka ražot pirmās kustīgās rotaļlietas – Šefpavāru un Dakteri Aikāsāp. Tie kļuva populāri visā PSRS, lai arī bijuši ļoti līdzīgi japāņu rotaļlietām. Ne mazāk zināmi bija Mēness visurgājējs “Luņņiks” un “Planētgājējs”, dažādie šaujamie ar skaņas un gaismas efektiem. Viena no šādām kolekcijas pistolēm atceļojusi no Sahalīnas. Tolaik liels deficīts bija šo rotaļlietu mikromotoriņi, kolekcionāram izdevies iegūt 82 rezerves motoriņus.
    “Straumē” tika ražotas arī spēles, suvenīru automobiļi, visiem zināmie pīkstošie kaķēni groziņā un lelles. 1970.gadu sākumā lielu popularitāti ieguva lelle “Baiba”. Iecienīta bijusi staigājošā lelle ar bērnu ratiņiem Mārīte. Kolekcijā ir vairāki minēto rotaļlietu modeļi, turklāt dažiem saglabājies arī iepakojums, kas ir vēl lielāks retums. J.Bites “Straumes” ražojumu kolekcija pēc īpašnieka domām ir šobrīd lielākā Latvijā.
    Kolekcijā ir vairākas mašīnas ar pedāļiem, dažādu laiku zirdziņi, tostarp sacīkšu zirgs ar ratiem (1956), kā arī 1920.gadu ritenis ar rokturi, kas atceļojis no Rostovas pie Donas. Mīlīgs 1940. – 1950.gadu ēzelītis ar magnēta palīdzību groza galvu un atver muti. Ar attēlu motīviem atšķiras 1920.gados Latvijā un pēc II.pasaules kara ražotie klucīši. Kolekcijā ir ievērojams daudzums rūpnīcā "Dobele" 1980. – 1990.gados ražotās rotaļlietas.
    Viena no īpašākajām kolekcijā ir kāda nezināma vācu kareivja latviešu zēnam 1943.gadā Jaunjelgavā gatavotā koka lidmašīna. Vecākais priekšmets izstādē ir 1860.gadu albums.
    J.Bite kolekcijas priekšmetus saņēmis kā dāvinājumus, iegādājās tirdziņos, kolekcionāru saietos, tie nākuši teju vai no visām bijušās PSRS teritorijas valstīm.
    Kolekcionārs pamazām restaurē priekšmetus, kam tas nepieciešams, bet neuzskata to par svarīgāko, jo viņaprāt tieši lietojuma pēdas to padara vērtīgāku.
    Izstādes apmeklētājiem ir atvērts  improvizēts fotosalons ar rekvizītiem no kolekcijas.
Ilze GAUJĒNA kultūrvēstures nodaļas vadītāja